Vai arī viņiem ir klimakss? Vīriešu hormonu noslēpumi

Ir vairākas organisma novecošanās teorijas. Šis jautājums ir pētīts kopš seniem laikiem, iedvesmojot zinātniekus uz galvu reibinošiem eksperimentiem. 19. gadsimta vidū kāds ekscentrisks angļu ārsts sev injicēja no suņa sēkliniekiem iegūtu ekstraktu un medicīnas žurnālā publiski paziņoja, ka viņa pašsajūta ir uzlabojusies. Tieši tad sākās testosterona aizvietošanas terapijas bums. 20. gadsimta sākumā Sanktpēterburgā krievu izcelsmes franču ārsts Sergejs Voronovs slavu ieguva, eksperimentējot ar šimpanzes sēkliniekiem. Populārais ārsts, kura metodika vēlāk tika izsmieta, kļuva par prototipu profesora Preobraženska tēlam Mihaila Bulgakova stāstā Suņa sirds. 20. gadsimta trīsdesmitajos gados testosterons pirmo reizi tikai izdalīts tīrā veidā.

Ne velti testosteronu dēvē par karaļu hormonu un hormonu karali. Tas ir ne vien svarīgākais vīrišķais dzimumhormons, kas nosaka vīrieša seksuālo dzīvi. Testosteronam ir plaša iedarbība uz cilvēka organismu kopumā. Vīriešiem tas būvē lielākus muskuļus, orgānus, audzē kuplu bārdu un rada zemu balsi. Tieši šim hormonam varam pateikties par vīrišķīgu domāšanu un uzvedību – vēlmi riskēt, pārliecinātību par sevi, mērķtiecību. Testosterons saistīts ar organisma vielmaiņu, turklāt darbojas arī kā antidepresants un ietekmē pat ķermeņa smaržu. Savu virsotni karaliskais hormons sasniedz, kad vīrietim ir divdesmit vai nedaudz vairāk gadu. Visaugstākais testosterona līmenis vīrieša organismā ir no rītiem.

Mazliet apaļīgs, mīkstās čībās

“Testosterona deficītu var konstatēt jebkurā vecumā, bet, ja runājam par dabisku novecošanās procesu, jāteic, ka testosterona līmenis samazinās visiem, bet ne visus piemeklē hipogonādisms,” satrauktos prātus mierina urologs Alvis Laukmanis.

Laiku neapstādināt, un tomēr kā noteikt brīdi, kad iedegas lampiņa, kas signalizē, ka problēma ir samilzusi? Testosterona krituma psihoemocionālie simptomi var būt visdažādākie: spēku izsīkums, raudulīgums, intereses zudums par dzīvi vai, gluži pretēji, uzbudinājums, agresivitāte – reakcijas, kas parasti norāda uz augstu testosterona līmeni, jo šis hormons veicina cīņas sparu. Tomēr arī testosterona deficīta gadījumā cilvēks var kļūt kašķīgs, emocionāli nenoturīgs, agresīvs, neapmierināts ar dzīvi. Fiziskā līmenī testosterona samazinājums izpaužas vizuālās pārmaiņās – ķermenis zaudē tvirtumu, sarūk muskuļu masa, vērojama aptaukošanās, īpaši jostas rajonā. Kopējā ķermeņa masa ir pieaugusi, bet izrādās, ka muskuļu spēks un apjoms ir samazinājies, pieaugot taukaudu daudzumam, skaidro Alvis Laukmanis.

Nav šaubu, ka mūsu jūtas, vēlmes un izturēšanos ietekmē hormoni, tomēr cilvēks ir pārāk sarežģīta sistēma, lai visu reducētu uz testosterona vai estrogēna svārstībām, saka ārsts. Lai gan sarežģīto hormonu saspēli līdz galam nav iespējams atšifrēt, dažas izpausmes tomēr ir zināmas. Tātad, samazinoties testosterona līmenim, vīrietis kļūst sievišķīgs, romantisks, raudulīgs. Daba ar mums spēlējas – izrādās, vīrietības norietu var pavadīt arī skaisti mirkļi. Vīrieši dziest pamazām – gadu desmitu garumā, tāpēc vīrieti pusmūžā var pārņemt erotiskā ažiotāža. Viņš priecājas: “Hormonu uzliesmojums, vīrietības uzplaukums, otrā jaunība.” Nekā tamlīdzīga, jo īstenībā tas ir tikai beigu sākums, tā kādā Krievijas televīzijas raidījumā skaidroja seksologs Sergejs Agarkovs.

