LIAA: ERAB diskusijā investori atzīst Baltijas pāreju uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku
Baltijas valstis un Ziemeļvalstis investoru skatījumā arvien vairāk veido vienotu ekonomisko telpu, kuras konkurētspēju nosaka cilvēkkapitāls, inovācijas, digitalizācija un spēja pielāgoties pārmaiņām. Šāds secinājums izskanēja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) 35. ikgadējās pilnvarnieku sanāksmes un biznesa foruma paneļdiskusijā “Ziemeļvalstu skatījums uz investīcijām Baltijas valstīs”, kurā investori atzina, ka Baltijas ekonomikas ir sasniegušas jaunu attīstības pakāpi un arvien vairāk virzās uz augstas pievienotās vērtības izaugsmes modeli. Vienlaikus diskusijā tika uzsvērts, ka Ziemeļvalstu uzņēmumi turpina attīstīt un paplašināt investīcijas savas investīcijas Baltijas valstīs.
Paneļdiskusija notika ERAB 35. ikgadējās pilnvarnieku sanāksmes un biznesa foruma laikā, kas no 5. līdz 7. jūnijam Rīgā pulcē valdību pārstāvjus, starptautisko finanšu institūciju vadītājus, investorus un uzņēmējus no desmitiem valstu. Diskusija bija veltīta ārvalstu investoru skatījumam uz Baltijas valstu konkurētspēju, investīciju vidi un reģiona attīstības perspektīvām.
Paneļdiskusijā piedalījās Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) izpilddirektore Tatjana Guznajeva, Linstow Baltic vadītājs Frode Grēnvolds (Frode Grønvold), DNB starptautiskā biroja Rīgā vadītāja Svetlana Kočerova, Norvēģijas vēstniece Latvijā Ine Morenga (Ine Måreng), Primekss Group dibinātājs un vadītājs Jānis Ošlejs, kā arī ERAB valdes alternatīvais direktors Norvēģijai, Somijai, Latvijai un Libānai Mikko Auti (Mikko Autti).
Baltija un Ziemeļvalstis kļūst par vienotu ekonomisko telpu
Viena no centrālajām diskusijas tēmām bija Baltijas valstu un Ziemeļvalstu ekonomiskās integrācijas padziļināšanās. Investori norādīja, ka arvien lielāku nozīmi iegūst reģionālā sadarbība, infrastruktūras savienojamība, kapitāla pieejamība un kopīgu finanšu instrumentu attīstība. Diskusijā vairākkārt izskanēja atziņa, ka Baltijas valstis un Ziemeļvalstis arvien biežāk tiek uztvertas kā viens ekonomiskais reģions, kura attīstību nosaka kopīgas intereses, savstarpēji saistīti tirgi un līdzīgas vērtības.
Kā būtiski priekšnoteikumi turpmākai izaugsmei tika minēti tādi projekti kā Rail Baltica, enerģētikas savienojumi un ciešāka kapitāla tirgu integrācija, kas palīdz stiprināt reģiona konkurētspēju un piesaistīt jaunas investīcijas.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver, ka investoru skatījums apliecina nozīmīgas pārmaiņas Baltijas valstu ekonomiskajā pozicionējumā: “Ārvalstu investoru skatījums ir vērtīgs ar to, ka tas ļauj mums ieraudzīt, cik būtiski pēdējos gados ir mainījusies Baltijas valstu loma Eiropas ekonomikā. Vēsturiski Baltijas valstis un Ziemeļvalstis vienojušas ciešas ekonomiskās un tirdzniecības saites, un investoru vērtējumā šīs saites šodien atjaunojas jaunā kvalitātē. Baltijas valstis un Ziemeļvalstis arvien biežāk tiek uztvertas kā vienots reģions ar kopīgām interesēm, ciešām biznesa saitēm un līdzīgu attīstības virzienu. Tas ir būtisks signāls arī Latvijai, jo apliecina, ka mūsu nākotnes izaugsme ir cieši saistīta ar spēju pilnvērtīgi izmantot šo reģionālo integrāciju uzņēmējdarbībā, investīcijās un inovācijās.”
