Langstiņu ezerā atklāts mikroplastmasas piesārņojums
foto: Latvijas Hidroekoloģijas institūts
Rezultāti par mikroplastmasas piesārņojumu gaidāmi arī no citām Latvijas vietām. Augusta beigās pētnieki ievāca nogulumu paraugus Talsu ezerā, Usmā Ventspils novadā un Pinku ezerā Ēdolē.
Viena Vide Visiem

Langstiņu ezerā atklāts mikroplastmasas piesārņojums

Kas Jauns Avīze

Latvijas Hidroekoloģijas institūts ir ieguvis pirmos rezultātus par mikroplastmasas piesārņojumu Langstiņu ezera nogulumos.

Ezera augšējā trīs centimetru slānī sastopamas mikroplastmasas daļiņas 11 līdz 56 mikronu lielumā no polietilēna, polipropilēna, poliestera un polistirēna.

Februārī sadarbībā ar Somijas un Polijas pētniekiem bija ievākti nogulumi vairākos Latvijas ezeros, tajā skaitā Langstiņu ezerā Garkalnes novadā. Mērķis bija noskaidrot, cik lielā mērā un ar kāda veida mikroplastmasu ir piesārņoti Latvijas saldūdeņi.

Mikroplastmasa ir sīkas plastmasas daļiņas (līdz piecu milimetru izmēram), kas veidojas, sadaloties lielākiem plastmasas priekšmetiem, piemēram, pudelēm vai maisiņiem.

Mikroplastmasa var būt pievienota produktiem arī to ražošanas laikā, piemēram, kosmētikas līdzekļos kā abrazīvās daļiņas. Šīs daļiņas arī atdalās no sintētiskā apģērba mazgāšanas laikā. Mikroplastmasa saglabājas vidē ļoti ilgu laiku, nonākot gaisā, augsnē, ūdeņos.

Polietilēns, polipropilēns, poliesters un polistirēns ir sadzīvē plaši izmantoti un pieprasīti materiāli, īpaši iepakojumam. Lielai daļai no šiem materiāliem blīvums ir mazāks nekā ūdenim, līdz ar to daļiņu nonākšana nogulumos visdrīzāk skaidrojama ar blīvuma izmaiņām, apaugot ar aļģēm un mikroorganismiem. Tās apēdot uz nogulumiem var transportēt arī ūdens dzīvnieki.

Mikroplastmasas ietekme uz vidi un organismiem joprojām tiek pētīta. Veids, kā samazināt tās nonākšanu dabā, ir plastmasas preču patēriņa samazināšana, ilgtspējīga izmantošana, atkritumu šķirošana un pārstrāde.