Bez D vitamīna varam tikt pie smagām slimībām - kāpēc to dzert papildus vajadzētu visiem bez izņēmuma

“Latvijas apstākļos D vitamīnu ar sauli vai pārtiku neuzņemam pietiekamā daudzumā, tāpēc tas papildus ir jāuzņem visu gadu, un īpaši svarīgi tas ir tagad gripas un citu vīrusu izraisītu saslimšanu profilaksei,” uzsver viena no pētījuma autorēm RSU absolvente un endokrinoloģe Maija Mukāne. 

Kas ir D vitamīns?

D vitamīns ir arī hormons, kura trūkums ietekmē daudzas organisma funkcijas. Ja pirms kāda laika tika uzskatīts, ka D vitamīns vajadzīgs tikai stipriem kauliem un sekmē kalcija uzsūkšanos, tad tagad pētnieki ir atklājuši arī citas tā funkcijas, piemēram, D vitamīns piedalās imūnsistēmas darbības nodrošināšanā. Lielbritānijā 2017. gadā veikts pētījums pierādīja, ka cilvēki ar pietiekamu D vitamīna līmeni mazāk slimo ar akūtām respiratorām vīrusu infekcijām, tajā skaitā ar gripu, un D vitamīna uzņemšana pietiekamās devās samazina saslimšanas risku līdz pat 50%.

D vitamīnam ir liela nozīme autoimūno slimību profilaksē – tās ir saslimšanas, kad cilvēka imūnsistēma nepareizi darbojas un grauj dažādas orgānu sistēmas, piemēram, hronisks autoimūns tireodīts (imūnsistēma iznīcina vairogdziedzeri), 1. tipa cukura diabēts (imūnsistēma iznīcina aizkuņģa dziedzera insulīnu veidojošās šūnas) un multiplā skleroze. D vitamīna trūkums palielina arī onkoloģisko saslimšanu risku, kā arī pasliktina psihoemocionālo stāvokli, izraisot nespēku, nogurumu, miega traucējumus un apātiju.

Kādam jābūt D vitamīna līmenim? 

Maija Mukāne uzsver, ka sākumā būtu jānodod asins analīzes un jāpaskatās kopējais D vitamīna līmenis asinīs, kuram būtu jābūt 45 - 55 ng/ml. Pētījumi liecina, ka ziemeļu valstīs, pie kurām pieder arī Latvija, 85 - 90 % iedzīvotāju ir zems D vitamīna līmenis.

Kāpēc un kā jāuzņem papildu D vitamīns?

“Saulei mūsu platuma grādos nav liela loma D vitamīna sintēzē, jo esam pārāk tālu no ekvatora un saules stari krīt slīpi. Jo saules stari sasniedz zemi taisnākā leņķī, jo efektīvāka ir D vitamīna veidošanās ādā. Bet arī tad D vitamīns saules ietekmē sintezēsies tikai tad, ja nelietosim saules aizsargkrēmu, kas, savukārt, ir bīstami ādas veselībai. Lietojot saules aizsargkrēmus, D vitamīna sintēze ādā samazināsies par 80 - 90%. Tāpēc ļoti svarīgi ir uzņemt papildu D vitamīnu, vislabāk kapsulu vai pilienu veidā, jo tas ir taukos šķīstošs vitamīns,” uzskata Mukāne. 

“Pārtikā šī vitamīna ir ļoti maz un arī mūsu kuņģa un zarnu traktam ir ierobežota kapacitāte, cik D vitamīnu varam absorbēt. Pat, ja ēdīsim kilogramiem lasi, D vitamīnu pietiekamā līmenī neuzturēsim. 

Neviens D vitamīna ražotājs nav izceļams citu starpā, bet svarīgi ir atcerēties ikdienā uzņemt D vitamīnu atbilstošā devā, ko nosaka pēc cilvēka svara un esošā D vitamīna līmeņa. Ja tas ir zem normas robežas, tad papildus nepieciešams uzņemt 70 – 80 SV D vitamīna uz vienu kilogramu svara. Ja vitamīna līmenis asinīs nav zināms, tad ir jālieto profilaktiskā deva 2000 SV (starptautiskās vienības), līdz brīdim, kamēr nav veiktas asins analīzes.

Atkārtotas analīzes vajadzētu nodot pēc 4 mēnešiem pēc D vitamīna lietošanas uzsākšanas, lai redzētu, vai deva ir pietiekama,” stāsta M. Mukāne. Ja tiek lietoti polivitamīni, tad ir jāpievērš uzmanība D vitamīna devai – parasti tā tur ir ļoti maza, tāpēc polivitamīni nav piemēroti D vitamīna deficīta ārstēšanai un profilaksei. 

D vitamīns ir jālieto visiem, it īpaši pusaudžiem un cilvēkiem līdz 30 gadu vecumam, jo tas ir vecums, kad kalcijam būtu maksimāli jāuzsūcas asinīs. Bez D vitamīna kalcija uzsūkšanās ir vāja.

D vitamīna līmenis Latvijas iedzīvotājiem ir sākts pētīt salīdzinoši nesen – pārsvarā ir analizēti apmēram pēdējo desmit gadu dati, kas liecina, ka D vitamīna deficīts un nepietiekamība Latvijas iedzīvotāju vidū ir izplatīti neatkarīgi no vecuma, dzimuma un gadalaika, un tikai apmēram piektajai daļai iedzīvotāju D vitamīna līmenis ir normas robežās.