Reizēm šajā periodā pāri izbauda viens otra tuvumu, pieskārienus un sarunas, kā neprata jaunībā, jo organismā izstrādājas ciešākus kontaktus veicinošā viela – oksicotīns. Jaunības kaislību intrigas ir nomainījusi romantisku attiecību fāze, kas var ilgt vairākus gadus. Cilvēki saka: “Mēs esam atguvuši viens otru un iepazinušies no jauna.” Skaisti! Tomēr, tāpat kā viss šajā pasaulē, arī šī jauniegūtā laime reiz beidzas. Citi, jūtot vīrišķo spēku izsīkumu, kļūst histēriski un sāk meklēt jaunus stimulus. Atrodot gadus divdesmit piecus jaunāku sievieti, sešdesmitgadnieks domā, ka nu gan viss mainīsies – jaunība atgriezīsies, dzīves temps pieaugs. Tā ir ilūzija.

Un tā – vīrieti ar jaušamu testosterona deficītu pazīt ir viegli. Mazliet apaļīgs, mīkstās mājas čībās, kopā ar sievu skatās seriālu un apraudas. Respektīvi, viņš uzvedas citādi nekā jaunībā, kad testosterons organismā sasniedza savu virsotni. Testosterona kritumam ir tālejošas sekas. Tas izraisa ķēdes reakciju, liedzot relaksēties muskuļu šūnām dzimumloceklī, kas rada erekcijas traucējumus. Samazinās kaulu mineralizācija – tie kļūst trausli, un pieaug lūzumu risks. Testosterons veicina eritrocītu (sarkano asins šūniņu) veidošanos kaulu smadzenēs. Tā trūkums organismā var radīt mazasinību ar visām no tās izrietošajām sekām. Turklāt taukaudi kļūst kā viens liels endokrīns dziedzeris, kas noārda testosteronu, viegli pārvērš to estrogēnā, un vīrietis mainās līdz nepazīšanai. Problēmas, kas seko pa pēdām, ir grūti pat uzskaitīt. Veidojas vesela kaskāde – samazinās skābekļa padeve orgāniem, līdz ar to pieaug stenokardijas risks, rodas kognitīvie un atmiņas traucējumi, cilvēkam ir grūti koncentrēties, izteikt domu un ātri pieņemt lēmumu. Vīrieša dzīvē zūd mērķa apjausma, enerģija, iekšējs spēks, tas, ko saucam par draivu.

Apmānīt dabu 

Visbiežāk pie urologa vīrieti atved traucējumi seksuālajā dzīvē vai arī problēmas ar urināciju. Ārsts Alvis Laukmanis min piemēru: “Erekcijas traucējumus pacients skaidro ar to, ka vairākas reizes naktī ceļas, lai ietu uz tualeti. Viņš saka: “Dakter, nu kā es tāds neizgulējies varu domāt par seksu?” Iespējams, ir otrādi – cilvēks neizguļas, jo viņam nav aktīvas seksuālās dzīves, kas savukārt rada psihoemocionālu spriedzi.”

Ja vīrietis ir vesels un uztur sevi labā fiziskā formā, viņš seksuālo aktivitāti spēj saglabāt līdz pat mūža galam, atgādina ārsts. Kabinetā ienāk aizelsies 47 gadus vecs vīrietis. Ārsts uzreiz pamana otrās pakāpes aptaukošanos. Runājot par seksuālo dzīvi, vīrietis minstinās – erekcija neesot noturīga. Šajā gadījumā ārstam rodas aizdomas, ka vainojama testosterona līmeņa samazināšanās.

“Mērķis ir izraut cilvēku no apburtā loka, kurā viņš nokļuvis. Var gadīties, ka viņam ir iedzimti vielmaiņas traucējumi, tāpēc ir palielināta ķermeņa masa, kas izraisa testosterona līmeņa lejupslīdi. Var būt arī otrādi – samazinoties testosterona līmenim, cilvēks pieņemas svarā, un liekais svars izraisa vēl lielāku testosterona lejupslīdi. Cilvēks ir iekļuvis tādā kā atvara virpulī, no kura pats netiek laukā. Ir vajadzīga palīdzība,” stāsta ārsts.

Ja izmeklējumi uzrāda, ka testosterona līmenis ir kritiski zems, tas vēl nenozīmē, ka pasaules gals klāt. Ar dabu ir grūti strīdēties, bet apmānīt to tomēr var. “Mēs nevaram apturēt dabisko novecošanās procesu – ar brīnumtēju vai tabletīti sēkliniekos pavairot Leidiga šūnas, kas sintezē testosteronu, bet varam palīdzēt cilvēkam pieņemt lēmumu par hormonu aizvietojošās terapijas sākšanu,” saka Alvis Laukmanis. Lai noturētu hormonālo līdzsvaru organismā, vīrieši, tāpat kā sievietes, lai atvieglotu menopauzes simptomus, var lietot hormonālos preparātus.

