Vecāki panikā: bērnam liela temperatūra. Ko darīt?

Vecākus patiešām satrauc, ja bērnam parādās liela temperatūra, tāpat nenoliedzams ir fakts, ka ne vienmēr ir skaidrs, kā šādos gadījumos rīkoties. Par to liecina daudzie ieraksti portāla mammam.lv/tetiem.lv forumā:

„Temperatūra parādījās pēcpusdienā, izmērīju temperatūru – 39,6,  iedevu zāles, temperatūra nokritās uz 37,8.  Pēc pāris stundām mērīju temperatūru – jau 38,7. Nesaprotu, ko darīt. Ir arī iesnas un neliels klepus. Vai man vajadzētu zvanīt ātrajai palīdzībai?”

„Dēliņam jau no vakardienas ir temperatūra 38 grādi (pēc svecītes uz brīdi paliek kādi 37,3). Ko darīt / nedarīt, lai temperatūra nokristos?”

„Vakar dēliņam (1 gads un 6 mēneši) parādījās temperatūra, no rīta bija 37,1, ap pēcpusdienu jau bija 38,4 un vakara bija 39... Vai man vajadzētu saukt ātros? Zāles tikai uz brīdi nosit temperatūru.”

„Manam sešus mēnešus vecajam mazulim ir temperatūra. Tā jau turas trešo dienu, un ir virs 38 grādiem. Neesmu viņu satuntulējusi. Ar zāļu palīdzību uz kādu laiku temperatūra pazūd.”

Par paaugstinātu temperatūru pašu par sevi satraukties nevajadzētu, jo svarīgi saprast, kāpēc šāda ķermeņa reakcija notiek. Svarīgi ir atcerēties, ka paaugstināta temperatūra ir normāla organisma aizsargreakcija, un tā ir pazīme, ka organisma imūnā sistēma ir uzsākusi cīņu ar nevēlamiem vīrusiem vai baktērijām. Pirmajās dienās paaugstināto temperatūru nevajag mazināt, tādi ļaujot organismam cīnīties. Ja temperatūru visu laiku pazemina, tas tikai palīdz vīrusiem vairoties un samazina organisma spēju pretoties, tāpēc robeža, no kuras jāsāk dot temperatūru pazeminošos līdzekļus, ir 39,0 grādi. Tomēr arī līdz tam bērns uzmanīgi jāvēro, lai temperatūras dēļ nesāktos krampji.

Mazliet citādāk jārīkojas, ja temperatūra ir zīdainītim. Mazulim temperatūru pazeminoši līdzekļi jādod jau no 38,5 grādiem, jo pavisam maziem bērniem daudz ātrāk var sākties krampji.

Ja temperatūra nenormalizējas 3-5 dienu laikā, tad būtu vēlams konsultēties ar savu ģimenes ārstu. Lai efektīvi tiktu galā ar slimību, galvenajai cīņai jābūt nevis ar temperatūru, bet gan tās izraisītāju.

Kā rīkoties temperatūras gadījumā?

Ja bērnam ir paaugstināta temperatūra, jādzer daudz šķidruma. Tas ir ļoti svarīgi, jo svīšanas laikā zūd liels daudzums ūdens. Bez tam bērns zaudē šķidrumu arī paātrināti elpojot. Vislabāk dot tīru ūdeni, kam var pievienot dzērveņu, cidoniju vai smiltsērkšķu sulu. Tāpat var dot liepziedu, upeņu, melnā plūškoka ziedu vai aveņu tēju, ko var nedaudz saldināt ar cukuru. Ja bērnam nav alerģijas pret bišu produktiem, tējai var pievienot medu. Jāatceras, ka pavisam mazi bērni daudz ātrāk atūdeņojas kā pieaugušie, tāpēc, ja mazulis slikti dzer, nebaidies meklēt ārsta palīdzību. Tā gan ne vienmēr ir ātrā palīdzība, bet ģimenes ārsta konsultācija noteikti.

Ir kāds ļoti vienkāršs veids kā noteikt vai bērns pietiekoši uzņem šķidrumu – jāvēro urīns. Pirmkārt, bērnam ir jāčurā vismaz tik pat bieži kā veselam esot. Urīnam ir jābūt gaišā krāsā ar neizteiktu aromātu. Ja urīns kļūst tumšs ar stipru smaku, tad tas nozīmē, ka šķidruma trūkst. Nākošā pakāpe jau ir, ja samazinās urīna daudzums un bērns sāk čurāt reti. Šajā gadījumā būtu steidzami jāsadzirda, vai arī jāmeklē ārsta palīdzība.

ATBILSTOŠS APĢĒRBS. Ja bērnam ir augsta temperatūra, jāvelk viegls un elpojošs apģērbs, jo pārāk liela savīstīšana siltos apģērbos var tieši traucēt temperatūrai kristies. Istabā jācenšas uzturēt mērena temperatūra. To nekādā gadījumā nevajag pastiprināti sildīt. Ja bērnam paliek karsti, nebaidies paņemt nost segu un novilkt liekās drēbes. Ja atkal sākas drebuļi, bērnu vajag sasegt.