Baltijas konkurētspēja vairs nav balstīta zemās izmaksās
Diskusijas dalībnieki atzina, ka Baltijas valstis sasniegušas jaunu attīstības pakāpi. Vairāki investori uzsvēra, ka reģiona konkurētspējas priekšrocības arvien mazāk balstās zemākās darbaspēka izmaksās un arvien vairāk – produktivitātē, pētniecībā un attīstībā, inovāciju komercializācijā un spējā veidot starptautiski konkurētspējīgus uzņēmumus ar augstu pievienoto vērtību.
Īpaši tika uzsvērts, ka Baltijas valstīm ir visas nepieciešamās priekšrocības, lai attīstītu jaunus produktus, tehnoloģijas un uzņēmumus, kas spēj konkurēt globālā mērogā, taču izšķiroša nozīme būs spējai veidot vairāk strauji augošu uzņēmumu (scale-ups) un efektīvāk pārvērst zināšanas komerciālos panākumos.
Cilvēkkapitāls un digitalizācija kļūst par galveno investīciju magnētu
Diskusijā izskanēja, ka viena no Baltijas valstu nozīmīgākajām priekšrocībām ir cilvēkkapitāls. Investori pozitīvi vērtēja darbaspēka kvalifikāciju, svešvalodu prasmes, spēju apgūt jaunas tehnoloģijas un augsto pielāgošanās spēju. Vairāki runātāji īpaši izcēla jauno profesionāļu spēju strādāt starptautiskā vidē un ātri pielāgoties tehnoloģiju attīstībai.
Tāpat tika uzsvērta Baltijas valstu digitālā attīstība, kas rada priekšrocības gan uzņēmējdarbībai, gan investīciju piesaistei. Investoru skatījumā Baltijas valstis arvien vairāk nostiprina reputāciju kā digitāli attīstīts reģions ar augstu inovāciju potenciālu.
Investori turpina saskatīt izaugsmes iespējas Baltijā
Diskusijā vairākkārt tika uzsvērta investoru ilgtermiņa uzticība Baltijas valstu ekonomikai un attīstības potenciālam. Vairāki paneļdiskusijas dalībnieki norādīja, ka pēdējos gados ir ne tikai saglabājuši savu klātbūtni reģionā, bet arī paplašinājuši darbību, attīstījuši jaunus pakalpojumus un īstenojuši jaunus investīciju projektus.
Investoru skatījumā Baltijas valstu priekšrocības ir kvalificēts darbaspēks, augsta digitalizācijas pakāpe, spēcīga uzņēmējdarbības vide un spēja pielāgoties pārmaiņām. Diskusijā izskanēja vērtējums, ka tieši šie faktori veicina investoru pārliecību par reģiona ilgtermiņa konkurētspēju un izaugsmes iespējām.
LIAA direktore Ieva Jāgere norāda, ka diskusija sniedza ļoti skaidru vēstījumu par to, kā Baltijas valstis šobrīd vērtē starptautiskie investori:
“Šī diskusija apliecināja, ka Baltijas valstis investoru acīs ir pilnībā pāraugušas zemu izmaksu ekonomikas statusu. Ja vēl pirms desmit vai piecpadsmit gadiem Baltija bieži tika vērtēta galvenokārt kā efektīva ražošanas vai pakalpojumu izvietošanas vieta, tad šodien investori runā par talantiem, tehnoloģijām, inovācijām un spēju radīt globāli konkurētspējīgus uzņēmumus. Īpaši nozīmīgi ir tas, ka šāds vērtējums izskan laikā, kad Eiropā saglabājas ģeopolitiskā nenoteiktība. Investoru gatavība nevis samazināt, bet palielināt savu klātbūtni Baltijā ir ļoti spēcīgs uzticības apliecinājums reģiona noturībai un ilgtermiņa potenciālam.”
Diskusijas laikā izskanēja vienots vērtējums, ka Baltijas valstis ir veiksmīgi pārgājušas no izmaksu konkurētspējas modeļa uz zināšanās, tehnoloģijās un inovācijās balstītu attīstību, vienlaikus kļūstot par arvien ciešāk integrētu Ziemeļeiropas ekonomiskās telpas daļu.
