Austrumu slimnīcā vīrieti atbrīvo no lenteņu perēkļiem; ārsti atzīst - cīņa bijusi sarežģītāka nekā ar vēzi

Operācija ilga gandrīz deviņas stundas, turklāt, lai likvidētu parazītu perēkļus, ārstiem nācās izņemt aptuveni 70% aknu audu. Bīstamā parazitārā infekcija vīrietim tika konstatēta nejauši, veicot izmeklējumus saistībā ar citu saslimšanu.

Kā stāstījis vīrietis, kuram veikta operācija, viņš dzīvojot Rīgā, bet viņam ir lauku īpašums, kurā mitinās arī suņi, kuri, visticamāk, arī bija parazītu pārnēsātāji, uzskata slimnīcā.

Datortomogrāfijā vīrietim tika konstatēts plašs veidojums aknās, kas bija izplatījies pa visu kreiso daivu, skāris arī diezgan lielu aknu labās daivas daļu un apaudzis ap aknu artēriju. Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs Armands Sīviņš stāstīja, ka šī pacienta gadījumā situāciju vēl vairāk sarežģīja tas, ka parazītu skarta bija arī aknu artērija, bez kuras aknas iet bojā un cilvēks nevar dzīvot.

Sīviņš norādīja, ka mediķu uzdevums bija aizvietot skarto artēriju ar transplantātu. "Aknas ir ļoti jūtīgas pret asins apgādes traucējumiem, tāpēc bija jārod risinājums tam, lai iespējami mazāk tiktu traucēta apasiņošana un lai mēs iegūtu laiku. Nepieciešamo jaunā asinsvada posmu ņēmām no pacienta kājas vēnas. Viens vēnas gals tika iešūts vēdera aortā, bet otrs gals tika savienots ar atlikušās aknu labās daivas arteriālo zaru. Mums jau bija pieredze līdzīgu asinsvadu pārstādīšanā, aizvietojot nozīmīgas vēnas, bet tieši šādas sarežģītības asinsvadu plastikas vēdera dobuma ķirurģijā līdz šim Latvijā neviens vēl nav veicis. Tāpēc ir īpašs gandarījums, ka mūsu komandai tas izdevās," operāciju apraksta klīnikas vadītājs.

Patlaban pacients vēl atrodas Intensīvās terapijas nodaļā, tomēr ārsti viņa atveseļošanās procesu vērtē pozitīvi.

Sarežģīto operāciju Sīviņa vadībā veica arī jaunie ķirurgi Viktors Novikovs, Aleksandrs Malašonoks, Timurs Salimbajevs, operāciju māsas Kristīne Daubare, Ludmila Petkeviča, kā arī anesteziologi Leonīds Gurbo un Ilona Kreice. Savukārt līdz operācijai pacienta ārstēšanā piedalījās hepatoloģe Ieva Tolmane.

Pēc Sīviņa paustā, tā kā šai slimībai lielākoties agrīnā stadijā nekādu būtisku simptomu nav, tāpēc visbiežāk tā tiek konstatēta jau tad, kad ir notikusi plaša parazītu izplatība.

Ārsts uzsvēra, ka cīnīties ar ehinokoku ir daudz bīstamāk un sarežģītāk nekā ar vēzi. "Visbiežāk pretparazītu līdzekļi ir mazefektīvi. Ļaundabīgs audzējs parasti ir kā ciets mezgls, bet ehinokoka perēklis līdzinās cistai - ja tas plīst, tad mikroskopiskie kāpuri var izlīt pa visu vēdera dobumu. Un tad var būt divas ļoti bīstamas komplikācijas: anafilaktiskais šoks, kas beidzas letāli turpat uz operāciju galda vai, ja tas neiestājas, neskaitāmu parazītisko perēkļu veidošanās vēdera dobumā, kad mēs vairs neko nevaram darīt," stāsta ārsts.

