Covid-19 dēļ Latvija palikusi bez vajadzīgajām papildu gripas vakcīnām
Ja Covid-19 nākamais vilnis sakritīs ar gripas sezonu, tas būs gan dubults risks cilvēkiem, gan papildu slodze veselības aprūpes sistēmai. Tāpēc visā pasaulē – un arī Latvijā runā par gripas vakcinācijas veicināšanu, lai vismaz no šī vīrusa izplatības pēc iespējas izbēgtu. Taču gripas vakcīnu lielākā skaitā gluži vienkārši nav un valstis sākušas sacensību par šo resursu. Un jau tagad skaidrs, ka Latvijai pie papildu krājumiem netikt, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Jau aprīļa beigās valdībā sprieda, ka jānodrošina, lai pēc iespējas lielāka sabiedrības daļa, īpaši riska grupas, ir vakcinētas pret šo vīrusu un savlaicīgi jāsāk sarunas ar ražotājiem. Toreiz to pamatoja arī ar iepriekšējo pieredzi, atsaucot atmiņā Infektoloģijas centra pārslodzi aizpagājušajā gripas sezonā, kad Infektoloģijas centrs bija pārpildīts. Ja šādos apstākļos būtu jādomā, kā aprūpēt vēl arī Covid-19 slimniekus, situācija kļūtu īpaši kritiska.
Teorētiski iespējas Latvijā samazināt gripas saslimstību ir. Taču tās netiek izmantotas, jo pret gripu vakcinējas mazāk nekā pieci procenti. Riska grupā - vecumā virs 65 gadiem, Latvija gripas vakcinācijas ziņā ir priekšpēdējā vietā no Eiropas Savienības valstīm. To varētu labot, taču arī vakcīnu tad vajadzētu vairāk.
Atbildīgā par sarunām ar ražotājiem ir Zāļu valsts aģentūra (ZVA). Tā uzrunājusi četras kompānijas, no kurām trīs Latvijai gripas vakcīnas piegādājusi arī līdz šim. Taču papildu vakcīnu piegādes iespējas tie noraidījuši. “Vairāk viņi nevar piegādāt,” saka ZVA direktors Jānis Zvejnieks.
Latvijai katrā nākamajā gripas sezonā paredzētos apjomus ražotāji nosaka jau iepriekšējā gada novembrī - decembrī, ņemot vērā līdzšinējo pieprasījumu. Iepriekšējā sezonā Latvijai saražoja 173 tūkstošus vakcīnu, un, prognozējot nelielu pieprasījuma pieaugumu, nākamajai sezonai ieplānoja 195 tūkstošus. Lai arī tas ir par 22 tūkstošiem vairāk, pat tās visas izlietojot, vakcinēti būtu mazāk nekā 10% Latvijas iedzīvotāju. Ņemot vēra jauno situāciju, tas visdrīzāk arī būs maksimums.
Iepriekšējos gados vakcīnu skaitu bija iespējams papildināt, ja tās palika pāri citās valstīs. Taču šoreiz lielas cerības ZVA uz to neliek. Savukārt jaunu vakcīnu saražošanai esot par vēlu. J.Zvejnieks skaidro: “Ja ražotājs zinātu, ka viņam ir garantēts noiets uz kaut kādiem 500 tūkstošiem, tad viņš piegādātu 500 tūkstošus. Tur nav problēmu. Problēma ir tā, ka ražošana būtībā tagad jau ir notikusi. Tās vakcīnas ir sapakotas, stāv stabilizācijas pārbaudē, un augustā, septembrī būs zāļu lieltirgotavās. Tās jau ir saražotas un tās ir Latvijai saražotas, tik, cik viņi ir saražotas.”
Latvijai pieejamās vakcīnas turklāt būs jāsadala starp valsts iepirkumiem un komerctirgu. Šogad valsts plāno paplašināt par valsts naudu vakcinēto cilvēku loku. Šobrīd pret gripu bez maksas vakcinē grūtnieces un bērnus līdz divu gadu vecumam, un daļēji vakcīnas izmaksas sedz cilvēkiem ar hroniskām slimībām un vecākiem par 65 gadiem. Bet tuvāko nedēļu laikā Veselības ministrija plāno iesniegt Ministru kabinetā papildinājumu, šajās gripas iekļaujot arī mediķus un sociālās aprūpes centru klientu un darbiniekus. Veselības ministrijā lēš, ka šim valsts programmas papildinājumam vakcīnu pietiks. Taču mazāka daļa būs tiem, kas plāno vakcinēties par savu naudu. “Nebūs tā, ka valsts nopirks visas tirgū pieejamās vakcīnas. Bet protams, ņemot vērā, ka šos ražošanas apjomu vairs palielināt, tad ir iespējams, ka tā komercvakcīna tirgū tik plaši vairs nebūs pieejama,” stāsta ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa.
Izsludināt valsts iepirkumu Nacionālais veselības dienests gatavojas jau tuvākajā lakā – tiklīdz būs papildināti jaunie noteikumi. Cik daudz vakcīnu valsts gatavojas pirkt, gan vēl nezinot, jo aprēķinus gaida no Slimību profilakses un kontroles centra, kurā savukārt gaida, kas tieši būs jaunajos noteikumos par valsts apmaksātajām grupām.
Tas gan nemaina kopējo vakcīnu limitu. Nozarē šobrīd neņemas prognozēt, tieši cik tas atslogos veselības aprūpes sistēmu. “Man būs grūti atbildēt uz šo jautājumu, jo, ja mēs tā skatāmies, Latvijā ir pāri par 500 tūkstošiem senioru, un tas būtu tāds ievērojams skaits, kas būtu jāvakcinē, lai mēs varētu teikt, ka mēs kaut ko ļoti izteikti atslogojam. Bet kā jau es teicu – katrs novērsts gripas gadījums un īpaši – katrs novērts gripas un Covid ko-infekcijas gadījums ir nozīmīgs ieguvums,” secina Slimību profilakses un kontroles centra Infekciju slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa.
Ja saslimstību ar gripu būtiski samazināt neizdosies, būs jāmeklē vēl citi veidi, kā nepārslogot veselības aprūpi. Plāna “B” gan vēl nav. Veselības ministrijai līdz septembrim ir jāsagatavo informatīvais ziņojums par veselības nozares kapacitātes celšanu.
