Judins savos aprēķinos par mediķu algām ignorējis ģimenes ārstus un citas mediķu grupas
Saeimas deputāta Andreja Judina (JV) aprēķinos par mediķu atalgojuma celšanai nepieciešamo finansējumu ir ignorēti ģimenes ārsti un vairākas citas mediķu grupas, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pauda Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors Edgars Labsvīrs.
Judina paziņojumu, ka mediķu atalgojuma celšanai par 20% pietiktu ar 52,38 miljoniem eiro, nevis Veselības ministrijas (VM) prasītajiem 120 miljon eiro, Labsvīrs nodēvēja par neprofesionālu un bezatbildīgu rīcību.
"Viņš savos datos ir noignorējis ģimenes ārstus, neatliekamās palīdzības ārstus, bērnu zobārstniecību. Publiskajā sektorā ir stipri vairāk par 4000 ārstu, un šie dati ir publiski pieejami NVD mājaslapā," norādīja NVD direktors, piebilstot, ka valstī ārstu skaits, ieskaitot funkcionālos speciālistus, pārsniedz 9000.
"Man ir ļoti žēl, ka viņš [Judins] neiztaujāja mūs, nesalīdzināja kaut vai kontrolsummas," izteicās Labsvīrs, piebilstot, ka šādi politiķu paziņojumi kaitē veselības aprūpes sistēmai, jo grauj tās uzticību.
Kā ziņots, Judins, izpētot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtos datus, šonedēļ nāca klajā ar paziņojumu, ka, lai celtu mediķu atalgojumu par 20%, būtu nepieciešami 52,38 miljoni eiro, nevis VM prasītie 120 miljon eiro.
Pie šāda secinājuma Saeimas deputāts nonāca, jo 2019.gada pirmajos deviņos mēnešos ārstu, medicīnas māšu un vecmāšu atalgojumam un sociālajām iemaksām par šiem darbiniekiem ik mēnesi vidēji bija nepieciešami 21,82 miljoni eiro. Savukārt kopumā par pirmajiem deviņiem 2019.gada mēnešiem mediķu atalgojumam, kā arī darba devēja sociālajām iemaksām tika izmantoti 196,42 miljoni eiro.
Savā analīzē Saeimas deputāts bija pārskatījis 5627 ārstu ienākumus, tajā skaitā 4115 ārstu, kuri tos saņēmuši publiskajā sektorā, kā arī 10 712 medicīnas māsu un vecmāšu, tajā skaitā 7744 personu, kuras saņēma ienākumus, strādājot publiskajā sektorā.
Judins apgalvoja, ka savos aprēķinos ir balstījies uz reālo nozarē strādājošo skaitu, nevis uz slodžu skaitu, kas noved pie tā, ka politiķa analīzē apskatītais personu skaits ir aptuveni 16 000.
Kā vēstīts, pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020.gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai, atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.
Politiķi vienojās izmantot šo naudu, par 20% palielinot zemāko atalgojumu rezidentiem un par 10% - pārējām ārstniecības personām.
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris iepriekš pauduši viedokli, ka VM piedāvātais mediķu atalgojuma palielināšanas modelis nav godīgs un iet pretrunā ar iepriekš izteikto vēlmi mediķu atalgojumu celt visiem medicīnas darbiniekiem vienlīdzīgā apjomā.
