Kā laulība ietekmē veselību: zinātnieku recepte, kā to saglabāt
Ir tāda anekdote: “Mēs ar sievu bijām laimīgi 23 gadus – līdz mēs iepazināmies.” Vai laulība nāk par labu vai sabeidz veselību? Un kāpēc mūsdienās ir tik maz laimīgu un ilgu laulību? Zinātnieki tagad ir tādā mērā koncentrējušies uz šiem jautājumiem, ka jau spēj ar 94 % precizitāti pateikt, vai pāris izšķirsies nākamo trīs gadu laikā.
Publicēti neskaitāmi pētījumi – gana fascinējoši un intriģējoši, kas liek domāt: laulība cilvēkiem sniedz daudzas veselības priekšrocības salīdzinājumā ar neprecētajiem. Atklāts, ka viņi dzīvo ilgāk, viņiem retāk ir insults un sirds trieka, mazāks depresijas risks, lielāka iespēja izdzīvot pēc smagas operācijas, viņiem ātrāk atklāj vēzi, viņi pēc vēža ārstēšanas nodzīvo ilgāk u. tml.
Tas, protams, nenozīmē, ka apprecēšanās vien jau automātiski garantē šos veselības ieguvumus. Stresa pilna, nelaimīga laulība var veicināt dažādas veselības problēmas – šajā gadījumā neprecējies cilvēks, kam ir ģimenes un draugu atbalsts, rūpes un mīlestība, atrodas daudz labvēlīgākā situācijā. Un vēl kas – interesanti, ka šie laulības veselīgie ieguvumi lielākoties attiecas uz precētajiem vīriešiem, nevis viņu sievām.
Ar laulību pret infarktu?
Pirms pāris gadiem britu pētnieku grupa, to skaitā zinātnieki no Austrumanglijas Universitātes, atklāja, ka precētajiem ir par 14 % lielāka iespējamība izdzīvot pēc infarkta, kā arī viņi spēja izrakstīties no slimnīcas vidēji divas dienas ātrāk nekā neprecētie cilvēki, kuriem arī bija bijusi sirdstrieka. Iepriekš pētījumi jau bija saistījuši laulību ar labāku iznākumu pēc sirds infarkta, bet šis bija pirmais apliecinājums tam, ka ģimenes stāvoklis var ietekmēt sirds slimnieku izrakstīšanas ātrumu. Pie šā secinājuma pētnieki nonāca, analizējot vairāk nekā 25 000 britu pacientu, kam sirdstriekas diagnoze bija noteikta laikposmā no 2000. līdz 2013. gadam.
Tomēr šis pētījums, tāpat kā liela daļa līdzīgu, neatklāja cēloņus, kāpēc precētie biežāk nekā neprecētie izdzīvo pēc infarkta. Neatbildēti paliek arī jautājumi, piemēram, vai neprecētajiem infarkts bija daudz smagāks un vai viņu veselība pirms tā bija sliktāka nekā pētījuma dalībniekiem no precēto grupas.
Kā noprotams, šādu pētījumu rezultāti ir diezgan relatīvi, kaut arī varētu likt neprecētajiem sajust vēl lielāku spiedienu atrast laulību partneri. Taču tā nebūtu laba doma, jo šāda tipa pētījumos zinātnieki var tikai izdarīt secinājumus par saistību starp laulību un labāku veselību, bet nevar ar pilnu pārliecību teikt, ka laulība ir šo veselības ieguvumu tiešais cēlonis.
Kā laulība uzlabo veselību?
Ņemot vērā aizvien pieaugošo liecību skaitu par laulības pozitīvo ietekmi uz veselību, radušās vairākas teorijas, kas to mēģina izskaidrot.
Tā pamatā ir labāka imunitāte. Šī teorija radusies uz pētījumu pamata, kuros atklāts: cilvēkiem laimīgās attiecībās ir spēcīgāka imūnā funkcija nekā tiem, kam šādu attiecību nav. Attiecīgi stresa hormons kortizols precētajiem izdalās mazākā daudzumā nekā tiem, kas ir bez partnera. Tam tiešām ir svarīga loma, jo kortizola līmenim ir tendence atspoguļot stresa līmeni, un augsts kortizola daudzums var kaitēt imūnajai funkcijai.
