Ģimenes ārsts Ainis Dzalbs: "Ar e-veselību spēlējos tikai, kad ir laiks un nav pacientu rinda"

No jaunā gada pilnībā jāsāk darboties e-veselības pirmajam posmam. Tas nozīmē, ka turpmāk ārsti pacientiem receptes vairs neizrakstīs papīra formātā, bet gan elektroniskajā sistēmā. Tādējādi cilvēkam uz aptieku būs jāiet ar personu apliecinošu dokumentu un farmaceits medikamentus izsniegs pēc datiem, kas būs ievadīti e-veselībā. Arī slimības lapas tiks izrakstītas tikai elektroniski. Par to, ar kādām problēmām ārstam jāsaskaras, lietojot e-veselību, portālamKasjauns.lv pastāstīja ģimenes ārsts Ainis Dzalbs no Staļģenes Jelgavas novadā:

„Par e-veselību jau runājam kopš deviņdesmitajiem gadiem”

„Tas, ka receptes vairs neizsniegsim papīra formātā, bet pa tiešo tās no savām ārstu praksēm sūtīsim uz aptiekām, izklausās ļoti labi un ērti. Pacients atsevišķos gadījumos pat varētu neierasties pie ģimenes ārsta – sazināties telefoniski vai pa e-pastu. Es recepti izrakstu e-veselībā, un cilvēks var uzreiz doties uz aptieku un saņemt medikamentus. Tāpat slimības lapas tiks aizpildītas elektroniski, un tās saņems gan darba devējs, gan VID, gan Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), kurai tās jāapmaksā. Un katra iestāde darīs to, kas tai jādara...

Par e-veselības priekšrocībām un tās ieviešanas nepieciešamību runājam jau no pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, maniem studiju laikiem. Ārsti no tās būtu ieguvēji, jo e-medicīnā būtu pacienta datu bāze, kurā būtu apkopoti visi viņa izraksti no slimnīcām, analīzes, izmeklējumi. Tas būtu fantastiski! Tagad ir tā, ka cilvēkam, nonākot slimnīcas uzņemšanas nodaļā, esam spiesti visus izmeklējumus un analīzes veikt no jauna, jo iepriekšējās nevaram redzēt.

No 1. janvāra jāsāk strādāt sistēmas pirmajai daļai – elektroniskajām receptēm un slimības lapām. Kad e-veselībā būs iekšā visas medicīniskās kartiņas, grūti pateikt. Ja pašreizējo sistēmu veidojām desmit gadus, tad arī līdz galējai e-veselības ieviešanai varētu paiet tikpat ilgs laiks, ja turpināsim tādos tempos, kā līdz šim”.

„Slimības lapu redzu, bet netieku tai klāt”

„No jaunā gada e-veselībā izrakstītajai receptei būtu jānonāk visās Latvijas aptiekās. Piemēram, pacients varētu aizbraukt no Daugavpils uz Rīgu un tur arī zāles nopirkt. Tikai pacientam līdzi būs jāņem personu apliecinošs dokuments, zāles nevarēs nopirkt jebkurš radinieks, kaimiņš vai draugs. Tomēr, izrakstot recepti viņš varēs e-veselības sistēmā noradīt, kurš varētu būt šo zāļu „papildu izņēmējs”. Viņš par tādu varēs izvēlēties jebkuru, jo jāsaprot, ka gulošs slimnieks nevarēs pats aiziet uz aptieku.
Papīra receptes tiks izrakstītas tikai ārkārtas gadījumos, piemēram, mājas vizīšu laikā.

Bet ar e-recepšu izrakstīšanu ir problēmas, kuras nu pāris nedēļu laikā būtu jānovērš. Jau desmit gadus ģimenes ārsti strādā ar lokālām programmām (tāpat kā grāmatvežiem ir savas programmas, ko pērk no komercfirmām, arī mēs tādas pērkam) tikai sava biroja ietvaros. Tagad, izrakstot recepti e-veselībā, mums sava sistēma jāver ciet un jāiet iekšā valsts programmā. Tas, protams, paņem laiku.

