Jānis Šipkēvics savas grāmatas atklāšanu nosvin ar trim sievām

Jau 33 gadus Jānis Šipkēvics "Radio SWH" vada raidījumu "Ar dziesmu par dzīvi", kura viesi, sabiedrībā zināmi ļaudis, izstāstījuši aptuveni pusotru tūkstoti dažādu stāstu, kā viņu dzīvi, karjeru, darbu, nedarbus un likteni ir ietekmējusi mūzika. Pēdējā laikā arvien vairāk raidījuma klausītāju vaicāja, kad tad beidzot būs raidījums ar pašu Jāni. Tādējādi savu dzīves liecību, kā no bērnības līdz mūsdienām veidojusies viņa personība un kādu mūziku klausījies svarīgos dzīves brīžos, Šipkēvics nu ir atspoguļojis grāmatā. Tā papildināta ar QR kodiem, kas lasītājus aizved muzikālu un video stāstu pasaulē, lai vēl spēcīgāk sajustu grāmatas autora nozīmīgos dzīves notikumus.

Grāmatas atklāšanas svētkos sarunā ar žurnālu "Kas Jauns" Jānis Šipkēvics atzina: “Skaistākais brīdis, kad redzi tos cilvēkus, kam raksti, un tos, kas ir tavas grāmatas iemiesojums. Grāmata ir vākos ielikti cilvēki. Šajos atklāšanas svētkos visapkārt, kur vien skatījos, tie bija manas dzīves epizožu varoņi un tie cilvēki, kas mani pacēla, veidoja un kas, manuprāt, noteikti lasīs grāmatu. Es neapzināti tik daudzus cilvēkus esmu pieminējis, ka, man šķiet, šī ir vienīgā grāmata ar tik daudz pazīstamu cilvēku vārdiem un uzvārdiem. Pieminēti ne tikai pašmāju cilvēki, bet arī no ārzemēm.”

Mātes zaudējums un tēva vienaldzība

Tikai retais līdz šim zināja Jāņa Šipkēvica līdz asarām smeldzīgo dzīvesstāstu. Četru gadu vecumā viņš zaudēja savu mīļāko cilvēku pasaulē – māmiņu Valēriju Šipkēvicu. Jānis joprojām glabā Liepājas teātra un Rīgas Leļļu teātra izrāžu programmiņas, kurās kā aktrise dažādās lomās minēta viņa mamma. Valērija dēlu audzināja viena, jo Rīgas Kinostudijas mākslinieks Jānis Matīss lauzis meiteņu sirdis kā piparkūkas un savu dēlu tā arī nebija atzinis, bet pametis likteņa izliktajās grūtību un trūkuma lamatās. Pieaugušie, zinot Jāņa pieķeršanos mammai, ilgi nestāstīja par viņas neārstējamo plaušu vēzi. Arī krusttēvs, slavenais kinorežisors Varis Brasla, bija ieteicis Jāni nekādā ziņā neņemt līdzi uz mammas bērēm. Jau vēlākajos gados Varis krustdēlam devis noderīgus padomus un palīdzējis tādos brīžos, kad neviens cits nevarēja.

Memuārus Jānis Šipkēvics velta savas dzīves nozīmīgajām sievietēm – mammai Valērijai un audžumammai Lilijai Šipkēvicām. Arī grāmatas atklāšanā Jānis atzīst: “Šo grāmatu veltu sievietēm, kas vienas pašas ir audzinājušas bērnus. Tā ir ļoti stipra mūsu tautas daļa, kuru nevar nekādas likstas salauzt. Es šādā pusģimenē esmu izaudzis, un, man šķiet, tas ir pierādījums, ka sieviete ir tik varonīga un spēcīga, ka var arī absolūti palaidnīgu, sākumā nepaklausīgu puiku izaudzināt līdz brīdim, kad uz viņa memuāru atklāšanu atnāk kaudze cilvēku.”

