Pusgads kopā, pusgads šķirti - kā pēc kāzām dzīvo Jānis Jurkāns un Linda Apse

Sarunā ar žurnālu "Kas Jauns" Linda Apse atklāj, ka, līdzīgi kā iepriekšējie, arī pirmais gads viņas un Jāņa Jurkāna laulības dzīvē aizritējis “puse uz pusi” – pusgadu viņiem sanācis būt kopā Spānijā, pusgadu šķirti, jo Linda aizvien turpina strādāt Rīgā. “Mums ir ļoti labi tā. Periodos, kad uzturos Rīgā, mēs trīsreiz dienā telefoniski sazināmies un, kaut fiziski atrodamies katrs citā valstī, jūtamies, ka esam kopā. Pirmais zvans mums ir no paša rīta, otrs – pa dienu, bet trešoreiz parunājamies vakarā pirms gulētiešanas. Tādā veidā visu laiku zinām, kā otrs jūtas, ko domā, kas plānos un tamlīdzīgi."

"Nepiekrītu tiem, kas spriež, ka attāluma attiecībās cilvēki atsvešinās. Mums nepavisam tā nav! Mēs ar Jāni katrs esam ļoti darbīgi un pašpietiekami, un, piemēram, man Latvijā ir tik daudz darba, ka pat nepamanu, kā aizskrien tie trīs vai pat četri mēneši, ko esam pavadījuši katrs savā vietā. Manuprāt, grūti ir tad, ja cilvēki garlaikojas, jo tad galvā sāk nākt visādas durnas domas. Jānis man regulāri uzraksta kādus mīļus vārdus, un vēl viņš mēdz man sūtīt visādas romantiskas dziesmiņas, ar kuru vārdiem viņš man izsaka savus mīlestības vēstījumus. Tad klausos tās un smaidu. Mēs vispār dzīvojam tā – ar prieku. Ja esam apņēmušies būt un justies priecīgi, tad darām visu, lai arī otrs būtu iepriecināts un priecīgs. Man liekas, kā šī lielā mērā ir mūsu saskanīgo un patīkamo attiecību formula,” atklāj Jurkāna kundze, kurai ar vīru ir 25 gadu starpība. “Arī to, starp citu, pilnībā neizjūtam. Briedumā tādām lietām kā gadu skaitam nav absolūti nekādas nozīmes,” uzskata viņa.

Vēl nesen Linda uzturējās Latvijā, jo kā vienai no līdzautorēm bija jāpiedalās leģendārajam šefpavāram Mārtiņam Rītiņam veltītās grāmatas "Pavārgrāmata Mārtiņam. Cilvēki, kas mani satikuši" prezentācijā. Taču jau 14. decembrī aizlidojusi pie Jāņa uz Spāniju, lai nosvinētu kāzu pirmo jubileju. "Vedīšu Jānim pat vairākas dāvanas no Latvijas. Esmu tik sakāpināta Latvijas patriote, ka principa pēc Spānijā nepērku gandrīz neko, jo ar savu pirkumu vēlos balstīt savas zemes ekonomiku. Jānis jau labu laiku tincina: “Kas man būs? Ko tu man esi sarūpējusi?” Bet es nesaku, jo tiešām vēlos, lai šīs veltes būtu pārsteigums. Protams, bez dāvanām vedīšu Jānim atkal mūsu rupjmaizi, siļķītes un, iespējams, arī biezpienu. Radās doma arī par Latvijā tapušām bišu vaska svecītēm, ko aizdegt Ziemassvētkos, jo Spānijā mums kopā sanāks nosvinēt arī tos un gadumiju arī. Latvijā atgriezīšos tikai janvārī,” iecerēs dalās Linda Apse.