Ja līdz šim ģimenes ārsts strādāja tikai rokrakstā, tad viņam teorētiski nevajadzētu būt problēmai sākt strādāt e-veselībā. Bet es jau septiņus gadus strādāju ar savu programmu, pieradis pie sava ātruma un tempa, un tā nav savienota ar e-veselību. Tagad man no savas sistēmas jāiet ārā, jāpieslēdzas valsts sistēmā, kas prasa laiku. Un es visu laiku datorā kaut ko apstiprinu, apstiprinu, apstiprinu...

Kāpēc viss iet tik ilgi? Sistēmas izstrādātāji stāsta, ka tas ir sarežģīti tādēļ, ka jānodrošinās, lai e-veselībā katrs varētu redzēt datus, kas nepieciešami tikai viņam – es redzu tikai savu sadaļu, pats pacients un farmaceits atkal savu, tāpat arī VID un VSAA savu. Piemēram, VID, apstrādājot cilvēka datus, e-veselība neredzēs ne viņam izrakstītās receptes, ne diagnozes. Tā esot visu sarežģījumu problēma.

Jau šobrīd ir kolēģi, kuri e-veselībā izraksta slimības lapas. Nevarētu teikt, ka esmu pret, bet līdz ideālam vēl ir kur tiekties. Bieži gadās, ka slimības lapu uz datora ekrāna redzi, bet tu tai netiec tai klāt, lai to noslēgtu vai pagarinātu.

„E-veselībai nevaru simtprocentīgi uzticēties”

„Bija aicinājums neslēgt ar valsti līgumus par e-veselību, bet es nolēmu tai pievienoties. Ja neslēgtu līgumu par e-veselību, man Veselības ministrijai būtu jāargumentē viedoklis, kāpēc? Lai to zinātu, šajā sistēmā jāpastrādā. Līgumu par pieslēgšanos e-veselībai noslēdzu pagājušā gada novembrī, bet reāli tai klāt tiku tikai ap Jāņiem, visu laiku bija kaut kādas problēmas. Nu it kā visas problēmas atrisinātas.

Beigu beigās es to e-veselības ātrumu varētu pieņemt. Bet ir problēmas, ka tajā datu bāzes nav pilnīgas. Ir atsevišķas kompensējamās zāles, ko es sistēmā vispār nevaru atrast, piemēram, cukura diabētiķiem. Daudziem medikamentiem atkal nav norādītas devas. Un tad parādās kļūdas, ieraksti nav pilnīgi.

Konkrēts gadījums: trīsgadīgam bērnam, kurš sirgst ar bronhiālo astmu, vakcīnu pret gripu simtprocentīgi apmaksā valsts. Atveru e-veselību, izrakstu recepti, man parādās, ka vakcīna tiek apmaksāta par visiem 100%, bet vēlāk mātei, aizbraucot uz aptieku pēc vakcīnas, izrādās, ka viņu sistēmā parādās, ka vakcīna tiek apmaksāta tikai par 50%. Labi, ja tas ir pilsētā, kur pacients uzreiz var atnākt pie ārsta un recepti labot, bet iedomājaties, kas notiek laukos, kur cilvēks pārdesmit kilometrus braucis uz pilsētas aptieku, kur ārsts un aptieka nav uz katra stūra.

Šobrīd e-veselībai nevar uzticēties simtprocentīgi, mēs to tikai apgūstam. Un pacientam rosinām iet uz tuvāko aptieku, ja rodas kāda problēma, lai to varētu arī uz vietas atrisināt. Neuzdrošinos pateikt - brauciet no Staļģenes uz Liepāju un tur zāles ar e-recepti saņemsiet. Tas ir riskanti.

Es pašlaik tikai ap 30% recepšu izrakstu e-veselībā. Tam ir vajadzīgs laiks, bet, kad cilvēki sēž rindā pieņemšanā, vajadzīgs ātrums, un tad nevaru atļauties „spēlēties” ar e-veselību. To varu atļauties, kad ir plānveida pieņemšanas un laiks”.