Laulībā uzlabojas uzvedība. Atklāts, ka laulātie parasti mazāk riskē, labāk ēd un ievēro veselīgāku dzīvesveidu salīdzinājumā ar neprecētajiem. Pierādījumi liecina, ka precētie arī regulārāk apmeklē ārstus un seko viņu norādījumiem biežāk nekā neprecētie.
Psihiskā veselība laulībā ir labāka. Slikts sociālais atbalsts (ko varētu vairāk saistīt ar cilvēkiem bez partnera) būtiski tiek saistīts ar augstāku depresijas, vientulības un sociālās izolētības risku, kas savukārt negatīvi atsaucas uz veselību.
Precētajiem ir labāka veselība jau pirms laulībām. Nav brīnums, ka cilvēkiem ar veselības problēmām (vai kuri ir uz tām tendēti savu neveselīgo ieradumu dēļ) būs mazāka iespēja apprecēties, tādējādi precēsies galvenokārt veselīgie cilvēki, un tas varētu arī daļēji izskaidrot “veselības ieguvumus no laulības”. Taču dažos pētījumos atklāta interesanta “novirze” no normas – izrādās, neveselīgiem vīriešiem ir tieksme apprecēties agri un divreiz biežāk šķirties nekā veselīgiem vīriešiem.
Šīs ir tikai populārākās teorijas par laulību un veselību, bet nevienai no tām nav neapgāžamu pierādījumu. Tāpēc pagaidām jāsaka – ja arī no laulības ir kādi veselības ieguvumi, to īstais pamats nav zināms. Taču zinātnieki turpina strādāt pie šā jautājuma.
Prognozes ar 94 % precizitāti
Lai vai kā, par laimīgu un ilgu laulību cilvēki sapņo ne tikai veselības ieguvumu dēļ. Patiesībā visiem vajadzētu fokusēties uz vārdiem “laimīgu un ilgu”, nevis “veselīgu”.
1992. gadā amerikāņu psihologs Džons Gotmans (John Gottman) ar kolēģiem no Vašingtona Universitātes publicēja klīnisko pētījumu, kas pārsteidza visu attiecību psiholoģijas pasauli. Kad zinātnieki bija intervējuši 52 precētus pārus par viņu attiecībām un veikuši pārbaudes intervijas pēc trim gadiem, viņi atklāja: veids, kā partneri apraksta savu laulību, ļauj ar 94% precizitāti noteikt, kuri pāri paliks kopā un kuri nākamo trīs gadu laikā izšķirsies. 2 Tā ir apbrīnojama statistika – tikai noklausoties, kā pāri runā par savu pagātni, zinātnieki varēja pareģot viņu nākotni. Kā viņiem tas izdevās?
Intervijās pāri stāstīja par savu pirmo tikšanos, flirta laiku, lēmuma pieņemšanu par laulību, labajiem un sliktajiem posmiem, kā arī pauda savu filozofiju par to, kas nodrošina labu laulību. Viņi arī laboratorijā demonstrēja 15 minūšu ilgu strīdu par kādu savas laulības problēmu, lai zinātnieki varētu novērtēt viņu konfliktēšanas stilu.
Pētījuma laikā zinātnieki fokusējās uz septiņiem mainīgiem lielumiem, lai noteiktu, kuri no tiem pareģo viņu pētīto attiecību veiksmi vai neveiksmi. Šie lielumi bija: mīlestības/pieķeršanās izpausme, negatīvisma izrādīšana pret partneri, ekspresivitāte vai atturība, “mēs” vai “es” (kādā mērā viņi identificē sevi kā pāri), tradicionalitātes līmenis attiecībā uz dzimuma lomām, kā pāris izteicās par konflikta risināšanu (neprognozējams, haoss vai cienīga cīņa), vilšanās vai izmisums laulībā.