Lilija Šipkēvica māsas Valērijas dēlu pieņēma bez nosacījumiem un pat nepieļāva iespēju, ka Jānis varētu nonākt bērnunamā. Lilītei, kā Jānis mīļi sauca savu audžumammu, pašai savas ģimenes nebija, tāpēc visu savu enerģiju, kā vien mācēdama, viņa veltīja Jānim. Grāmatas nobeigumā ir publicēta ļoti nozīmīga vēstule vismīļākajam dēliņam, ko dzīves pēdējās dienās – 1963. gada 19. janvārī – uzrakstīja Jāņa mamma. Ievērojot Valērijas pēdējo vēlēšanos, Lilija šo vēstuli Jānim nodeva 18. dzimšanas dienā.

Jānis visu dzīvi nespēj rast atbildi, kāpēc viņa tēvs sev atvēlētajā dzīves laikā tā arī nemēģināja sameklēt savu dēlu... Astoņus gadus jau Jānis bija nodzīvojis bez mammas, kad aizsaulē 54 gadu vecumā aizgāja arī tēvs Jānis Laimonis Matīss.

Izcils tēva un vīra piemērs

Savukārt pats Jānis Šipkēvics ir izcils piemērs un paraugs, kādam jābūt tētim saviem bērniem. Pat ja dzīves ceļi ir pašķīrušies ar bērnu mātēm, Jānis ar cieņu izturas gan pret savām bijušajām sievām, gan rūpējas, mīl un atbalsta savas trīs atvases. Turklāt Šipkēvica kuplā ģimene savā starpā ļoti draudzīgi sadzīvo – gan svētkus svin kopā, gan pulcējas citos svarīgos dzīves notikumos. Tāpēc arī uz memuāru atklāšanu mākslas centrā "Zuzeum" bija ieradušās gan Jāņa divas bijušās sievas – Sandra Šipkēvica-Pelcmane, ar kuru laulībā dzimis Jānis Šipkēvics juniors, un Kristīne Līpiņa, ar kuru laulībā dzimusi meita Tīna Šipkēvica, gan arī trešā sieva Ilze Šipkēvica, ar kuru kopā viņš audzina dēlu Oliveru.

Šipkēvica sieva, komunikācijas aģentūras "Flowtime" dibinātāja Ilze Šipkēvica, atklāj, ka Jānim šajā svarīgajā dienā vislielākā dāvana ir, ka sapulcējusies visa ģimene. “Kopā būšana ar ģimeni un Jāņa bērniem ir visjaukākais, kas var būt. Mēs cits citam varam tikai dot un mācīties. Ģimene ir mūsu vērtība. Oliveram ir svarīgi, ka viņam ir lielā māsa un brālis. Un arī viņiem ir tāpat. Domāju, ka Jāņa bērni tagad vēl vairāk sajūt cits citu, un saikne viņu starpā ir bijusi vienmēr. Olivers, kam 10. aprīlī būs jau 11 gadi, ir ļoti apdāvināts, asprātīgs un gudrs puisis, tāpēc viņam ir ļoti viegli iejusties vecākās māsas un brāļa sabiedrībā. Mums tik bieži nesanāk visiem kopā pabūt, jo katram ir savs ikdienas grafiks. Tāpēc ļoti novērtējam iespēju, ka varam visi kopā baudīt Jāņa grāmatas atklāšanu un svinēt dzīvi. Nav jau noslēpums, ka Latvijā neesam tāda vienīgā ģimene, kurā ir bijušas vairākas attiecības. Bērni ir lielākie ieguvēji, ja pieaugušie spēj atrast kopīgu valodu. Un nav jau par ko plēsties, jo ģimene tomēr ir viena,” par Šipkēvicu kuplās ģimenes saliedētību stāsta Ilze.

