Bieži nomoka galvas reiboņi: neiroloģe skaidro, par ko tas var liecināt

Reibonis ir simptoms, kas var būt pie dažādām saslimšanām – gan smagākām, gan vieglākām. Var būt sajūta, ka pats cilvēks vai telpa virpuļo kā karuselī vai ir zudis līdzsvars, pamats zem kājām, vai ir ņirboņa gar acīm. Tas var būt saistīts ar vestibulārās (līdzsvara regulēšanas) sistēmas traucējumiem, piemēram, auss saslimšanu vai galvas smadzeņu bojājuma dēļ (smadzeņu insults), kad ir emocionāli pārdzīvojumi, traumas, medikamentu blaknes.

Akūts reibonis ilgst līdz 3 dienām, hronisks – vairāk par 3 dienām, bet epizodiska reiboņa ilgums parasti ir tikai dažas sekundes vai minūtes.  

Līdz ar nodzīvoto gadu skaitu reiboņu biežums palielinās – pēc 60 gadu vecuma tos piedzīvo katrs trešais, bet pēc 80 gadiem – puse senioru. Taču, piemēram, atrodoties augstumā vai ceļojot ar kuģi (jūras slimība), galva var sagriezties jebkura vecuma veselam cilvēkam. Šādu parādību sauc par fizioloģisku reiboni. Tāpat gados jauniem cilvēkiem pie galvas kustībām vai strauji mainot ķermeņa pozu var noreibt galva.       

Bieži vien reibonis kā uznācis, tā pāriet bez īpašas ārstēšanas. Ir arī tā, ka pāris nedēļu laikā ķermenis spēj pielāgoties reibonim, vienalga, kas to būtu izraisījis. Tomēr, ja tas atkārtojas, nevajag censties ar to sadzīvot, bet noteikti konsultēties ar savu ģimenes ārstu, kurš nosūtīs vai nu pie neirologa, vai LOR jeb ausu ārsta.

Ārstam svarīgi būs noskaidrot, kā reibonis liek tev justies: vai tas ir kā karuselis (griežas telpa vai pats cilvēks) vai arī zeme zem kājām līgojas, vai tas izpaužas kā neskaidra, smaga galva, cik ilgas ir nepatīkamās sajūtas un vai tās pavada arī citi simptomi, piemēram, slikta dūša vai vemšana, redzes traucējumi, vai pēdējā laikā tevi nav sākusi mocīt nomāktība vai trauksme un kādus medikamentus lieto ikdienā.

Uzreiz jāpiebilst: tas ir mīts, ka reiboņa ārstēšanā palīdz tikai asinsvadus paplašinoši un galvas smadzeņu asinsriti uzlabojoši līdzekļi.

Kuri ir biežākie reiboņu veidi?

1. Reibonis, ko raksturo sajūta, it kā cilvēks grieztos karuselī. Tam iemesls bieži vien ir iekšējās auss saslimšanas, jo iekšējā ausī atrodas receptori, kas iesaistīti ne tikai dzirdes, bet arī līdzsvara nodrošināšanā. Rodoties kādām problēmām iekšējā ausī, dzirdes un līdzsvara nervu šķiedras uz galvas smadzenēm sāk novadīt sagrozītu informāciju, atšķirīgu no tās, ko uztvērusi cilvēka acs, un – reibonis klāt! Mediķu terminoloģijā runājot, tie ir sistematizēti jeb vestibulāri reiboņi, kad pacientam pasaule griežas pulksteņa rādītāja virzienā vai pretēji tam, vai šķiet, ka viņš pats griežas karuselī.

Iemesli dažādi: labirintīts jeb iekšējās auss iekaisums, asinsspiediena svārstības (rada asinsrites traucējumus ausī – labirintā), tāpat arī Menjēra slimība (auss patoloģija, kad mainās auss endolimfas spiediens) un citi. Pie Menjēra sindroma reibonis ilgst vairākas stundas, pasliktinās dzirde, ausīs zvana vai sīc, ir tās pilnuma sajūta. Lēkmes laikā ir izteikti līdzsvara traucējumi ar sliktu dūšu, sirdsklauvēm.

Ko darīt? Protams, ja lēkme piemeklē pirmo reizi mūžā, ir jāiet pie ārsta. Auss slimību, Menjēra sindroma radītu reiboņu ārstēšanai izmanto medikamentu ar aktīvo vielu betahistīna dihidrohlorīds, tas līdzsvaro impulsu pārvadi vestibulārajā sistēmā, uzlabo asinsriti iekšējā ausī, vidusausī un smadzenēs, turklāt var lietot ilgstoši, jo ir ļoti maz blakņu.   
Lai ārstētu vestibulāro jeb līdzsvara nerva iekaisumu, izmanto kortikosteroīdus, bet pret iekšējās auss iekaisumu lieto antibiotikas.

2. Labdabīgs paroksizmāls pozīcijas reibonis. Tas piemeklē vienu no 20 cilvēkiem un sievietes 2,5 reizes biežāk nekā vīriešus un arī ir iekšējās auss saslimšana. To raksturo īslaicīgs reibonis (sajūta, ka viss apkārt sagriežas), var būt slikta dūša.