„Ja sistēma būs slikta, pati tauta to iznīcinās”

„Savulaik gan Lauku ģimenes ārstu, gan Latvijas ģimenes ārstu asociācija iebilda un daudz strīdējās par e-veselību. Mēs esam norādījuši uz problēmām. Un, ja valsts uzskata, ka programma ir lietojama, tad to lietosim.

Es pret to neiebildīšu - kāda tā būs, tādā arī strādāšu. Ja tā bremzēs, tad pati tauta to e-veselību iznīcinās. Bet, ja viss būs perfekti, tad būs ļoti lielas priekšrocības. Lai šo atbildību uzņemas valsts institūcijas, jo mēs daudz laika esam iztērējuši, lai kaut ko uzlabotu.

Pašlaik man cilvēkiem ļoti daudz nākas skaidrot jauni sistēmu. Viņi nesaprot, kā aptiekā varēs saņemt zāles, ja viņiem recepti nedodu uz rokas, papīra formātā. Mums vēl ir pāris nedēļas, lai mācītos. Varbūt, ka to atceļ, bet uz to neceru.

Desmit gadu laikā e-veselībai iztērēti vairāk nekā 14,5 miljoni eiro. Domāju, ka reāli tik dārgi tai nebūtu jāmaksā, jo Latvijā reāli jau e-veselība pastāv. Tikai to nodrošina kādas piecas sešas privātās kompānija. Valsts nokavējusi laiku, kad to varēja ieviest. Mēs esam gatavi strādāt ar labām programmām, bet neesam gatavi strādāt ar sliktām programmām, kas nav savienojamas”.

NVD: viss iet gandrīz kā pa sviestu

Tikmēr e-veselības ieviesējs – Nacionālais veselības dienests (NVD) dzīvo it kā paralēlajā pasaulē un nelādas problēmas nesaredz. Atliek vien izlasīt virsrakstu NVD mājaslapā: „E-veselības līgumu noslēguši jau 83 % ģimenes ārstu, visaktīvāk līgumus slēdz Vidzemē – 96%”; „Aptiekas: e-receptes atvieglo ne vien pacientu, bet arī farmaceitu ikdienu”; „Pieaug E-veselības līgumus noslēgušo ģimenes ārstu skaits – visaktīvāk līgumus slēdz Zemgalē”; „Ārstniecības iestādes arvien aktīvāk izmanto E-veselības pakalpojumus”; „E-veselības speciālisti turpina doties pie ģimenes ārstiem un kliedēt stereotipus par sistēmas lietošanu”; „Ārstniecības iestādes arvien aktīvāk izmanto E-veselības pakalpojumus” un tamlīdzīgi. Neviena kritiska ziņa, it kā viss iet kā labi ieeļļots mehānisms.

Arī NVD uzskata, ka Dzalba norādītās problēmas tāds nieks vien ir. NVD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Agnese Jasenoviča atbildēja uz Kasjauns.lv uzdotajiem jautājumiem:

Vairāki ārsti ir konstatējuši, ka e-sistēmā izrakstīto e-darba nespējas lapu var redzēt, bet dažreiz to nevar atvērt, lai to, pagarinātu vai noslēgtu. Vai tā ir problēma?

„Līdz šim e-veselības lietotāju atbalsta dienestā nav bijusi pieteikta neviena sūdzība, ka reģistrēto e-darbnespējas lapu nav iespējams atvērt skatīšanās vai papildināšanas formā. NVD aicina ārstus gadījumos, kad tiek identificētas šādas situācijas, sazināties ar Atbalsta dienestu (pa tālruni 67803301, katru dienu no pulksten 8.00 līdz 20.00), lai NVD varētu veikt konkrētā pieteikuma izpēti”.
 
Kādam trīsgadīgam bērnam, kurš sirgst ar bronhiālo astmu, valsts simtprocentīgi apmaksā gripas poti, ārsts to izraksta, bet aptiekā, to atverot, sistēmā parādījās, ka tiek kompensēti tikai 50%. Kāpēc?

