Viņa bija neauglīga, un viņa dzemdēja trīs bērnus: Luīzes Rīdas privātā pieredze

Kad Luīzei vienpadsmit gadu vecumā sākās mēnešreizes, tās bija tik sāpīgas, ka pat visspēcīgākās zāles, ko ieteica ārsti, neatviegloja viņas stāvokli. “Es locījos sāpēs un brīžiem pat zaudēju samaņu,” atceras Luīze, kas tagad ir četrdesmit gadu veca un dzīvo Londonā. “Viss beidzās ar to, ka pretsāpju zāles nācās pasūtīt no Austrālijas, jo nevienas, kas bija pieejamas Lielbritānijā, man nebija gana stipras!”

Divdesmit gadus vēlāk Luīze un viņas vīrs Reimonds (Raymond) gadu neveiksmīgi mēģināja tikt pie mazuļa. Tad arī tika noskaidrots iemesls, kāpēc Luīzes mēnešreizes bija tik mokoši sāpīgas. Viņai diagnosticēja endometriozi – grūti atklājamu ginekoloģisku slimību. Tas nozīmē, ka mīkstie audi, kas ir identiski dzemdes audiem (endometrijam), sāk veidoties arī citur ķermenī, parasti olnīcās, olvados un vēdera dobumā. Šāda veida audi funkcionē gluži kā endometrijs – tie katru mēnesi asiņo, kā arī var izraisīt spēcīgas sāpes, mokošas mēnešreizes un pastāvīgu spēku izsīkumu un nogurumu. Iespējama arī neauglība, un, kā norādīja ārsti, tieši tā bija noticis ar Luīzi. 

“Izmeklējumu laikā atklājās, ka viena no manām olnīcām nevarēja brīvi kustēties. Endometriozes dēļ tā bija fiksēta.”
Tolaik Luīzei bija trīsdesmit četri gadi, un, tā kā viņas olnīca bija audu aptverta, ārsti ieteica operāciju. Tiesa, tā nepalīdzētu atbrīvoties no endometriozes – audi atkal sāktu augt. Tomēr, kā norādīja ārsts, starpposmā rastos neliela iespēja ieņemt mazuli. 

Luīze piekrita operācijai un laimīgā kārtā drīz vien palika stāvoklī. Taču pēc desmit nedēļām viņai bija spontānais aborts, un sieviete bija izmisumā. Vēl pēc dažiem mēnešiem sekoja nākamais spontānais aborts, un Luīze uzzināja sirdi plosošu diagnozi – viņa vairs nevarēs dabiski ieņemt mazuli. 

Luīze un Reimonds pieteicās intrauterīnajai inseminācijai (IUI) – vienam no mākslīgās apaugļošanas veidiem, kura laikā spermu ievada tieši dzemdē. Procedūru bieži vien kombinē ar medikamentiem, kam jāveicina auglība. Pāris izmēģināja četras IUI, diemžēl neveiksmīgi. Turklāt visi medikamenti un hormoni, ko sieviete saņēma, veicināja endometriozes izplatību. “Lai atbrīvotos no audiem, man vajadzēja piedzīvot vēl vienu operāciju,” stāsta Luīze.

Pārmaiņu laiks

Nonākusi galējā izmisumā, Luīze nolēma riskēt un kaut ko pati darīt savā labā. Vispirms viņa nolēma noskaidrot endometriozes būtību un ar to saistīto neauglību. Gaidot, kad pienāks nākamā kārta ārpusdzemdes apaugļošanai, Luīze kardināli mainīja savu ēdienkarti un dzīvesveidu un, lai pēc iespējas vairāk uzzinātu par pārtiku un veselību, pat iestājās Naturopātijas medicīnas koledžā.

“Gribēju darīt visu, lai uzlabotu olšūnu kvalitāti un veicinātu varbūtību, ka IUI vainagosies ar veiksmīgu rezultātu.”