Parasti – mainot galvas stāvokli. Piemēram, galvu strauji pagriežot, guļus stāvoklī pagriežoties uz otriem sāniem vai pieceļoties. Kaut arī karuselis griežas vien dažas sekundes līdz minūtei, sajūtas ir ļoti nepatīkamas.   

Iemesls – pavisam sīku kalcija karbonāta kristālu jeb otolītu pārvietošanās un uzkrāšanās iekšējā ausī pusloka kanālos, līdz ar to receptori sāk raidīt maldinošus signālus un – še tev – piedzīvosi nestabilitātes sajūtu. Kāpēc otolīti tā uzvedas? Iemesli ir dažādi: galvas traumas vai operācijas, izslimotas auss infekcijas slimības, arī iekšējās auss novecošana, taču biežāk iemesls nav zināms.  

Ko darīt? Ja ārsts diagnosticēs labdabīgu paroksizmālu pozīcijas reiboni, ārstēšana ir pavisam vienkārša – jāpilda speciāli vingrojumi. Tos iemācīs LOR speciālists, kurš ir konstatējis, tieši kurš no pusloka kanāliem iesaistīts.

Vingrinājuma laikā jāpagriež galva no vienas puses uz otru noteiktā leņķī (pozīcijā) un jānotur noteiktu laiku, liekot kristāliem virzītos tur, kur tiem būtu jāatrodas iekšējā ausī. Kad tas izdevies, reibonis uzreiz pāriet.

Ievēro! Ja ir sūdzības gan par reiboņiem, gan dzirdes traucējumiem, ir jāvēršas pie LOR speciālista, un jo agrāk, jo labāk. Piedzīvojot pēkšņu dzirdes zudumu un arī karuseli, vislabāk uzreiz doties uz slimnīcu, kur ausu ārsti var palīdzēt pirmajās stundās.

3. Reibonis var būt insulta gadījumā! Tad biežāk ir svārstīšanās, nestabilitātes sajūta – pēkšņas grūtības staigāt, līdzsvara un koordinācijas traucējumi, tas var būt arī kā karuselis kopā ar vienas ķermeņa puses notirpumu vai nespēku rokā un kājā, ar runas un redzes traucējumiem (vienā vai abās acīs), sliktu dūšu. Nekavējoties jāsauc mediķu brigāde, lai ārstu palīdzību saņemtu pirmajās 4,5 stundās.

Ievēro! Cilvēks pats nevar izšķirt, kas izraisījis tik nopietnas sūdzības, – saasinājušās iekšējās auss problēmas vai radies insults.  

4. Nevestibulāri reiboņi. To iemesls ir saslimšanas, kas nav saistītas ar vestibulārās sistēmas bojājumu. Izpaužas kā neskaidra galva, nestabilitātes sajūta, šķiet, ka tūlīt noģībsi, smaga galva, metas tumšs gar acīm.

Tad svarīgi pārbaudīt, vai pacientam nav bijis ilgstoši paaugstināts vai izteikti pazemināts asinsspiediens, vai nav sirds ritma izmaiņas, sirds mazspēja, kāds ir elektrolītu (nātrijs, kālijs, kalcijs) līmenis asinīs, kādi ir cukura līmeņa rādītāji asinīs.

Nereti cilvēks pie neirologa atnāk ar sūdzībām par reiboņiem, bet pēc analīžu veikšanas atklājas iepriekš nekonstatēts cukura diabēts. Vai arī nestabilitātes, vājuma sajūtas un bālās ādas iemesls ir ļoti zems hemoglobīna līmenis (anēmija). Nereti vainojams B12 vitamīna vai folskābes trūkums organismā, tā notiek, ja ir kādas problēmas ar gremošanas traktu. Ārstējas sākumā ar B12 vitamīna injekcijām pēc shēmas, pēc tam pārejot uz tablešu formu attbilstoši ārsta ieteikumiem, bet folskābes deficīta mazināšanai lieto folskābi tabletēs.

Un vēl – nepareizi uzskatīt, ka reiboņa iemesls ir kakla daļas deformējošā spondiloze, diska trūces vai kakla asinsvadu problēmas (arī iedzimtas). Nenoraksti savu līdzsvara traucējumus, reiboņus uz vecuma un spondilozes rēķina!  

Ko vari darīt profilaksei pret galvas reiboņiem?

▪ Ārstē auss vai galvas smadzeņu saslimšanas, kontrolē asinsspiedienu, cukura līmeni, tādējādi mazināsi arī galvas reiboņus.
▪ Liela nozīme ir vestibulāro jeb līdzsvara sistēmu trenējošiem vingrinājumiem – kopā ar fizioterapeitu, kā arī dejošana, nūjošana (palīdz saskaņot roku un kāju kustības), vīriešiem varbūt labāk pie sirds ies futbola spēlēšana. Neatkarīgi no vecuma vingrini vestibulāro aparātu!
▪ Pacientiem, kuriem insulta dēļ radušies līdzsvara un koordinācijas traucējumi, arī pēc iespējas ātrāk un vairāk jākustas, jāvingro.  
▪ Neaizmirsti dzert pietiekami daudz ūdens, lai asinis nesabiezē un var labāk piegādāt skābekli.