Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Veselības ekonomiste: Mediķu atalgojuma celšana par 20% neatrisinās esošās problēmas ilgtermiņā. (Foto: LETA)

Daiga Behmane: mediķu algu celšana par 20% tomēr neatrisinās esošās problēmas 2

Runā speciālists
6. janvārī 21:30 2020. gada 6. janvārī 21:30
  Jauns.lv / LETA
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) prasība minimālo atalgojuma likmi paaugstināt par 20% ir pamatota, bet nepilnīga, jo viena norma nerisinās jautājumu pēc būtības ilgtermiņā, pavēstīja Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane.

Viņa skaidroja, ka ārstu atalgojuma jautājums ir viennozīmīgi būtisks, bet mudināja skatīties uz to plašākā mērogā.

Šobrīd katrai iestādei izveidojusies sava pieeja, jo Ministru kabineta (MK) noteikumi "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem" nosaka, ka katras iestādes vadītājs veido savu amatu kvalifikācijas novērtēšanas metodiku un savu atalgojumu skalu, norādīja Behmane.

No tā izriet, ka mediķu atalgojumu sistēma ir komplekss jautājums, jo tas saistīts ar kopējo veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas sistēmu, tas ir, kā Nacionālais veselības dienests (NVD) maksā par pakalpojumu ārstiem vai iestādēm.

Latvijā pakalpojumu apmaksa tiek veikta pēc dažādām metodēm un ir sadrumstalota, tā ietver kapitācijas naudu ģimenes ārstiem, globālos gada budžetus slimnīcām un maksas par pakalpojumiem, piemēram, vizīti, manipulāciju vai ārstēšanas gadījumu, kā arī citas papildus samaksas. Pastāv daudz dažādas piemaksas, kā rezultātā pieejamais naudas apjoms iestādei darbinieku darba apmaksai pamatā atkarīgs no valsts noteiktā tarifa un ne tik daudz no minimālā atalgojuma līmeņa par ko cīnās arodbiedrība, jo tas ir tikai viens elements tarifa aprēķinā un praktiski valsts ārstiem algu tiešā veidā nemaksā, uzsvēra asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Tāpat arī ir būtiski ņemt vērā pašu atalgojuma veidu konkrētā gadījumā un iestādē, proti, svarīgi nošķirt laika, gabaldarba vai akorda algu, skaidroja Behmane. Laika darba alga var tikt piemērota atsevišķām profesijām, bet tā tāpat saistāma ar kvalitātes un darba apjoma novērtējumu. To var attiecināt uz virkni profesiju un šajā gadījumā valsts apstiprinātai minimālā atalgojuma likmei ir liela nozīme, bet veselības aprūpes sistēmās arvien mazāk maksā par vienkārši pavadīto laiku darba vietā.

Mediķu atalgojumu sistēma ir komplekss jautājums, jo tas saistīts ar kvalitātes kritēriju esamību vai neesamību jeb - kādā līmenī valsts apmaksā pakalpojumu, norādīja Behmane.

MK noteikumi paši pēc būtības ir vienkārši un orientēti uz laika darba sistēmu, paredzot 12 dažādas piemaksu iespējas, informēja valdes priekšsēdētāja. Tomēr, viņas ieskatā, tie nestimulē sistēmas efektivitāti, proti, darba sarežģītības, kvalitātes un darba rezultātu novērtējums tiek atstāts katras iestādes kompetencē.

Tāpēc, lai virzītu jautājumu par godīgu un konkurētspējīgu atalgojumu vienlaicīgi ar valsts sistēmas ilgtspēju, ir svarīgi kompleksi risinājumi tajās sistēmās, kas ietekmē veicamā darba saturu, apjomu, kvalitāti un cenu. Ir jāņem vērā kas un pēc kādiem principiem iekļauts valsts apmaksāto pakalpojumu grozā, jānodrošina skaidri pakalpojumu algoritmi un kvalitātes kritēriji, kā arī darba apjomam un kvalitātei atbilstošs pakalpojuma tarifs - tajā skaitā arī, cik NVD maskā iestādei. Behmane arī vērš uzmanību uz pakalpojumu apmaksas sistēmu, proti, kādā veidā NVD maksā iestādei. Viņas ieskatā, sistēma jāveido tā, lai tiktu stimulēta sniegto pakalpojumu efektivitāte un kvalitāte - jāvirzās uz mazāk tiešajiem maksājumiem. 

Apkopojot sacīto, Behmane norādīja, ka pauž atbalstu mediķu arodbiedrības prasībām, bet mudina ņemt vērā arī citus risinājumus.

Jau ziņots, ka laikrakstam "Diena" LVSADA vadītājs Valdis Keris paudis pārliecību, ka pašreizējā sistēma, kurā ir noteikta gan atalgojuma zemākā likme, gan augstākā un kurā ir dažādas piemaksas, strādā ļoti labi un vienīgais, kas nepieciešams, - ik gadu zemāko likmi paaugstināt par 20%, kā noteikts Veselības aprūpes finansēšanas likumā.

Tikmēr arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes profesors Ģirts Briģis uzsvēra, ka pašreizējā mediķu atalgojuma sistēma ir necaurskatāma un principiāli nepareizi veidota.

Kā uzskata eksperti, vispirms jau nepareizi ir tas, ka mediķu atalgojums ir tik ļoti atšķirīgs pat vienas slimnīcas ietvaros, turklāt neadekvāti lielu īpatsvaru darba samaksā ieņem dažādas piemaksas, kuras katra slimnīca maksā pēc saviem ieskatiem.

Pirmā domnīca par šo jautājumu gaidāma 10.janvārī.

Kā vēstīts, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzdevis veselības ministrei Ilze Viņķelei (AP) līdz nākamā gada 31.janvārim sagatavot jaunu ārstniecības personu darba samaksas modeli, tādējādi ieviešot caurskatāmu un vienotu nozarē strādājošo atalgojumu sistēmu un novēršot tajā iespējamās netaisnības.

Kariņš iepriekš norādījis, ka, izprotot situāciju veselības aprūpes nozarē, valdība ir apņēmusies turpināt darbu pie papildu finansējuma piešķiršanas nozarei, strādājot pie 2021. un 2022.gada budžetiem.

"Taču veselības aprūpes sistēmā ir veicami konkrēti uzlabojumi jau šobrīd, kas neprasa papildu ieguldījumus, bet padarītu to caurspīdīgāku, efektīvāku un pieejamāku. (..)," pauda Kariņš.

Citi šobrīd lasa

Koronavīruss Kurzemē: krūšturu vietā sejas maskas, Kuldīgā minūti ilgā domes sēde notiek Rātslaukumā 2
Sazvērestības teorijas, kas biedēja spāņu gripas pandēmijas laikā, kad cilvēki mira miljoniem 1
Murgiem un šarlatānu biznesam Covid-19 rada jaunas iespējas
Skatīt visus komentārus

Во время концерта в прямом эфире Робби Уильямс посвятил песню Агате Муцениеце

"Он соблюдал все меры предосторожности, но вирус все равно добрался": мужчина умер во время самоизоляции