Kā saimniekot zaļā dārzā? Kas jāzina, ja gribi sākt iekopt savu mazdārziņu

Ja gribi sākt iekopt mazdārziņu vai dobi “bez ķīmijas”, tad pats svarīgākais ir saprast dažus principus: *augsne jābaro, nevis jāspīdzina; *nezāles jākontrolē ar mulču un blīvu stādīšanu; *jāizvēlas augi, kas der Latvijas klimatam.

Jāsāk ar mazu platību – pirmajā gadā pāris viegli audzējami dārzeņi, saproti savu augsni un sauli. Latvijā iesācējiem visdrošāk stādīt pazīstamas kultūras – kartupeļus, kabačus, pupas, salātus, redīsus, sīpolus, dilles –, nevis kaut ko eksotisku.

Būtu jāsāk ar mulču: dabisku vai mākslīgu materiālu, ko klāj uz augsnes virsmas ap augiem. Tā kalpo kā aizsargslānis, kas palīdz saglabāt mitrumu, pasargā augsni no izžūšanas, novērš nezāļu augšanu un uztur vienmērīgu temperatūru. Organiskā mulča ir mizas, koku skaidas, zāģu skaidas, salmi, siens, nopļauta zāle, lapas, komposts. Tā sadaloties papildina augsni ar barības vielām un uzlabo tās struktūru. Piemērota puķu dobēm, dārzeņiem un augļu kokiem, aizsargā no nezālēm, saglabā mitrumu, regulē temperatūru, uzlabo augsnes kvalitāti, novērš eroziju.

Veidojot mulčas slāni (parasti 5–10 cm biezu), ievērojiet nelielu atstarpi ap stumbru vai stublāju, lai veicinātu gaisa cirkulāciju un pasargātu augus no puves vai grauzējiem.

Daudzi iesācēji iztērē naudu nevajadzīgi. Nevajag tonnām pirkt minerālmēslus, universālās ķīmijas pudeles, nezāļu indes, milzīgu daudzumu kūdras un dārgas plastmasas siltumnīcu sistēmas. Tāpat arī jāizvairās stādīt desmitiem šķirņu vienlaikus.

Galvenais princips, kā saimniekot “bez ķīmijas”, ir neatstāt kailu zemi (te palīdz mulča, jauktie stādījumi, komposts un kultūru maiņa, piemēram, starp kāpostiem stāda dilles vai kliņģerītes, lai būtu mazāk kaitēkļu).

Pamatvielas augu aizsardzībā 

Eiropas Komisija 2020. gadā apstiprinājusi “Pamatvielas augu aizsardzībā”. Ar to pilnu sarakstu un izmantojumu var iepazīties Valsts augu aizsardzības dienesta interneta vietnē. Lūk, dažas populārākās: 

• Neatšķaidītu alu ielej traukā ar vāku un izgriež ejas, lai gliemeži tiktu iekšā. Ja nepieciešams, trauku iegremdē augsnē. Var izmantot dažāda veida gliemežu lamatās. Lieto invāzijas sākumā, atkarībā no gliemežu daudzuma, ne vairāk kā vienas lamatas uz kvadrātmetru.
• Etiķī (maksimāli 10% koncentrācijā; atšķaidīt ar ūdeni 1:1) pirms sējas īslaicīgi mērcēt burkānu, tomātu, kāpostu, paprikas sēklas. 
• Saulespuķu eļļas dispersijas šķīdumu, kura sajaukšanai izmantot aukstu ūdeni, lietot pret tomātu miltrasu.
• Dažādiem kultūraugiem, lai apkarotu kaitēkļus, var lietot arī sodu, sūkalas, talku un citas vielas. Bet jāņem vērā, ka strikti jāievēro speciālistu norādes, lai neradītu pretējo efektu. Tas pats attiecas arī uz ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem, kas nopērkami veikalos. “Kas Jauns Avīzes” aptaujātie agronomi pauda, ka daudzi dārzu īpašnieki “neprot lasīt” un tādēļ nevis palīdz savam dārzam, bet gan kaitē tam.

Alternatīvās augu aizsardzības metodes

Daudzu augu aromāti un vielas, kas izdalās no saknēm, spēj pasargāt citus kultūraugus no kaitēkļiem vai tādā veidā pasargāt no slimībām, taču jāseko līdzi, lai netiktu nomākts galvenais kultūraugs.