Mūsdienās, lai aizvietotu testosteronu, pārsvarā izvēlas kādu ārēji lietojamu preparātu, jo tabletes, kas jālieto katru dienu, var radīt nopietnus aknu bojājumus. Ir pieejamas testosterona injekcijas, geli, ar ko katru dienu jāieziež kāda ķermeņa daļa, plāksteri, ko pielīmē pie augšdelma, sēklinieku maisiņam vai uz vēdera, un tablete, ko novieto aiz augšlūpas, ļaujot, lai tā iesūcas. Pozitīvas pārmaiņas var sajust jau pēc pāris nedēļām, saka dakteris. Uzlabojas vīrieša kognitīvās spējas, dzimumspēja, noskaņojums. Sākumā pārmaiņas ir subjektīvas, bet drīz vien tās kļūst objektīvas, ko parāda analīzes.

Gadās, ka ārsts skaidri redz – testosterona līmenis ir zems, bet vīrietis neko nevēlas mainīt. Viņš ir 65 gadus vecs atraitnis ar normālu ķermeņa masu, dzimumdzīve viņu vairs neinteresē, toties viņš lasa grāmatas, makšķerē un ir apmierināts ar savu rāmo ikdienu. Tas nozīmē, ka viss ir kārtībā! Pretēja situācija: 55 gadus vecs vīrietis, kurš varētu iztikt bez testosterona korekcijas. Bet... viņam ir palielināta ķermeņa masa, viegla aizdusa, māte slimojusi ar 2. tipa cukura diabētu, piedevām viņam ir par 15 gadiem jaunāka sieva. Tas nozīmē, ka visas šausmas vēl priekšā – ar katru gadu viņš kļūs apaļīgāks un nepievilcīgāks. To apzinoties, viņš dzīvo drausmīgā stresā. Kad cilvēks sāk testosteronu aizvietojošo terapiju, viņš atgriežas dzīvē. “Ar testosterona korekciju mēs palīdzam pašam sakārot savu dzīvi – noregulēt svaru, pievēršoties diētai un sportiskām aktivitātēm.”

Vai ir svarīgi saglabāt seksuālo aktivitāti līdz sirmam vecumam? “Lai katrs dara, kā vēlas, bet, ja ir interese par seksuālo dzīvi, ir muļķīgi to apspiest, skatoties pasē un nopūšoties: “Man jau septiņdesmit. Nu ko tad es vairs?” Tā ir tava attieksme pret sevi un dzīvi! Ja ir vēlme un partnere, vajag realizēt vēlmes. Es parasti ar pacientu sāku sarunu par šo tēmu. Ja reakcija ir noliedzoša, mēs sarunu neturpinām. Dažkārt cilvēks ir pārsteigts – vai tad vēl var kaut ko līdzēt? Protams, ka var! Starp maniem pacientiem ir ne mazums tādu, kam ir pāri astoņdesmit un regulāra seksuālā dzīve – ne divas reizes nedēļā, bet ir.”

Terapija dzīves baudītājiem

Kad vīrietis lieto testosterona preparātus, viņš jūtas fantastiski – ir ziedošs, nenogurdināms, stiprs un varošs visās jomās. Acis mirdz, darbi iet no rokas, meitenes uz viņu atskatās. Tomēr, pārsniedzot noteikto testosterona līmeni, cilvēks riskē ar savu veselību – asinis sabiezē tik ļoti, ka veidojas trombotiskas problēmas. “Testosterona līmenis ir jākontrolē, jo neviena hormonu terapija nav nevainīga,” uzsver ārsts. Hormonus aizvietojošajai terapijai ir kāda nepatīkama blakne. “Ilgstoši lietojot ārpus organisma radītu testosteronu, zūd organisma dabiskā spēja to ražot – sēklinieki atrofējas un pārstāj funkcionēt. Jārēķinās, ka hormonus aizvietojošā terapija būs jāturpina visu atlikušo mūžu. Turpretī, ja testosterona preparāts tiek lietots īslaicīgi, tas kalpo par stimulu dabiskiem procesiem, un organisma spēja radīt testosteronu nezūd.”

Ārsts atzīst, ka pie mums hormonus aizvietojošā terapija tiek lietota reti. “Ārsti to iesaka negribīgi, un arī pacienti nepieprasa. Viens iemesls – pietrūkst informācijas, bet galvenais – mūsu cilvēki nav tendēti domāt par dzīves kvalitātes uzlabošanu. Dzīves baudīšana nav tik aktuāla kā Amerikā, kur runā par to, ka hormonu terapija tiek lietota pārāk bieži. Tur ļaudis vēlas dzīvot ar pilnu sparu, tāpēc pieprasa hormonālos preparātus, un ārsti pakļaujas. Mūs nav sasniedzis pat pirmais testosterona terapijas vilnis,” stāsta Alvis Laukmanis.