Luīze pārgāja uz bioloģiskiem, pilnvērtīgiem produktiem, kas neizraisa iekaisumu, ēda daudz svaigu augļu, dārzeņu un treknu zivju. Viņa pilnībā atteicās no kviešiem un glutēna, arī alkohola, kafijas, piena produktiem, sarkanās gaļas un rafinētā cukura.
Sarunā ar vienu no vadošajām uztura speciālistēm dakteri Merilinu Glenvilu (Marilyn Glenville) Luīze uzzināja, ka arī uztura bagātinātājiem ir svarīga loma, lai veicinātu auglību, un sāka lietot labas kvalitātes multivitamīnu un minerālvielu kompleksus, kā arī papildus uzņemt cinku un makas pulveri. Secinājusi, ka arī “stress ir spēcīgs faktors”, kas iespaido auglību, Luīze līdzsvaroja pilna laika slodzi medijos un mācības brīvdienās un sāka apmeklēt jogas nodarbības. 

Arī Reimonds mainīja dzīvi. “Viņš pārstāja lietot alkoholu un uzlaboja savu ēdienkarti,” stāsta Luīze. “Kā nekā auglība attiecas uz abiem partneriem!”

Rezultāti

Pāra galvenais mērķis bija vairot iespēju tikt pie mazuļa ar ārpusdzemdes apaugļošanu, taču jau pēc trim mēnešiem, kad viņa bija mainījusi dzīvesveidu, Luīze ievēroja, ka viņas mokošās un nebeidzamās mēnešreižu sāpes bija mitējušās. 

“Beidzot varēju atteikties no pretsāpju zālēm, ko biju lietojusi lielāko daļu savas dzīves. Tas bija fantastiski!” sieviete atceras. 
Pāris vēlreiz apmeklēja IUI procedūru, un rezultāti bija iepriecinoši – Luīze ieņēma bērniņu un pēc deviņiem mēnešiem laida pasaulē veselīgu puisēnu. 

“Jutos tik laimīga,” viņa atceras. “Turklāt man ļoti patika grūtniecības laiks, jo man atjaunojās hormonālais līdzsvars.” Bet vēl lielāku laimi viņa piedzīvoja, kad drīz pēc pirmā puisīša piedzimšanas dabiski tika pie meitiņas, un tad – vēl vienas. Tagad četrus gadus vecajam Leo ir divas māsiņas: Aleksandrai ir divi gadi un seši mēneši, savukārt Skārletai – desmit mēneši. 
“No neauglīgas sievietes kļuvu par īpaši auglīgu,” smejas Luīze. “Tā vien šķiet, ja kaut reizi izdodas iznēsāt mazuli, viss ķermenis restartējas.” 

Precīzi norādīt, cik liela varētu būt dzīvesveida un ēdienkartes ietekme uz auglību, Luīze nevar, taču viņa ir pārliecināta – tas noteikti ietekmēja endometriozi. “Tiklīdz vairs neievēroju striktu un kvalitatīvu diētu, sāpes atgriezās. Tas pats notika, ja biju stresā.” Taču sievietei vairs nav nepieciešams lietot pretsāpju līdzekļus. Vēl vairāk – nesen viņa veica izmeklējumus, kas apliecināja, ka endometriozes vairs nav, viņa ir vesela.  

Atdodot saņemto

Tik daudz uzzinājusi par pārtikas produktu ietekmi, Luīze savas zināšanas nolēma pārvērst profesijā. Viņa ar prieku dalās informācijā un, kļuvusi par kvalificētu uzturvielu speciālisti, palīdz sievietēm ar neauglības problēmām, jo labi zina, ko tas nozīmē. 

“Neauglība var sabojāt dzīvi un pārņemt visas domas,” uzskata Luīze. “Tas ir iemesls, kāpēc specializējos tieši šajā jomā. Tas ir mans ceļš, kā atdot pasaulei to, ko esmu ieguvusi, – esmu laimīga trīs bērnu māmiņa.”