Plaukst daba - klāt alerģiju laiks. Padomi ārstēšanai un veselības stiprināšanai

Alerģija ir imūnsistēmas darbības traucējumi, kas rodas organismam pārāk izteikti reaģējot uz kādu apkārtējā vidē esošu vielu. Pavasarī, vasarā un rudenī cilvēka imunitātei jātiek galā ar trīs dažādu ziedputekšņu sezonām: kokaugu ziedputekšņiem, graudzālēm un nezālēm.

Ja cilvēkam ir iedzimta nosliece uz alerģiju, sezonālā saslimšana var izpausties jebkurā vecumā. Visbiežāk tā sākas pusaudža gados, bet nereti alerģija jāārstē arī maziem bērniņiem un gados vecākiem cilvēkiem. Ir gadījumi, kad ārsti un pats pacients atviegloti konstatē, ka pēc 35 vai vairāk gadu sasniegšanas alerģija uz ziedputekšņiem mazinās vai pat izzūd.

Var būt arī sezonas, kad laikapstākļu vai citu iemeslu dēļ alerģijas izpausmju ir mazāk, bet pēc kāda laika tās atkal piesaka sevi apgrūtinošā formā.

Sezonālās alerģijas izpausmes

•    Iesnas, aizlikts deguns.

•    Nieze, kņudēšana degunā.

•    Acu asarošana, nieze vai graušanas sajūta acīs. Tās var būt apsārtušas, sācies alerģiskais konjunktivīts.

•    Ļoti jutīgam cilvēkam slimība var izpausties arī kā dermatīts.

•    Ja ir bronhiālā astma, alerģijas laikā tā var pastiprināties.

•    Visi nosaukti slimības simptomi var kombinēties.

•    Alerģijas simptomu var arī nebūt, bet izmeklējumi uzrāda pozitīvu rezultātu. Piemēram, pacients nevar ēst riekstus vai ābolus. Tas liecina par krustenisko alerģiju, piemēram, bērza ziedputekšņi – āboli, bumbieri, kauliņaugļi. Dakterei Ciekurei bijuši pacienti, kuriem vienīgā alerģijas izpausme ir dedzināšana mutē un kakla sāpes, apēdot ābolu, bumbieri, citu augli vai riekstus, kaut patiesībā galvenais vainīgais ir alerģija pret bērzu ziedputekšņiem.

Noskaidro alerģijas cēloni!

Ir divu veidu pārbaudes, lai noskaidrotu, vai sūdzības izraisa alerģija:

•    asins analīzēs nosaka specifiskos imūnglobulīnus E – antivielas, kas vērstas pret konkrētu alergēnu;

•    ādas alergoraudzes jeb testi, kas uzrāda, vai organisms reaģē vai nereaģē pret iespējamo alergēnu.

Diagnostikai dažreiz nepieciešamas arī elpceļu pārbaudes – bronhu dilatācijas vai bronhu provokācijas tests un plaušu rentgenizmeklēšana, ja rodas aizdomas par bronhiālo astmu.

Kā ārstē alerģiju?

•    Ja rados ir alerģiski cilvēki, vienīgais, kas diezgan droši samazinās alerģijas attīstības risku, ir bērniņa barošana ar krūti. Ir daudzi pētījumi, ka ar krūti barotiem bērniem alerģija attīstās retāk.

•    Lai atvieglotu alerģijas izraisītos simptomus un uzlabotu dzīves kvalitāti, vēl negaidot alerģijas izpausmes, jau nedēļu pirms un visu ziedputekšņu ziedēšanas sezonu jālieto antihistamīna preparāti. Tīmekļa vietnē zied.lv ievietota Aerobioloģiskā dienesta informācija par ziedputekšņu koncentrācijas mērījumiem Latvijā. Ja cilvēks zina, kuri ziedputekšņi viņam izraisa alerģiju, sekojot informācijai šajā lapā, var diezgan precīzi noteikt laiku, kad jāsāk dzert zāles. To iesaka sākt darīt, kamēr ziedputekšņi ir zemā koncentrācijā, jo, ja laikus profilaktiski sāk lietot pretalerģijas medikamentus, ziedēšanas sezonu iespējams pārciest daudz vieglāk nekā tad, ja zāles lieto tikai tad, kad simptomi jau attīstījušies.