“Pāriem, kas galu galā izšķīrās, bija raksturīgs zems mīlestības līmenis pret partneri, liels negatīvisms, zems “mēs” rādītājs, liels haoss, zema cieņa pret cīņu un liela vilšanās laulībā,” secināja pētījuma autori. Savukārt mainīgie lielumi, kas pastiprināja iespēju, ka pāris paliks kopā: vīra mīlestības izpausme pret sievu, abu laulāto uzsvars uz “mēs”, kā arī pozitīvisms un laimes izpausme laulībā, jo īpaši no vīra puses. Faktiski vīra reakciju var uztvert kā teju galveno laulības nākotnes rādītāju, jo vismaz šajā pētījumā vīra vilšanās laulībā izrādījās pats spēcīgākais šķiršanās pareģotājs.
Ilgstošas laulības noslēpums – mīla?
Dr. Gotmana komandas atklājums deva starta šāvienu veselai attiecību pētīšanas jomai, kuras galvenais mērķis – atklāt noturīgas un laimīgas laulības recepti. Veikti daudzi pētījumi, kas piedāvā dažādus ilgas laulības komponentus, un, ja tos visus apkopotu, paietu krietns laiciņš, lai izlasītu.
Interesants pētījums tika veikts Tenesijas Universitātē, kur aptaujāja sešus pārus ar 25 gadu ilgu laulības stāžu par to, kas viņiem palīdzējis un nav palīdzējis laulībā, un kā viņiem izdevies tik ilgi palikt kopā. “Ilgstošai laulībai ir vairāki komponenti, taču komunikācija, laiks un mīlestība ir būtiski jebkurai ilgtermiņa laulībai,” secināts pētījumā. “Pirmkārt, pārim ir jākomunicē. Lai veiktu visus laulības uzdevumus, pārim jābūt spējīgam sarunāties, klausīties un saprast, ko otrs cilvēks saka. Otrkārt, pārim jāļauj laikam spēlēt savu lomu. Ar katru aizejošo dienu pāris iegūst pieredzi un to, no kā, paraugoties atpakaļ, var smelties drosmi un izturību. Beidzot, trešā tēma ir mīlestība. Mīlēt savu dzīvesbiedru ir svarīgi, tas palīdz skatīties uz sevi nākotnē kā precētu cilvēku ar savu partneri.”
Tradicionāli par laimīgas laulības pamatu uzskata mīlestību, un, kā liecina aptaujas, ap 90 % cilvēku atzīst, ka nekad neprecētos ar nemīlamu cilvēku. Problēma tikai tā – vai iespējams saglabāt romantisko mīlestību pret partneri visu mūžu?
Par spīti augstajam šķiršanās līmenim, laulības sānsoļiem un neapmierinājumam, lieta nav tik bezcerīga. Piemēram, 2012. gadā amerikāņu zinātnieki aptaujāja pārus, kas bija precēti vismaz desmit gadus, un 40 % no viņiem atbildēja, ka ir “ļoti stipri iemīlējušies”, savukārt no pāriem, kas laulībā bija jau vairāk nekā 30 gadus, joprojām ļoti stipri iemīlējušies teicās esam 40 % sieviešu un 35 % vīriešu.
Ja māc šaubas par šo laulāto apgalvojumiem, arī neirozinātne apstiprina, ka intensīva romantiskā mīlestība var ilgt visu dzīvi. Smadzeņu pētījumi liecina, ka pāri var ne tikai mīlēt viens otru ilgu laiku, bet faktiski palikt uz šo laiku iemīlējušies. Mūsu smadzenes uztver ilgtermiņa kaislīgu mīlestību kā uz mērķi vērstu uzvedību, lai iegūtu atalgojumu. Šis atalgojums var būt nemiera un stresa samazināšanās, drošības izjūta, miera stāvoklis un savienība ar otru cilvēku.
Ženēvas Universitātes veiktā gandrīz 500 pētījumu apskatā par saderību zinātnieki varēja atrast tikai vienu vienīgu divu personību īpašību apvienojumu attiecībās, kas nosaka ilgtermiņa romantisko mīlestību. Tā ir spēja idealizēt un saglabāt pozitīvu ilūziju par savu partneri, ko mēdz dēvēt par “mīlestības aklumu”. Vīrieši un sievietes, kas turpina redzēt savu partneri kā skaistu, gudru, interesantu, laipnu un ideālu sev jebkurā iedomājamā veidā, paliek apmierināti viens ar otru teju uz visiem laikiem.