TELPU VĒDINĀŠANA. Svarīgi ir regulāri vēdināt telpas, lai tajās nebūtu sasmacis gaiss un samazinātu vīrusu koncentrāciju gaisā..

ĀRSTĒŠANĀS ĀRPUS GULTAS. Ja bērnam, neraugoties uz paaugstinātu ķermeņa temperatūru, ir salīdzinoši laba pašsajūta, viņš dzer ūdeni pietiekamā daudzumā, nav nepieciešams viņu par katru cenu noturēt gultā. Tā vietā viņam var piedāvāt mierīgas aktivitātes – zīmēšanu, grāmatu skatīšanos, dažādu saliekamo spēļu spēlēšanu. No multfilmu skatīšanās gan vajadzētu izvairīties, jo tā rada papildus slodzi acīm. Turklāt, jo vairāk bērns kustas, jo dziļāk elpo, līdz ar to deguns labāk iztīrās no iesnām, un mazulis sāk brīvāk elpot. Arī klepus gadījumā kustības ir ļoti svarīgas, lai palīdzētu bērnam atkrēpot. Savukārt, guļot siltā gultā, tūska pieaug.

KOMPRESES. Ja temperatūra ir ļoti augsta, var mitru, vēsu dvieli uzlikt uz pieres, arī uz kājām cirkšņu rajonā, kā arī aknu rajonā (labajā paribē). Ja mazulis pats ir karsts, bet rokas un kājas aukstas, uz pieres un deniņiem jāliek aukstas kompreses, bet rokas un kājas jāsilda ar termoforu vai cimdiem un zeķēm un, silti sasedzot, jāpanāk, lai ķermeņa temperatūra visur būtu vienāda. Ja zāles temperatūras mazināšanai nelīdz, var ieliet vannā remdenu ūdeni un ar sūkli vai dvieli mazgāt visu bērna ķermeni. Pēc tam bērns rūpīgi jānoslauka un jāapģērbj.

MEDIKAMENTI. Temperatūru pazeminošus medikamentus ir ļoti svarīgi lietot atbilstoši instrukcijai, pareizās devās un noteiktos laika intervālos. Ja bērns ir saaukstējies un komplikāciju nav, nav nekādas nepieciešamības lietot antibiotikas, jo tās pazemina imunitāti. Tomēr, ja ārsts antibiotikas ir izrakstījis, visticamāk tās ir nepieciešamas. Ja nu gadījumā vienalga par to nepieciešamību ir šaubas, ieteicams konsultēties ar ārstu, kam uzticies.  Jāatceras, ka antibiotikas darbojas tikai uz baktērijām, nevis vīrusiem vai sēnēm. Biežākais saaukstēšanās cēlonis ir vīrusi.

SPIRTS. Ja neizdodas mazināt bērna ķermeņa temperatūru, var atsevišķākas ķermeņa vietas norīvēt ar 10-20% spirtu. Jārīvē tās vietas, kur ir lielie asinsvadi – paduses, augšdelmus, augšstilbu iekšējās virsmas, potītes. Turklāt to var darīt tikai tad, ja bērns jau ir vismaz 3 gadus vecs. Pēc norīvēšanas bērnu nedrīkst silti sasegt, lai temperatūra vēl vairāk nepaaugstinātos, – spirtam jāļauj izgarot.

ĀRSTA PALĪDZĪBA. Ja paaugstinātas ķermeņa temperatūras iemesls nav zināms, vai arī, ja temperatūra nemazinās 3-5 dienu laikā, noteikti jāmeklē pediatra palīdzība. Ārstu palīdzība jāmeklē arī tad, ja bērns patiešām slikti jūtas, ja ir miegains, pietiekami neuzņem šķidrumu, elpo ar grūtībām, reti un maz čurā, ir gurdens, apātisks un nerotaļājas. Turklāt labāk izvēlēties ārsta vizīti mājās, nevis bērnu vest uz poliklīniku.

SILTA VANNA. Tiklīdz temperatūra atkal ir normāla, bērns jāliek vannā vai vismaz jānomazgā dušā. Vannā viņš atrodas vienmērīgā siltumā, āda vienmērīgi sasilst, paplašinās asinsvadi, uzlabojas asinscirkulācija, ātrāk likvidējas iekaisuma perēklis, klepus kļūst mitrāks, iesnas mazinās, pašsajūta uzlabojas, arī miegs labāks. Bez tam tīra āda labāk elpos. Jāraugās, lai pēc vannas bērns strauji neatdzistu un nesaaukstētos no jauna. Tomēr vannā likšanu būtu labi saskaņot ar savu ārstējošo ārstu.

PROFILAKSE. Būtu ideāli, ja pat vieglākajā saaukstēšanas gadījumā bērns neietu uz dārziņu vai skolu (pastaigas ārā gan būtu vēlamas). Tad viņš neapdraudētu savus rotaļbiedrus, kā arī novērstu iespēju inficēties papildus, jo organisma aizsargspējas, cīnoties ar saaukstēšanos, ir samazinātas. Turklāt mājās būtu jāpaliek vēl nedēļu pēc visu simptomu izzušanas, jo bērna organismam ir nepieciešams laiks, lai atkoptos.

Audra Šauere, mammamuntetiem.lv / Foto: Shutterstock