• Dilles – daudziem kaitēkļiem nepatīk diļļu spēcīgais aromāts, tādēļ to var izmantot kāpostu balteņa atbaidīšanai.
• Ķiploki – labvēlīga ietekme zemeņu, aveņu, rožu, biešu, lapu salātu un citu kultūraugu stādījumos. Ķiplokus var stādīt vietās, kur stādījumus bojā gliemeži un zemesvēži. Iestādot starp ogulājiem, var atbaidīt upeņu un jāņogu pumpuru ērci. Stādot starp zemenēm, var samazināt pelēko puvi. Var veidot arī ķiploku izvilkumu, kurš kalpo kā insekticīds, var smidzināt pret laputīm, tīklērcēm, lapblusiņām, zemeņu ērci, lapgraužiem.
• Kliņģerītes – salīdzinoši universāls kultūraugs, kurš palīdz atvairīt praktiski visus dārza kaitēkļus, arī atveseļo augsni. Arī no kliņģerītēm var veidot izvilkumu, kas kalpo kā insekticīds pret laputīm, kāpuriem, drātstārpiem. Arī kā fungicīds, jo ierobežo “Fusarium” ģints sēnes.
• Samtenes dezinficē augsni, kā arī ar sakņu izdalījumiem atbaida kukaiņus. Var gatavot izvilkumu, kas strādā kā insekticīds, smidzina pret laputīm, kāpuriem, ērcēm, drātstārpiem.
• Estragons (garšaugs) – atbaida burkānu mušu, var uzlabot arī augu augšanu.
• Gurķu mētra – var izmantot zemeņu stādījumos, uzlabo zemeņu garšu.
• Ārstniecības izops – var izmantot jauktos kultūraugu stādījumos, pasargā rozes no laputīm, labvēlīgi var ietekmēt kāpostus.
• Sējas kaņepe – atbaida Kolorādo vaboli.
• Kartupelis – izvilkumu var lietot kā insekticīdu pret laputīm, tīklērcēm, smecerniekiem.
• Koriandrs atbaida kāpostu balteni, kaltēti augi atbaida grauzējus no ieziemotām rozēm un dārzeņiem.
• Tīruma kosa – izvilkumu var lietot kā fungicīdu (viela, ko izmanto sēnīšu izraisītu augu slimību un pelējuma apkarošanai). Kosa satur silīciju, kas var ierobežot sēņu slimības (puves, miltrasas, melnplaukas).
• Krese atbaida kāpostu balteni, labvēlīga iedarbība arī uz redīsiem, kāpostiem, ķirbjiem.
• Ārstniecības kumelīte – izvilkumu var lietot kā insekticīdu. Pievelk derīgos kukaiņus, var lietot pret laputīm, augu blaktīm, kāpuriem.
• Lavanda atbaida gliemežus, laputis.
• Baltā panātre atbaida Kolorādo vaboli, veicina dārzeņu augšanu.
• Pelašķis veicina dārzeņu un citu augu augšanu.
• Pienene – izvilkums var būt kā insekticīds. Lieto pret laputīm, blaktīm, tripšiem, tīklērcēm,
• Dārza pupas atbaida drātstārpus un kurmjus.
• Salvija atbaida burkānu mušu.
• Smaržīgā selerija atbaida kāpostu balteni, labvēlīga ietekme uz tomātiem.
• Dārza sīpols – izvilkumu var lietot kā insekticīdu. Atbaida laputis, burkānu mušu, smidzina pret laputīm un tīklērcēm.
• Lielā strutene – izvilkumu var lietot kā fungicīdu un insekticīdu. Var smidzināt pret miltrasu un kaitēkļiem (laputīm, tripšiem, Kolorādo vaboli).
• Ārstniecības suņmēle – atbaida peļveidīgos grauzējus, svaigo sulu var smidzināt pret laputīm un blaktīm.
• Tomāti – labvēlīga ietekme uz maurlokiem, sīpoliem, pētersīļiem, kresēm. Izvilkumu var lietot kā insekticīdu pret laputīm, lapu tinēju kāpuriem.

Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.