„Katrs konkrēts gadījums ir jāvērtē atsevišķi, ņemot vērā – kā attiecīgā recepte ir izrakstīta (izmantojot e-veselības portālu vai ārstniecības iestādes līdz šim izmantoto informācijas sistēmu, kas salāgota darbam ar e-veselību), tāpat jāapzina, vai konkrētā aptieka izmanto e-veselības portālu vai aptiekas sistēmu, kas salāgota darbam ar e-veselību. Ja, izrakstot e-recepti, ir korekti noradīta diagnoze, tad e-veselības sistēmā ir iespējams izrakstīt vakcīnu pret gripu VaxigripTetra ar 50% un 100% kompensācijas nosacījumiem, kuri ir atkarīgi no pacienta vecuma grupas. Visi dati, kurus, izrakstot e-recepti pacientam, norādījis ārsts, ir redzami arī aptiekai”.
 
Izrakstot e-recepti kompensējamiem medikamentiem, tiek konstatēts, ka tiem sistēmā nav minētas devas, kas neļauj elektroniski šādas receptes izrakstīt. Kāpēc?

„Zāļu reģistrēšanas process Latvijā reģistrētiem un Eiropā reģistrētiem medikamentiem atšķiras. Eiropā reģistrēto medikamentu nosaukumos netiek attēlots zāļu stiprums. Kopā ar Zāļu valsts aģentūru un Kompensējamo zāļu reģistra turētājiem tiek veikta izpēte par iespēju pievienot zāļu stiprumu nosaukumā, taču šo darbību veikšana neietekmē e-receptes izrakstīšanas iespējamību. Proti, kamēr jautājums tiek risināts, NVD aicinājis ārstus ierakstīt devu laukā Īpašie izsniegšanas nosacījumi. Savukārt farmaceits pirms medikamenta izsniegšanas saņems paziņojumu ar ārsta ierakstīto informāciju par stiprumu un varēs izsniegt medikamentu ar nepieciešamo stiprumu”.

Lēni, dārgi, ilgi! Būs haosss

Savukārt gan ārstu profesionālās organizācijas, gan IT speciālisti sūkstās par e-veselības sistēmas „stulbībām”.

Informācijas tehnoloģiju speciālists Ilmārs Poikāns jeb Neo kopā ar ārstu izmēģinājis lēno un gauso e-veselību un pauž:
 
„Mēģinājām ierakstīt vispārīgo zāļu nosaukumu, pēc 2,5 minūtēm apnika gaidīt rezultātu. Ja kaut kas nojūk, tad pēc tam neko vairs nevar izdarīt un lapa pilnībā jāpārlādē. Vēl vienu mēģinājumu ievadīt zāļu aktīvās vielas vispārīgo nosaukumu pēc 3,5 minūtēm arī beidzām bez rezultāta. Pacienta lapa ielādējas 12 sekundes. Lai atlasītu gada receptes, vajadzīgas četras sekundes, un tikai tad var atkārtoti izrakstīt recepti, kas aizņem vēl piecas līdz sešas sekundes. Desmit sekundes vajadzīgas, lai atgrieztu rezultātus, ierakstot konkrēta ražotāja zāles nosaukumu. Piecas sekundes nepieciešamas, lai apstiprinātu recepti. Tātad testa laikā normālā ceļā neizdevās vispār izrakstīt recepti ar vispārīgo nosaukumu, aplinkus ceļš aizņēma vairākas minūtes. Secinājums viens — ar roku izrakstīt receptes ir ātrāk, it sevišķi, ja tās sagatavo ārsta palīgi”.

„Tās ir šausmas,” lakoniski e-veselības ātrumu un produktivitāti vērtē Poikāns.

Toties Saeimas deputāte (ZZS) un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska uzskata, ka patlaban nav garantijas, ka e-veselības sistēmas dēļ no 1. janvāra nesāksies haoss Latvijas veselības aprūpē. Viņa uzsvēra, ka problēma nav formālā līgumu noslēgšana ar lietotājiem, kas arvien pieaug, bet gan sistēmas reālā darbība, jo patlaban pastāv bažas, ka no janvāra cietīs tieši pacienti.

