"Gurķis plēvē ir absurds..." Francijas vadošā pētniece sniedz padomus, kā samazināt plastmasas lietošanu ikdienā
Pēc Otrā pasaules kara plastmasa tika uzskatīta par progresa simbolu, taču mūsdienās cilvēki arvien skaidrāk apzinās tās nodarīto kaitējumu dabai un dzīvajiem organismiem. Tomēr ir arī labā ziņa – cilvēki var samazināt savu plastmasas patēriņu par aptuveni 75%, nezaudējot dzīves kvalitāti, uzskata Francijas pētniecības institūta "Insrae" zinātniskā direktore Natālija Gontāra.
Plastmasa savulaik tika uzskatīta par progresa simbolu
Plastmasa ilgu laiku tika uzskatīta par ļoti lielu cilvēces sasniegumu – tas ir viegls, lēts un viegli formējams materiāls, kas ātri ienāca visās dzīves jomās. Tā ražošana balstās uz naftas pārstrādi un polimerizācijas procesiem, kas ļauj no vienkāršām molekulām izveidot izturīgus materiālus. Šo īpašību dēļ pēc Otrā pasaules kara plastmasa kļuva par progresa simbolu, un tās izmantošana eksplozīvi pieauga, norāda pētniece.
Tomēr šis progress radījis arī nopietnas sekas. Plastmasa, kas ir viens no visvairāk ražotajiem materiāliem pasaulē, neiekļaujas dabiskajos bioķīmiskajos ritmos – tā nav bioloģiski noārdāma un saglabājas gadsimtiem ilgi un uzkrājas augsnē un okeānos. Turklāt laika gaitā tā sadalās arvien sīkākās daļiņās – mikro un nanodaļiņās –, kas piesārņo ūdeni, gaisu un augsni. Šīs daļiņas ir īpaši problemātiskas, jo tās vairs nav redzamas, bet spēj iekļūt visos ekosistēmas līmeņos, radot riskus cilvēku un dzīvnieku veselībai.
Plastmasa sāk piesārņot vidi jau kopš tās ražošanas brīža
Svarīgi saprast, ka plastmasas piesārņojums neaprobežojas tikai ar redzamajiem atkritumiem. Plastmasa sāk piesārņot vidi jau no tās ražošanas brīža un turpina to darīt visā savas dzīves ciklā – tās lietošanas laikā, berzes rezultātā un pat pārstrādes procesā. Turklāt jāatzīmē, ka lielākā daļa plastmasas atkritumu mūsdienās tiek aprakti vai sadedzināti, radot rezervuārus, kuru ietekme kļūst redzama tikai pēc 50 līdz 100 gadiem.
Alternatīvu, piemēram, bioplastmasas izmantošana, joprojām ir ierobežota: tā bieži vien ir tikai bioloģiskas izcelsmes, nav bioloģiski noārdāmas un saglabā līdzīgu ietekmi kā ķīmiskā plastmasa, norāda pētniece.
Kā iespējams samazināt plastmasas lietošanu ikdienā?
Gurķis plēvē ne vien rada plastmasas piesārņojumu, bet arī kaitē dārzenim
Pētniece pauž, ka cilvēki bieži izmanto plastmasu tikai tāpēc, ka tā tiek piedāvāta. “Tas ir absurds, kad jums pārdod gurķi plastmasas plēvē. Turklāt produkts no tā bojājas […] Tas tiek pasniegts kā higiēnas jautājums, bet tas ir pilnīgi muļķīgi, jo pati plastmasa piesārņo gurķi ar dažādām piedevām,” pauž Gontāra. Viņa minēja, ka, tiklīdz plastmasas maisiņi augļu un dārzeņu nodaļās tika aizstāti ar papīra vai auduma maisiņiem, cilvēki pie tā ātri pierada un saražotās plastmasas daudzums samazinājās.
