Posts, ko pasaulei atnesa jaunais koronavīruss
Kāpēc no Covid-19 mirst arī jauni, veselīgi cilvēki? Zinātnieki izvirza divas teorijas
Lai arī vissmagāk Covid-19 slimība noris vecāka gadu gājuma cilvēkiem un personām ar blakus saslimšanām, ik pa laikam tiek ziņots arī par jaunu un veselīgu cilvēku nāvi no jaunā koronavīrusa. Lai gan pagaidām ir pāragri spriest, kāpēc tā, zinātnieki ir izvirzījuši dažas versijas, ziņo "The Guardian".
Tas, kāpēc no Covid-19 mirst arī cilvēki ar labu veselību, ir viena no lielākajām pastāvošās pandēmijas mīklām. Slimība parasti smagāk ietekmē gados vecākus cilvēkus vai cilvēkus ar veselības problēmām. Bet reizēm tā pārsteidz jaunus, acīmredzami veselus cilvēkus, ieskaitot medicīnas darbiniekus, kuru ikdiena norit kopā ar vīrusa pacientiem.
Dažos gadījumos jau pēc cilvēka nāves ārsti atklāj iepriekš nediagnosticētas veselības problēmas, tomēr ir arī gadījumi, kad vienīgais nāves iemesls bijis Covid-19. Šī iemesla dēļ zinātnieki cenšas izprast vīrusa dabu un to, kas ir apstākļi un faktori, kas ietekmē slimības norises gaitu.
Pētnieki izvirzījuši vairākas teorijas. Viena no tām - gala rezultāts ir atkarīgs no uzņemtā vīrusa daudzuma. Jo lielāka vīrusa deva, jo smagāka var būt slimības gaita. Savukārt citi izvirza teoriju, ka uzņēmība pret vīrusiem ir lielā mērā ieprogrammēta ģenētiski.
Otru variantu atbalsta arī virusologs Maikls Skiners no Londonas Impērijas koledžas. "Ir ļoti iespējams, ka kādā no mums ir ģenētiskais kods, kas palielina iespēju organismam sliktāk reaģēt uz infekciju ar šo koronavīrusu," viņš saka. Par piemēru var minēt herpes vīrusu, kas mīt ļoti lielā daļā populācijas.
Kamēr vieniem šis vīruss izpaužas kā aukstumpumpa, citiem tas var attīstīties pat līdz herpes encefalītam - dzīvībai bīstamai slimībai, kam raksturīgas lēkmes un krampji.
Līdzīgi slimības attīstība var noritēt arī ar jauno koronavīrusu.
Tomēr citi norāda, ka izšķirošais faktors varētu būt uzņemtā vīrusa daudzumam. Indivīda organisms nespēj cīnīties ar lielo slodzi.
Saseksas Universitātes virusologs Alisons Sinklērs skaidro: "Mēs vēl nezinām, kā vīrusa daudzums organismā ietekmē simptomus personai, kas inficējusies ar Covid-19. Ir svarīgi noskaidrot, vai pastāv saikne starp augstu vīrusa daudzumu un sliktāku gala iznākumu."
Šo teoriju atbalsta arī Edvards Pārkers no Londonas higiēnas un tropiskās medicīnas skolā: "Agrīnie ziņojumi no Ķīnas liek domāt, ka pacientiem ar smagāku slimības gaitu bija lielāks vīrusa daudzums organismā. Tas pats novērojams arī ar SARS un gripas vīrusu."
"Tāpēc ir ļoti svarīgi ierobežot iespējamo Covid-19 izplatību, un, ja mēs jūtamies slikti, mums jāievēro stingri izolācijas pasākumi, lai ierobežotu iespēju inficēt citus," saka Pārkers.
