Kariņa lidojumu skandālā iesaistītais Citskovskis būs premjera amata kandidāts

JKP iepriekš norādīja, ka viņu premjera amata kandidāts ir "viens no sabiedrībā pazīstamākajiem cīnītājiem par taisnīgumu, godīgumu un atbildīgu valsts pārvaldību". Kā pauda partijā, viņš līdz šim neesot bijis saistīts ne ar vienu politisko spēku, un viņa līdzšinējā profesionālā darbība un publiskā nostāja esot veicinājusi plašu atpazīstamību un uzticību sabiedrībā.

JKP uzskata, ka Latvijas politikā ir nepieciešama jauna pieeja, kas balstīta kompetencē, atbildībā un gatavībā pieņemt sarežģītus lēmumus valsts interesēs. Tādēļ partija gaidāmajās vēlēšanās sola piedāvāt komandu, kas apvieno profesionālo pieredzi, skaidras vērtības un apņēmību panākt reālas pārmaiņas, informēja JKP.

Jau vēstīts, ka Citskovskis bija Valsts kancelejas direktors no 2017. gada līdz 2024. gada jūlijam. Saistībā ar ekspremjera Krišjāņa Kariņa (JV) avioreisu skandālu 2024. gada jūlija sākumā viņš tika pazemināts amatā. Protestējot pret to, Citskovskis nolēma aiziet no darba Valsts kancelejā.

Saskaņā ar prokuratūras sniegto informāciju Citskovskis apsūdzēts par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Lietā sākotnēji bija vēl viena persona ar tiesībām uz aizstāvību, taču šīs personas statuss tika mainīts un tagad tā ir liecinieks.

Pēc prokuratūras sniegtās informācijas, pirmstiesas izmeklēšanā tikusi vērtēta arī bijušā Ministru prezidenta, vairāku VK un tās struktūrvienības - Ministru prezidenta biroja - amatpersonu un darbinieku iespējamā atbildība, bet gala rezultātā secināts, ka tieši VK direktors kā iestādes vadītājs bija atbildīgs par valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību tādu pakalpojumu iegādē, kas saistīti ar Ministru prezidenta ārvalstu komandējumiem.

Personas bezdarbības rezultātā Latvijai nodarīti zaudējumi 89 382 eiro apmērā, kas saskaņā ar likumu uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu ar smagām sekām, teikts apsūdzībā.

Pirmstiesas kriminālprocesa gaitā tika secināts, ka četros Ministru prezidenta ārvalstu komandējumos VK nelikumīgi pasūtīja un apmaksāja piecus speciālos līgumreisus, neraugoties uz iespēju laikus iegādāties regulāro komercreisu biļetes Ministru prezidenta delegācijas locekļiem.

Izmantojot regulāros komercreisus bez papildu izdevumiem, kas būtu saistīti ar nakšņošanu, VK varēja ieekonomēt valsts budžeta līdzekļus 89 382,90 eiro apmērā. Vērtējot valsts budžetam nodarīto kaitējumu, prokuratūra ņēma vērā Valsts kontroles revīzijā par speciālo lidojumu izmantošanu Ministru prezidenta komandējumos pielietoto metodoloģiju un izdarītos secinājumus par valsts budžeta līdzekļu nelikumīgu izmantošanu un par VK iespējām ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, izmantojot regulāros komercreisus.

Lai arī prokuratūra neapšaubīja Ministru prezidenta pilnvaras patstāvīgi lemt par nepieciešamību doties ārvalsts komandējumos, pirmstiesas kriminālprocesā izmeklētāji secinājuši, ka VK direktors kā iestādes vadītājs nenodrošināja, lai VK kā iestādē, kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par Ministru prezidenta darbības materiālo, tehnisko un organizatorisko nodrošināšanu, tiktu ievēroti Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ietvertie principi un Ministru kabineta noteikumos paredzētie ierobežojumi ar komandējumu ceļa izdevumiem saistīto pakalpojumu apmaksai.

Prokuratūra ņēmusi vērā, ka speciālo līgumreisu apmaksai tika izmantoti valsts budžeta līdzekļi, kas saskaņā ar likumu par valsts budžetu 2022. gadam VK bija paredzēti drošiem Ministru prezidenta lidojumiem Covid-19 pandēmijas laikā, savukārt komandējumi tikai organizēti pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Tādējādi prokuratūra secinājusi, ka VK direktors nepildīja viņam kā iestādes vadītājam saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, Likumu par budžetu un finanšu vadību un citiem normatīvajiem aktiem uzliktos amata pienākumus kontrolēt valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību VK, kā arī neveica darbības un nedeva rīkojumus viņa pakļautībā esošajām amatpersonām, lai tiktu atcelti pretlikumīgi pasūtītie speciālie līgumreisi.

2024. gada marta beigās Ģenerālprokuratūra sāka un nodeva KNAB izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu lielā apmērā saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā premjera komandējumos. Vēlāk lietu pārņēma prokuratūra.

Savukārt Valsts kontrole savā revīzijā norādīja uz būtiski lielākiem nepamatotiem tēriņiem, nekā tos apsūdzībā norādījusi prokuratūra. Valsts kontroles revidentu skatījumā, nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot Kariņa speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus.

Kā norādīja Valsts kontrole, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV), bet Valsts kanceleju vadīja Citskovskis.

Kā ziņots, JKP 2024. gadā Eiropas Parlamenta vēlēšanās startēja nesekmīgi un ieguva tikai 1,5% vēlētāju atbalstu. Pirms tam partija netika pārvēlēta 14. Saeimā, kam sekoja daļas redzamu biedru izstāšanās.

13. Saeimas vēlēšanās partija ieguva 16 deputātu mandātus, kopā ar "Jauno vienotību", Nacionālo apvienību, "Attīstībai "Par!"" veidojot koalīciju.