Svarīgi pievērst uzmanību produktiem vannas istabā
Lai cīnītos ar problēmu Gontāra aicina cilvēkus pārskatīt savas produktu izvēles, norādot, ka ikdienā samazināt izmantotās plastmasas daudzumu savā dzīvē esot salīdzinoši vienkārši. Viņa iesaka, piemēram, ikdienā izmantot atkārtoti lietojamos maisiņus vai samazināt plastmasas daudzumu vannasistabas produktos, šķidro produktu vietā izvēloties cietos.
Kā piemērus viņa min to, ka parastā šampūna vietā iespējams izvēlēties cieto šampūnu, vai šķidro ziepju vietā izvēloties cietās. “Šādā veidā lielas plastmasas pudeles vietā jums būs mazs ziepju gabals…" pauž pētniece.
Apģērba audumu izvēlē viss, kas sāksies ar zilbi "poli-", ir plastmasa
Pētniece uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš arī apģērbu izvēlei, plastmasa ir daudz izplatītāka nekā cilvēki apzinās, un lielākā daļa mūsdienu audumu satur sintētiskas šķiedras, piemēram, poliesteru. Viņa skaidro, ka šādi apģērbi lietošanas un īpaši mazgāšanas laikā izdala mikroplastmasas daļiņas, kas nonāk vidē un var tikt ieelpotas un uzkrāties organismā.
“Katru reizi, kad jūs to [šādus apģērbus] uzvelkat vai novelkat, jūs izdalāt mikroplastmasu, ko vēlāk ieelpojat… Kad to mazgājat, tā nonāk ūdenī,” pauž pētniece, uzsverot, ka tiklīdz kāds materiāls pie apģērba apraksta sākas ar vārdu ‘poli-’, tas nozīmē, ka apģērbā atrodas plastmasa.
Īpašu kritiku viņa velta arī tā sauktajiem “pārstrādātajiem” audumiem, piemēram, flīsam, kas iegūts no pārstrādātām plastmasas pudelēm. “Šāds risinājums rada iespaidu, ka piesārņojums ir pazudis. Taču jūsu flīss turpinās piesārņot vidi gan kad jūs to valkājat, gan tad kad to mazgājat…” pauž pētniece, uzsverot, ka tas nav īsts risinājums, jo plastmasa šādā veidā nepazūd, bet turpina izplatīties vidē.
Plastmasa var atrasties arī tur, kur mēs to nepamanām
Gontāra uzsver, ka patērētājiem bieži vien pat nav iespējas pilnībā kontrolēt plastmasas lietošanu, jo tā ir visur – arī tur, kur mēs to nepamanām, piemēram, būvmateriālos. Kā piemēru viņa minēja savu pieredzi ar mājas renovāciju.
"Es renovēju nelielu māju… Un pati to negribot, nonācu pie plastmasas materiāliem. [...] Es dzīvoju šo mikroplastmasas daļiņu vidū, domājot, ka tie ir putekšņi," norāda pētniece, norādot, ka vēlāk uzzināja, ka patiesībā "putekšņus" mājā radīja mikroplastmasa – poliuretāns, no kā bija veidots mājas izolācijas materiāla galvenais slānis.
Viņa uzsver, ka patērētājiem ne vienmēr ir iespējams kontrolēt plastmasas lietošanu, jo tā ir klātesoša daudzos produktos, tāpēc nozīmīga loma ir arī ražotājiem, kā arī valsts politikas veidotājiem, kas nosaka, kādi produkti vispār nonāk tirgū.
Visbeidzot, viņa uzsver, ka risinājums plastmasas samazināšanai nav sarežģīts, jo liela daļa plastmasas cilvēkiem patiesībā nav nepieciešama. Viņasprāt, cilvēki varētu samazināt savu plastmasas patēriņu par aptuveni 75%, nesamazinot dzīves kvalitāti, jo šis materiāls bieži tiek izmantots tikai ieraduma dēļ.
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
