Kadiķis - ne tikai pret ļaunajiem gariem, bet arī skaistumam
Stādaudzētavās interesantākais darba aspekts ir tas, kādi un ar kādām prasībām pie jums ierodas klienti. Ir, kam patīk tikai un vienīgi peonijas un vajag savākt visas šo puķu šķirnes savā dārzā, citi lūkojas tikai pēc hortenzijām, bārbelēm vai ceriņiem. Bet ļoti reti ir tādi klienti, kuriem patīk tikai kadiķi. Stāsta parka dārznieks Mikus Karlsons.
Man gan šādus cilvēkus ir nācies sastapt, jo kadiķi ir tik dažādās formās un krāsās, arī pielietojums dārzā tiem ir daudzveidīgs. Kadiķus var stādīt dzīvžogos, un tiem cauri netiks neviens, arī kā sedzējaugus lielākā platībā vai kā unikālus akcentus dārzā – tad tie būs gluži kā dzīvās skulptūras.
Kurš piemērots dzīvžogam?
Dzīvžogā vai grupās var stādīt kadiķus, kas augot veido šaurāku vai platāku stabveida formu. Tāds ir parastais kadiķis (Juniperus communis), Virdžīnijas kadiķis (Juniperus virginiana) un klinškalnu kadiķis (Juniperus scopulorum). Parasti šie kadiķi ir slaidi, skujas ir no izteikti zaļām līdz pelēcīgām. Ir arī kadiķi, kuriem skujas ir ar dzeltenīgu nokrāsu.
Dzīvžoga veidošanai izcils ir klinškalnu kadiķis ‘Blue Arrow’. Tas izaug aptuveni divarpus metru augsts un ir apmēram pusmetru plats. Iestādot tos atbilstošā attālumā citu no cita, ar laiku var iegūt vienlaidus dzīvžogu, kas prasīs pavisam minimālu kopšanu. Ļoti laba ir arī parasto kadiķu šķirne ‘Stricta’, kas izceļas ar spēcīgu stāvu un lielu noturību pret sliktiem laikapstākļiem. Ja gribas šaurāku formu, piemērots varētu būt parastais kadiķis ‘Hibernica’, kas ir tikai 0,6 m plats.
Ar kuru nosegt augsni?
Šajā jomā labākie ir klājeniskie kadiķi, kuriem skujas ir dažādās krāsās. Ir gan tumšāk un gaišāk zaļi, gan koši dzelteni, gan arī pelēcīgi un balti zaļi raibi klājeniskie kadiķi. Te galvenais ir izvēlēties pareizo attālumu, kādā tos stādīt, jo klājeniskie kadiķi veido zemu, bet uz visām pusēm vairākus metrus platu augu. Vislabāk izmantot stādus, kuriem ir vairāki zari, jo stādot tos var izkārtot tā, lai kadiķis augot veidotu vienlaidus klājienu. Tāpat šos kadiķus var labi veidot griežot. Krāsu ziņā pieminēšanas vērts ir klājeniskais kadiķis ‘Mother Lode’, kas, augot saulainā vietā un labi pabarots, priecēs ar koši dzeltenām skujām. Elegants ir klājeniskais kadiķis ‘Andora Compact’, kuram skujas ir zaļganas, bet uz rudeni un ziemu krāsojas sarkanbrūnas.
Kā dzīva skulptūra
Kadiķis var būt arī kā galvenais augs tavā dārzā vai kā unikāls akcents. Tāds ir parastais kadiķis ‘Horstmann Pendula’ ar nokarenu vainaga formu. Tas var sasniegt trīs metru augstumu un pusotra metra platumu. Zari tam ir gari, nokareni un pilnīgi citādi nekā sugas brāļiem. Vēl viens interesants soliteraugs ir Ficera kadiķis ‘Kuriwao Gold’ – dzelteni zaļā krāsā, izaug trīs metru augsts krūms. Tas darīs skaistu ikvienu dārzu jebkurā gadalaikā.
Kadiķiem vajag tādu pašu labu dārza augsni kā citiem augiem. Tas neaugs smiltīs, bet priecāsies, ja regulāri dosi papildmēslojumu un rudenī kārtīgi salaistīsi. Ja kadiķis būs labi aprūpēts, tas neapdegs pavasara saulē un priecēs ar savu skaistumu daudzus gadus.
Cik bīstama ir kadiķu rūsa?
Neieslīgstot garākos skaidrojumos, atzīmēšu tikai divas lietas. Pirmkārt, kadiķis ir kadiķu rūsas otrais saimniekaugs, un šī kaite neko ļoti sliktu kadiķim nenodara. Taču, ja nu šī slimība kadiķim konstatēta, slimie zari ir jāizgriež un jāsadedzina. Vislabāk to darīt pavasarī pirms sporu izlidošanas. Otrkārt, šī slimība neskar visus kadiķus vienādi. Visvairāk rūsa mēdz būt inficēt kazaku kadiķus, krietni vien mazāk tā skar Ķīnas un Virdžīnijas kadiķus, bet parastajos, klājeniskajos un zvīņainajos kadiķos rūsa nav atrodama gandrīz nemaz. To atceries, izvēloties stādus.
