"Ģimene burkā" zvaigznes Esteres Bindres izlaiduma tērps izmaksājis paprāvu summiņu

Tā kā mācību gada noslēgums ir pavisam tuvu, bet piemērota tērpa joprojām nav, Estere devās uz galvaspilsētu. Vidusskolas pabeigšana viņai liek aizdomāties par laika ritējumu, un šova dalībniece neslēpj nostalģiskas izjūtas. Viņai joprojām ir grūti aptvert, cik ātri paskrējuši skolas gadi un ka tūlīt jāsāk jauna dzīves nodaļa. Šajā pārmaiņu brīdī viņa pat labprāt atgrieztos skolas pirmsākumos: "Man patiesībā pat pietrūkst tieši 1. klases – kā bija, kad tu sēdēji kā mazs bērns un tev viss ir jauns. Tu neko nezini! Tu nezini, ko sagaidīt, un nezini, kā būs mācīties skolā, jo tu nekad to neesi darījis un pirms tam biji gājis bērnudārzā. Tā sajūta man laikam pietrūkst!"

Veikalā jauniete rūpīgi atlasīja vairākus variantus laikošanai. Pateicoties nesenai fotosesijai, kas tapusi sadarbībā ar šo pašu zīmolu, Esterei jau bija skaidra vīzija par vēlamo apģērbu, jo daļu tērpu viņa jau bija pielaikojusi. Par fotosesijas laikā vilkto apģērbu viņa izsakās šādi: "Man šitā kleita bija fotosesijā. Šī bija smuka kleita, bet es negribētu tādu uz izlaidumu, tad es justos baigi pēc kādas princeses! Es negribu justies kā princese - es gribu justies kā seksīga sieviete! Jā, es esmu seksīga sieviete!"

Izvēloties krāsu gammu, Estere priekšroku dod zilajiem toņiem. Lai gan zila kleita viņai bija jau pamatskolas absolvēšanas dienā, viņa ir pārliecināta, ka šī krāsa lieliski atsvaidzina koptēlu. Tā kā jauniete joprojām šaubās, vai vispār piedalīsies oficiālajā svētku pasākumā, viņas mērķis bija atrast universālu tērpu, kas noderēs arī citiem notikumiem. Estere neslēpj savu skeptisko attieksmi pret formāliem pasākumiem: "Man izlaidumi ļoti nepatīk, jo tur ir jāsēž, jāklausās. Nu, man ir daudz citas lietas, ko es varētu izdarīt tā vietā, lai es tās trīs vai četras stundas atsēdētu izlaidumā, tāpēc es gribētu vienkārši aiziet, paņemt savu atestātu un aiziet projām: "Paldies par sadarbību! Visu gaišu!" Lai man uz šo iestādi vēlreiz vairs nav jānāk! Tas būtu mans galvenais mērķis – dabūt vienkārši to atestātu rokās un tad lieciet man mieru."

Pēc vairāku apģērbu pielaikošanas Estere atrada īsto un pameta veikalu lieliskā noskaņojumā, ko radīja veiksmīgais pirkums: "Kā var nebūt labs garastāvoklis, tad, kad esi patērējis nedaudz naudas? Nu, protams, ka jebkurai sievietei tas patīk!" Viņas izvēle krita par labu gaiši zilam kostīmam, kas izrādījās ne vien vizuāli pievilcīgs un augumam glaimojošs, bet arī ārkārtīgi ērts. Runājot par finansiālo pusi, jauniete neslēpj, ka tērps prasījis prāvus tēriņus: "Trijos ciparos aizgāja! Nu, pārsniedza jau, kad sanāk jau trīs ciparu skaitlis."

Estere ir pārliecināta, ka kvalitatīvs un komfortabls apģērbs ir šīs naudas vērts, jo tādu neatradīsi kurā katrā vietā. Viņa arī pajoko, ka viņas māte pati sev neko tik dārgu nepirktu, tāpēc ar smaidu piebilst: "Galvenais jānogriež cenu birka un jāizmet tālu, tālu miskastē, lai neviens neredz!" Savukārt Agrita aizkadra sarunā komentēja meitas finansiālo patstāvību, norādot, ka Estere savus tēriņus plāno pati: "Līdz ar to viņa pati bija uzlikusi kaut kādus aptuveni 150 eiro tērpa iegādei – vairāk vai mazāk, tad jau redzēs. Galvenais, lai ērti jūtas! Protams, mēs izrunājām, lai tas nav tikai vienreizējais pasākums, ko uzvelk uz izlaidumu un pēc tam vienkārši stāv skapī."

Lai gan jaunais iepirkums ir uzlabojis omu, pašas svinības Estere joprojām negaida ar nepacietību. Vidusskolas izlaidums paredzēts tikai vasaras vidū, un viņa vēl joprojām svārstās, vai tajā vispār ieradīsies.