
Sarunu festivālā LAMPA šogad debitēs jauna satura zona - “Eksporta osta”

Šovasar Sarunu festivālā LAMPA, kas norisināsies 10. un 11. jūlijā Cēsu pils parkā, debitēs jauna, vērienīga satura zona – “Eksporta osta”. Tās iniciators ir LMT grupa, kas platformu veido kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Latvijas Eksportētāju asociāciju “The Red Jackets”, Valsts inovatīvo kapitālsabiedrību iniciatīvu un uzņēmumiem “Latvijas Finieris”, “Latvijas Pasts”, “Primekss” un “Balticovo”.
Jaunās zonas radošais koncepts balstīts ostas metaforā – vietā, kur satiekas idejas, tehnoloģijas, cilvēki un produkti, lai dotos tālāk pasaulē. Tāpat kā ostas savieno valstis un tirgus, arī šīs zonas mērķis ir kļūt par satikšanās punktu sarunām par Latvijas ekonomikas izaugsmi, konkurētspēju un nākotni. Lai gan preču un pakalpojumu eksporta vērtība pielīdzināma teju 63 % no Latvijas IKP, sarunas par valsts konkurētspēju un eksportspēju publiskajā telpā joprojām notiek salīdzinoši reti. “Eksporta osta” festivālā LAMPA veidota kā platforma, kur šīs tēmas padarīt saprotamas un saistošas ikvienam.
“Eksporta ostas” programma piedāvās gan festivālam LAMPA raksturīgo diskusiju formātu, gan pavisam neierastas aktivitātes. Diskusijās tiks šķetināts radošo industriju eksporta potenciāls pēc filmas “Straume” globālajiem panākumiem, kā arī analizēti šķēršļi, kas valsts lielajiem uzņēmumiem traucē fokusēties uz inovācijām un biznesa izaugsmi. Savukārt nestandarta formātu cienītājus sagaida aizraujoša diskusija-bingo “Misija latvietis”, asas debates, kā arī speed-dating tipa aktivitāte jeb gandrīz ideāls randiņš “Politiķis un uzņēmējs: viens pret viens”. Tās ietvaros abām pusēm būs dotas tikai dažas minūtes, lai definētu savu ideālo valsts un biznesa sadarbības formulu un rastu risinājumu kādam konkrētam izaicinājumam.
“Eksports var šķist sauss ekonomikas termins, taču patiesībā tas ir viens no Latvijas labklājības stūrakmeņiem. Katrs ārvalstīs pārdotais produkts palīdz finansēt mūsu izglītību, infrastruktūru un drošību. Šī gada LAMPAS vadmotīvs ir “Par ko nedrīkst nerunāt?”, un mēs esam pārliecināti – nedrīkstam nerunāt par Latvijas nākotni un iespējām augt. Vēlamies iedvesmot cilvēkus “fanot” par Latvijas sasniegumiem un audzēt ambīcijas, lai sasniegtu vēl vairāk,” saka LMT grupas viceprezidents Ingmārs Pūķis.
Zonas organizatori uzsver, ka “Eksporta osta” nav viena uzņēmuma vai organizācijas platforma: tās centrā ir Latvija, vietējie uzņēmumi, cilvēki un stāsti par spēju radīt pasaulē konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus. Lai apmeklētājiem sniegtu iespēju iepazīt Latvijas uzņēmumu sasniegumus, “Eksporta ostā” būs apskatāma ekspozīcija “Radīts Latvijā, mīlēts pasaulē!”, kurā klātienē varēs iepazīt unikālus un inovatīvus Latvijā radītus produktus, kas guvuši atzinību starptautiskajos tirgos.
“Latvijas uzņēmumiem ir, ar ko lepoties, jo mūsu produkti un pakalpojumi konkurē un uzvar pasaules tirgos. Taču eksporta stāsti pārāk bieži paliek nepamanīti. Ja gribam, lai aug jaunā uzņēmēju paaudze, kas domā globāli jau no pirmās dienas, mums šie panākumi jāpadara redzami un iedvesmojoši. “Eksporta osta” ir tieši tāda vieta, kur par eksportu runāt ne kā par sausu skaitli statistikā, bet kā par cilvēku, drosmes un ambīciju stāstu,” norāda Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” valdes priekšsēdētāja Līva Stūrmane.
“Latvijas eksports nav tikai stāsts par uzņēmumiem – tas ir stāsts par visas valsts iespējām. Par labi apmaksātām darbavietām, jaunām investīcijām un mūsu spēju konkurēt pasaulē. Mūsdienās valsts spēku arvien vairāk nosaka tās spēja radīt un eksportēt zināšanas, tehnoloģijas un inovācijas, kuras novērtē pasaulē. Tas, ko pasaule izvēlas pirkt no Latvijas, ir viens no spilgtākajiem apliecinājumiem mūsu konkurētspējai. Taču šādi panākumi nerodas paši no sevis – tie sākas tur, kur valsts, uzņēmēji, zinātne un sabiedrība strādā kopīgam mērķim. “Eksporta osta” ir vieta, kur runāt ne tikai par sasniegumiem, bet arī par drosmi, idejām un sadarbību, kas šos sasniegumus padara iespējamus,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere.