Kozlovska sacīja, ka e-veselības trūkumu dēļ pacienti pie ģimenes ārsta pēc receptes nāk atkārtoti, ģimenes ārsti strādā pēc darbalaika un pat brīvdienās, jo lēnās sistēmas darbības dēļ nespēj sarakstīt receptes darba laikā.

Deputāte norādīja, ka 11. decembrī sistēma nav darbojusies visā Latvijā, turklāt parādījusies jauna problēma - kāda ģimenes ārste saskārusies ar problēmu, ka receptē norādītais medikamentu skaits, nonākot līdz aptiekai, desmitkāršojies. Vienlaikus Kozlovska norādīja, ka ir nobažījusies par vecāka gadagājuma ārstiem, kuri plāno pamest darbu e-veselības dēļ. Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis norādījis absurdu - no ārsta patlaban tiek prasīts pārzināt datorzinātnes vismaz bakalaura līmenī, turklāt sistēma ir ļoti lēna, kā rezultātā pacienta apskatei un analīzes atvēlētais laiks paliek arvien īsāks.

E-veselībai izmestie miljoni

Tiek lēsts, ka Veselības ministrija desmit gadu laikā e-veselības ieviešanai apguvusi vismaz 14,5 miljonus eiro. NVD Kasjauns.lv atskaitījās vien par 7,3 miljoniem. No Eiropas Reģionālās attīstības fonda e-veselības projektiem miljonus saņēmušas šādas firmas:
 
* SIA Lattelecom Technology - 1 952 951,92 eiro;

* A/s Datorzinību centrs - 2 087 493,05 eiro;

* SIA ABC Software - 1 209 044,40 eiro;

* SIA „In-volv” - 148 481,23 eiro;

* SIA „Tieto Latvia” - 42 785,60 eiro;

* SIA „ABC software” - 42 809,70 eiro;

* SIA „Lattelecom” - 1 717 345,35 eiro;

* A/s „Exigen services Latvia” - 92 480,30 eiro.

Bet e-veselībai tiks tērēti vēl daudzi miljoni. Šobrīd ieviesta e-veselības pirmā kārtā, bet līdz 2022. gadam tā jāievieš pilnībā. Pirms gada veselības ministres Andas Čakšas padomniece e-veselības projekta jautājumos Ilze Āboliņa pavēstīja, ka nākamā e-veselības sistēmas projekta kārta izmaksās vēl 10 miljonus eiro.

Kas ir un kas būs?

Par to, kas tagad pieejams e-veselības sistēmā un kad tā būs pilnībā pieejama, NVD pārstāve Jasenoviča Kasjauns.lv teica:
 
„E-veselības portālā jau no 2016. gada 12. septembra iespējams:

* izrakstīt e-receptes (tai skaitā receptes, kuras pilnībā vai daļēji kompensētas no valsts līdzekļiem);

* atvērt, pagarināt, noslēgt, anulēt e-darbnespējas lapas;
 
* veidot izrakstus – epikrīzes;

* apskatīt vizuālās diagnostikas izmeklējumus un rezultātus;

* ievadīt pacienta veselības pamatdatus (alerģijas, hroniskas slimības, operācijas, biežāk lietotos medikamentus un medicīnas preces un citus);

* veidot un uzskaitīt datus par pacientu vakcināciju (iespēja plānot pacienta vakcinēšanu, veidot vakcinācijas pārskatus, kā arī imunizācijas un vakcinācijas pasūtījumu pārskatus);

* veikt pacienta reģistrāciju vai pārreģistrāciju pie ģimenes ārsta;

* sagatavot nosūtījumus un rezultātus.

No 2018. gada 1. janvāra darbnespējas lapu un kompensējamo medikamentu recepšu aprite būs tikai elektroniska.

Pāreja uz nosūtījumu elektronisku izrakstīšanu ir plānota no 2018. gada 1. marta, bet laboratorijas izmeklējumu funkcionalitāti ir plānots izstrādāt e-veselības 3. kārtas ietvaros (2018.-2021. gads).