Spēju saglabāt ģimeniskas attiecības arī pēc šķiršanās akcentē Jāņa pirmā sieva Sandra Šipkēvica-Pelcmane: “Jā, mēs esam ļoti draudzīga, jauka un forša saime. Kā gan citādi varētu būt? Esam normāli un inteliģenti cilvēki. Es dzīvoju Jānim kaimiņos, mēs ļoti bieži tiekamies. Vienmēr esmu lepojusies ar Jāņa panākumiem itin visās jomās. Zināmos dzīves periodos neesmu bijusi Jānim līdzās, bet kopumā – jā, jo viņš taču ir mana bērna tēvs, un esmu priecīga par to.”

Arī Jānis Šipkēvics ļoti novērtē savas dzīves nozīmīgās sievietes un lepojas ar talantīgajiem bērniem: “Cik labi, ka mēs varam kopā satikties arī bērnu jubilejās. Es jūtu lielu pietāti pret sievietēm, un, ja tās ir manu bērnu mātes, tad viņas vienmēr var rēķināties ar manu uzmanību un atbalstu.”

Šipkēvicu ģimenes vēsture

Jāņa meita Tīna Šipkēvica, kas ir Valsts digitālās attīstības aģentūras Baltijas jūras valstu telpiskās plānošanas iniciatīvas VASAB sekretariāta telpiskās plānošanas eksperte, sarunā ar Kas Jauns pastāsta, ka tētis savas grāmatas atklāšanas svētkus bija uzticējis vadīt meitai un vecākajam dēlam: “Mēs gribējām tēti maksimāli godināt. Lai šī diena ir par tēti, nevis par kādu no mums. Pasākuma scenāriju mēs, visa ģimene, radījām kopā, lai pasākuma viesiem ir sajūta, ka viņi ir ciemos pie mūsu ģimenes.”

Tīna ļoti lepojas, ka tētis uzrakstījis grāmatu. Tās tapšanā ir ieguldīts milzīgs darbs: “Mēs visi bijām klāt, kad grāmata tapa. Dzirdējām vakaros, ka tētis nevar kaut ko darīt, jo ir jāraksta grāmata. Tāpēc superīgi, ka tas beidzot ir noticis. Domāju, ka arī viņš pats ir priecīgs.”

No Stokholmas uz pāris dienām par godu tēta grāmatas atklāšanas svētkiem bija atlidojis arī Jāņa dēls mūziķis Jānis Šipkēvics juniors ar sievu Zani un abu atvasēm – dēlu Kristapu un meitu Jūnu: “Mazbērniem jau jāredz, ka opis ir lielu lietu paveicis. Mēs zinājām, ka tētis ik pa laikam dodas viens pats uz laukiem savās rakstīšanas nometnēs, un gaidījām rezultātu. Bet neviens nebija gaidījis, ka tas būs tik liels un monumentāls. Tās ir 400 lappuses. Esmu pārsteigts, cik daudz tur ir satura un cik patīkamā formā tas viss ir viegli lasāms un salikts kopā. Faktiski tā ir mūsu ģimenes vēsture.”

Šipkēvics juniors ar ģimeni beidzamajos gados ir pārcēlies uz Stokholmu, jo Zviedrijas Karaliskajā mūzikas akadēmijā pabeidza maģistrantūras studijas mūsdienu mūzikas producēšanā. “Šobrīd darba un profesionalitātes ziņā Stokholma ir interesanta vieta, kur izmēģināt spēkus. Pašlaik esmu profesionālās darbības iesākuma fāzē. Un, kamēr var apvienot pusi uz pusi ar būšanu Latvijā, mēs arī to cenšamies darīt. Rīga ir 50 minūšu lidojuma attālumā, tāpēc tas neprasa galēju lēmumu – vai tu esi šeit vai tur. Skaidrs, ka mūsu sirdis vienmēr ir Latvijā. Un varbūt mēs aizbraucam mazliet prom, lai noteikti kaut kad brauktu atpakaļ,” pastāstīja mūziķis.

Žurnālā "Kas Jauns" lūkojiet arī citas interesantākās ziņas un notikumus!