•    Radikāla sezonālās alerģijas ārstēšanas metode ir specifiskā imūnterapija. Bet lēmums par tās sākšanu ir nopietns, pirms ārstēšanas nepieciešama detalizēta izmeklēšana, zālēm ir savas izmaksas, un jārēķinās arī ar laika patēriņu, jo pie ārsta būs jāiet regulāri vairākus gadus. Citās Eiropas valstīs to izvēlas biežāk nekā Latvijā, jo tur atšķirībā no mūsu valsts lielu daļu dārgo izmaksu sedz valsts. Pie mums par visu ārstēšanas kursu jāmaksā pacientam pašam. Zemādas injekciju veidā, saņemot alergēnu ekstraktu pieaugošā koncentrācijā, var panākt, ka alerģija atkāpjas uz vairākiem gadiem vai pat izzūd vispār. Šis medikaments sākotnēji mazās, tad lielākās devās pieradina imūnsistēmu pie konkrētā alergēna, un organisms alergēnu vairs neuztver ar asu reakciju, bet mierīgi gluži kā veseliem cilvēkiem. Jauna metode ir intralimfātiskā imūnterapija, kad alergēna preparāts ultraskaņas kontrolē tiek ievadīts tieši limfmezglā. Tās ir trīs injekcijas atšķirībā no iepriekš aprakstītās vairākus gadus ilgstošās metodes. Šī imūnterapija ir daudzsološa, efektīva, bet vēl jānovēro un jāpēta tās ietekme uz pacienta kopējo veselību.

Kā izsargāties no alerģijas?

Alergēns padara cilvēku ļoti jutīgu, un ir vairāki ieteikumu, kā sevi pasargāt.

•    Svarīgi būt informētam par ziedputekšņiem gaisā, lai iespēju robežās izvairītos no alergēniem.

•    Saulainā un vējainā laikā neturi vaļā logus, automašīnā izmanto kondicionētāju ar filtru.

•    Valkā saulesbrilles, iezied degunā vazelīneļļu. Mazgā rokas pirms acu aizskaršanas.

•    Atnākot mājās, ej dušā, mazgā matus pirms gulētiešanas, nevis no rīta. Mājās pilnībā nomaini apģērbu.

•    Ziedputekšņu sezonas laikā nežāvē veļu ārā.

•    Nepļauj pats zālienu.

•    Izvairies uzturēties dabā laukos no pulksten 7 līdz 9 no rīta, bet pilsētā no pulksten 15 līdz 19 pēcpusdienā, jo šajā laikā novēro lielāko ziedputekšņu koncentrāciju.

Kāpēc cilvēki arvien biežāk slimo ar alerģijām?

Pēdējo gadu desmitu laikā saslimstība ar alerģijām neapturami pieaug. Ir pētījumi, ka sadzīves ķīmija, jaunie celtniecības un mājturības materiāli, piemēram, mēbeļu līmes, var veicināt alerģiju attīstību. Mainījusies ir arī pārtika, tās sastāvā iekļautās vielas, ko pazīstam ar burtu E, var izraisīt alerģiju.

Interesanti, ka vienīgajam bērnam ģimenē ir lielāks risks saslimt ar alerģiju nekā bērniem no vairāku bērnu ģimenes. Kāpēc tā? Divu un vairāku bērnu ģimenēs mazuļi biežāk slimo ar dažādām bērnu infekcijām un vīrusu saslimšanām. Tas savā veidā norūda imunitāti, un alerģijas attīstās retāk.

Kā stiprināt imunitāti, lai neslimotu ar alerģiju?

•    Ja tev ir alerģija, jāievēro veselīgs dzīvesveids, pēc iespējas mazāk lietojot pārtikā produktus ar E vielām un sargājot sevi no nezināmiem materiāliem dzīves telpā, kuriem nezini kvalitātes rādītājus, sadzīves ķīmijas, nekvalitatīvas kosmētikas un parfimērijas. Īpaši uzmanīgiem jābūt tiem cilvēkiem, kuriem alerģijas pacienti ir asinsradinieku lokā – risks saslimt šādā gadījumā ir lielāks.

•    Ja ir alerģija, daktere Ciekure līdzās ieteikumam ievērot veselīgu dzīvesveidu iesaka, konsultējoties ar alergologu, sākt imūnterapiju, kas ārstē esošo un mazina risku pievienoties citām alerģijām. Var samazināties nepieciešamība pēc medikamentiem.

Žurnāls „100 Labi Padomi” /Foto: Shutterstock