
Eksperti ceļ trauksmi: Krievija pret Baltiju izmanto jau redzētu scenāriju

Drošības eksperti brīdina, ka pēdējās nedēļās fiksētie dronu incidenti Baltijas reģionā jāvērtē kopā ar Krievijas arvien biežāk izmantoto retoriku par it kā apspiestām “krievvalodīgo tiesībām” Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Drošības eksperti brīdina, ka šāds naratīvs nav jauns — līdzīgus argumentus Kremlis iepriekš izmantojis, lai attaisnotu agresiju pret Gruziju un Ukrainu. Tāpēc Baltijas valstis meklē praktiskus risinājumus gan militārās, gan civilās aizsardzības stiprināšanai, tostarp interesējas par Ukrainas pieredzi patvertņu izveidē un aizsardzībā pret droniem.
Kā vēsta ārvalstu mediji, visu trīs Baltijas valstu pārstāvji sazinājušies ar Ukrainas aizsardzības industrijas uzņēmumiem un civilās aizsardzības speciālistiem, lai apspriestu iespējamos risinājumus patvertņu būvniecībā un pretpasākumos pret dronu apdraudējumu.
“Tās nav lielas valstis. Tās cenšas atrast labākos risinājumus pret Krievijas agresiju, ja tā notiktu, lai pasargātu savus cilvēkus,” izdevumam “Politico” sacīja Ukrainas Aizsardzības industrijas padomes izpilddirektors Ihors Fedirko.
Viņš norādīja, ka Ukrainas aizsardzības industrija ir gatava palīdzēt Baltijas valstīm. Arī Ukrainas tērauda ražotāja “Metinvest” vadītājs Jurijs Riženkovs atklājis, ka uzņēmums runājis ar Baltijas valstu valdībām par patvertņu būvniecību.
Spriedzi pastiprinājuši vairāki dronu incidenti reģionā. Pagājušajā nedēļā NATO iznīcinātājs pirmo reizi virs Igaunijas pārtvēris un iznīcinājis bezpilota lidaparātu. Savukārt Lietuvā atsevišķa incidenta laikā prezidents un premjerministre drošības apsvērumu dēļ patvērušies pazemes bunkuros.
Vienlaikus eksperti norāda, ka Krievija paralēli militārajam spiedienam veido arī politisku un propagandas pamatojumu iespējamai nākotnes eskalācijai. Bijušais Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Geraščenko pievērsis uzmanību Maskavas plāniem vērsties Starptautiskajā tiesā saistībā ar it kā notiekošu “krievvalodīgo tiesību apspiešanu” Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Viņaprāt, šī nav tikai diplomātiska iniciatīva, bet daļa no plašākas Kremļa taktikas.
“Maskavas retorika ir standarta un labi pazīstama: “valodas aizliegumi”, “rusofobija” un “citādi domājošo vajāšana”,” platformā “X” rakstīja Geraščenko. Viņš norādīja, ka Krievija cenšas radīt iespaidu, ka sarunas nav devušas rezultātu un starptautiskās organizācijas ignorē tās sūdzības, tādējādi Kremlis it kā esot spiests vērsties tiesā.
Pēc Geraščenko vērtējuma, tā nav juridiska taktika, bet gan “naratīva sagatavošana” — Krievijas prasību noraidījumi tiek pasniegti kā pierādījums “Rietumu neobjektivitātei”, lai nākotnē tos izmantotu propagandas vajadzībām.
“Shēma nav jauna,” uzsvēra Geraščenko. Viņš atgādināja, ka pirms 2008. gada kara Gruzijā Krievija gadiem runāja par “osetīnu genocīdu”, izdalīja Krievijas pases Abhāzijas un Dienvidosetijas iedzīvotājiem un pēc tam izmantoja “Krievijas pilsoņu aizsardzību” kā iebrukuma pamatojumu.
Līdzīgu pieeju Maskava izmantoja arī 2014. gadā, anektējot Krimu, un 2022. gadā, sākot pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Šajos gadījumos tika izmantoti vieni un tie paši naratīvi — “krievu aizsardzība”, “neonacisms” un “genocīds”.
Geraščenko brīdina, ka tagad līdzīgs ietvars tiek veidots attiecībā uz Baltijas valstīm. Viņš norāda, ka NATO dalība joprojām ir galvenais atturēšanas faktors Maskavai, taču Krievijas mērķis varētu būt radīt “pelēko zonu” konflikta uztverē un starptautiskajā telpā nostiprināt tēzi par “neatrisinātu krievu tiesību jautājumu”.
Eksperta ieskatā, šāda kampaņa pret Baltijas valstīm nav tikai atsevišķa diplomātiska epizode, bet gan “metodiska infrastruktūras veidošana”, lai jebkuru nākotnes eskalāciju varētu pasniegt nevis kā agresiju, bet kā “piespiedu aizsardzību”.
Šo brīdinājumu fonā Ukrainas pieredze Baltijas valstīm kļūst īpaši nozīmīga. Četru gadu laikā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukraina būtiski attīstījusi aizsardzības industriju, dronu spējas, patvertņu risinājumus un civilās aizsardzības praksi. Tieši šī pieredze tagad tiek vērtēta kā praktiski izmantojama arī Baltijas reģionā.
Vienlaikus situāciju reģionā turpina ietekmēt karš Ukrainā. Krievija paziņojusi, ka Ukraina īstenojusi “bezprecedenta” dronu uzbrukumu Sanktpēterburgai un tās apkārtnei laikā, kad pilsētā norisinājās ekonomikas forums. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savukārt norādījis, ka Ukrainas spēki trāpījuši Krievijas arsenāliem un jūras spēku bāzei, nosaucot to par atbildi uz Krievijas uzbrukumiem.
Pēc Zelenska teiktā, Ukrainas droni nolidojuši aptuveni 1000 kilometru līdz Sanktpēterburgai, mērķējot uz “ienaidnieka jūras spēku arsenāliem un bāzi Kronštatē”. Tur atrodas viens no Krievijas Baltijas flotes galvenajiem atbalsta punktiem.
Ukraina pēdējos mēnešos arvien biežāk izmanto tālas darbības dronus, lai trāpītu Krievijas militārajai un enerģētikas infrastruktūrai. Kijiva šādus triecienus dēvē par “tālas darbības sankcijām”, uzsverot, ka tie vērsti pret objektiem, kas apgādā Maskavas kara mašīnu.
Baltijas valstīm šī pieredze ir ne tikai militāri, bet arī politiski nozīmīga. Eksperti brīdina, ka Krievijas draudi reģionam var izpausties ne tikai tiešā militārā formā, bet arī caur dronu provokācijām, informatīvām operācijām, juridiski noformētiem propagandas naratīviem un mēģinājumiem apšaubīt Baltijas valstu drošības garantijas.
Tāpēc patvertņu būvniecība, pretpasākumi pret droniem un civilās aizsardzības stiprināšana Baltijā tiek vērtēta nevis kā panikas signāls, bet kā praktiska gatavošanās situācijai, kurā reģionam jābūt spējīgam ātri reaģēt uz dažāda veida apdraudējumiem.