Latvijā uzskaitē patlaban ir vairāk nekā 100 ar šo bīstamo parazitāro infekciju saslimušie cilvēki, bet ārsti spriež, ka tā ir "aisberga" redzamā daļa. Sīviņš stāsta: "Mazos perēkļus atrod nejauši, vienam puisim tādu uzgājām, ārstējot onkoloģisku saslimšanu, bet lielākoties pie mums klīnikā cilvēki nonāk tad, kad šie parazītu mezgli izaug lieli un sāk radīt kādu diskomfortu, spiedienu uz apkārtējiem orgāniem, piemēram, žultsceļiem, un cilvēks kļūst dzeltens. Tas ir daudz par vēlu, jo manā praksē ir bijuši pacienti, kurus vairs nevarējām izoperēt, jo ehinokoks bija izplatījies kā metastāzes gan uz plaušām, gan smadzenēm. Medikamentozā terapija ne vienmēr ir efektīva - tā palīdz apturēt parazītu izplatību, bet ne pilnībā no tiem atbrīvoties. Starp pacientiem ir arī gados jauni cilvēki, ne visi ir no laukiem, citi strādā biroja darbus Rīgā, bet brīvdienās dodas ārpus tās un nonāk saskarsmē ar laukos dzīvojošajiem suņiem, dodas uz mežu ogot un šīs dabas veltes uzturā lieto nenomazgātas."

Slimnīcā norāda, ka ehinokokoze var nemanāmi attīstīties vairākus gadus. Ja ehinokokoze skārusi aknas, progresējot tā var izraisīt svara zudumu, apetītes trūkumu, atraugas un vemšanu, kā arī sāpes labajā paribē. Ieaugot žultsvados, ehinokokoze var izraisīt dzelti. Pieredzējis radiologs diagnosts ehinokokozi var atpazīt, veicot datortomogrāfiju. Ehinokoka kāpuru klātbūtni organismā iespējams konstatēt, asinīs nosakot antivielas pret ehinokokiem. 

Ehinokokoze Latvijā esot salīdzinoši reti sastopama parazitāra slimība, ko izraisa lenteņa ehinokoka kāpuri. Izplatītāka ir cistiskā ehinokokoze, kad cilvēka aknās veidojas lenteņa kāpuriem pildīta cista, kas laika gaitā aug aizvien lielāka, tā tas bija arī konkrētā pacienta gadījumā. Tomēr mēdz būt arī retāka un bīstamāka parazitārās slimības forma - alveolārā ehinokokoze, kad aknās veidojas daudz kāpuriem pildītu pūslīšu, kas pamazām izplatās arī citos orgānos un limfmezglos līdzīgi vēža metastāzēm.

Slimnīcas pārstāve informēja, ka pieaudzis ehinokoks ir 2-6 milimetrus garš lentenis, kas parazitē gaļēdāju dzīvnieku, tostarp suņu, kaķu, vilku un lapsu, zarnās, taču tā kāpuru attīstībai nepieciešami starpsaimnieki, par ko lielākoties kļūst govis, aitas un cūkas, retāk - zirgi, truši un cilvēki. "Inficēta suņa vai cita gaļēdāja zarnās parasti mīt tūkstošiem sīko lenteņu, un no tā organisma kopā ar izkārnījumiem ārējā vidē izdalās ehinokoku posmi, kas vēl ilgi ir spējīgi kustēties un katrs izdala simtiem olu. Lenteņu posmi un olas izkaisās apkārtējā vidē, kā arī pielīp pie dzīvnieka apmatojuma," norāda Potetinova.

Cilvēks ehinokokozi iegūst, norijot ehinokoku olas vai posmus, kas visbiežāk notiek, ļaujot sunim laizīt rokas un seju vai glaudot mājas mīluli un pirms ēšanas nenomazgājot rokas. Cilvēka, kā arī citu starpsaimnieku gremošanas traktā no olām atbrīvojas kāpuri, kas ieurbjas asinsvados un ar asinīm aizceļo uz aknām, plaušām, smadzenēm, sirdi vai citiem orgāniem. Visbiežāk kāpuri par savu mājvietu izvēlas tieši aknas, jo tās ir pirmais orgāns, caur kuru no zarnu trakta plūst asinis. Savukārt suņi, kā arī citi gaļēdāji parasti kļūst par ehinokoku nēsātājiem, apēdot inficētu liellopu vai cūku iekšējos orgānus, kuros ir ehinokoka kāpuriem pildītie pūšļi. Suņa zarnās no kāpuriem attīstās lenteņi. 

Lai pasargātu sevi no inficēšanās, Austrumu slimnīcas ārsti aicina regulāri mazgāt rokas, jo īpaši pēc kontakta ar mājdzīvniekiem. Tāpat svarīgi mājdzīvnieku regulāri vest pie veterinārārsta, lai pārbaudītu, vai nav šo bīstamo parazītu.

Latvijas Onkoloģijas centrā ārstē ne tikai vēzi, bet arī citas slimības, kuru gadījumā nepieciešama ļoti sarežģīta un plaša ķirurģiska ārstēšana. Centrā tiek veiktas vissarežģītākās aknu operācijas Latvijā, arī pie aknu ehinokokozes.