Vienīgie hormonu fanāti ir fitnesa zālēs, kas uz savu galvu, bez ārsta rekomendācijas tos izmanto muskuļu masas pieaudzēšanai. “Vai palīdz? Nešaubīgi! Ar to sākas modernā dopinga industrija, kas nekur nav pazudusi. Tas ir autonoms, pašregulēts tirgus segments,” stāsta Alvis Laukmanis. Atšķirībā no vīriešiem sievietes sava sievišķīguma un seksualitātes saglabāšanai pievēršas nopietnāk. Pirms gadiem estrogēnu aizvietojošā terapija ātri vien ieguva popularitāti menopauzes vecuma sieviešu vidū. Lai gan hormonus aizvietojošās terapijas bums ir noplacis un sievietes to sākušas vērtēt kritiskāk, to, ka ir iespēja novērst hormonālās pārkārtošanas un olnīcu izdzišanas sekas, zina visas.

Kādi faktori ietekmē vīrietības norieta ātrumu, un ko darīt, lai pāragri nepārvērstos garlaicīgā graustā? “Pamatā, pat astoņdesmit procentus, mūsu veselību nosaka ģenētiskie faktori, tātad iedzimtība, un apkārtējā vide, atlikušos divdesmit ietekmējam paši. Testosterona līmeni ietekmē jebkas, piemēram, smēķēšana. Tā sašaurina asinsvadus. Līdz ar to arī sēklinieku apasiņošana ir sliktāka. Ko darīt, lai saglabātu testosteronu augstu? Izklausās banāli, bet labi zināms ir tas, ka jebkura fiziska aktivitāte paaugstina testoterona līmeni. Nu, kā lai neiesaka? Sportisks, veselīgs dzīvesveids garantē augstāku testosterona līmeni,” tāds ir urologa secinājums.

Dzīve ir zaudējusi krāsas

Viņam vienmēr ir patikušas sievietes. Andrim ir zilas acis, ap kurām savilkušās vīrišķīgi šķelmīgas krunciņas, un valdzinošs smaids. Viņam nesen palika piecdesmit trīs. Ejot garām sievietēm, viņš iztaisno plecus un ievelk vēderu, bet pēdējos gadus tas vairs nelīdz. Tauku rieva nodevīgi nokarājas pār biksēm. Andris ir pamanījis, ka viņš, kurš sieviešu dēļ vienmēr bijis gatavs pasauli apgriezt kājām gaisā, tagad pat pievilcīgu būtni pavada ar atsalušu skatienu. No attāluma papriecājas par skaistumu, bet iekšēju degsmi nejūt.

Darbā viņu nesen paaugstināja par nodaļas vadītāju, bet arī karjera viņu neiedvesmo. Andris ātri nogurst, kliedz uz kolēģiem. Pagājušajās brīvdienās tīro nieku dēļ sastrīdējās ar labāko draugu. “Būs jāatvainojas. Tas viss tāpēc, ka nevaru labi izgulēties,” viņš prāto. Nekāds lielais dzērājs viņš nekad nav bijis, bet pēdējā laikā noreibst no pāris glāzītēm un pēc tam mokās ar sliktu dūšu un nepatīkamām sajūtām. Divas reizes darbā viņš juta, ka ķermenim pārskrien tāds kā karstuma vilnis un piesarkst seja. Tāpēc viņš pierakstījās pie ārsta. Gadiem nav bijis. Vīrieši bez vajadzības neiet pie dakteriem. Tomēr tagad Andrim bail – redz, kā kaimiņš, spēka pilns – alu dzēra, gaļu ēda, siltumnīcu uzcēla un te pēkšņi nolikās ar infarktu.

Mājās Andris nesteidzas. Sieva Aiga skatīsies seriālu, runās pa telefonu un apveltīs viņu ar pārmetoši nicīgu skatienu. Viņa domā, ka Andrim ir mīļākā. Abi joprojām guļ platajā laulības gultā, bet starp viņiem jau gadiem nekā nav bijis. Pāris reižu viņš mēģināja tuvoties sievai, bet viss beidzās, vēl īsti nesākoties. Lai labāk domā, ka viņam ir mīļākā, nevis uzskata viņu par vecu impotentu. Iespējams, ka Aigai pašai ir romāns ar to pašvaldības juristu. Viņa ir nedaudz jaunāka par Andri un pēdējā laikā uzkrītoši par sevi rūpējas – apgriezusi matus, iet uz trenažieru zāli. Andrim vienalga – viņu viss kaitina, neko negribas. Kādreiz jūra bija līdz ceļiem, tagad dzīve ir zaudējusi krāsas. Kas ar viņu notiek? Pie vainas ir vīriešu hormons ar kaprīzas sievietes raksturu.