Paralimpiskajās spēlēs plīvos Krievijas un Baltkrievijas karogi. Plats solis uz kara "normalizēšanu"

Abām valstīm tika liegta pilnīga dalība 2022. gada Pekinas ziemas paralimpiskajās spēlēs, lai gan Pekinas olimpiskajās spēlēs Krievija un Baltkrievija vēl piedalījās, jo tās noslēdzās īsi pirms Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs nelielam skaitam krievu un baltkrievu sportistu tika ļauts piedalīties kā individuāliem neitrāliem atlētiem jeb AIN (abreviatūra no franču termina "athlètes individuels neutres"). Sportistiem, kas startē kā AIN, nav ļauts izmantot savu valstu nacionālos karogus. Arī Milānas un Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs ierobežotam skaitam krievu un baltkrievu sportistu tika ļauts piedalīties kā individuāliem neitrāliem atlētiem, kamēr abu valstu olimpiskās komitejas joprojām ir pakļautas Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) sankcijām.

Tikmēr spriedze pieaugusi Ukrainas attiecībās arī ar SOK, kas diskvalificēja ukraiņu skeletonistu Vladislavu Heraskeviču, jo viņš atteicās pildīt prasību nestartēt ķiverē ar to ukraiņu sportistu portretiem, kas krituši cīņā ar krievu iebrucējiem.

Kas ir mainījies?

2025. gada septembrī tika atjaunota Krievijas un Baltkrievijas dalība SPK, kad dalīborganizācijas nobalsoja par to darbības daļējās apturēšanas atcelšanu. Lai gan to atsevišķo sporta veidu starptautiskās federācijas, kas iekļauti paralimpisko spēļu programmā, paziņoja, ka saglabā aizliegumu startēt krievu un baltkrievu sportistiem, Sporta arbitrāžas tiesa decembrī apmierināja Krievijas prasību pret Starptautisko Slēpošanas un snovborda federāciju (FIS).

Taču krievu un baltkrievu sportistiem pietrūka laika visu kvalifikācijas pakāpju iziešanai, lai piedalītos šī gada paralimpiskajās spēlēs. Tomēr 17. februārī Krievijas Paralimpiskās komitejas (KPK) prezidents Pāvels Rožkovs paziņoja, ka seši krievu atlēti saņēmuši tā dēvētos divpusējos ("bipartite") ielūgumus piedalīties Milānas un Kortīnas ziemas paralimpiskajās spēlēs.

Kamēr parastās dalības kvotas tiek piešķirtas, pamatojoties uz kvalifikācijas sacensību rezultātiem, divpusējās kvotas tiek piešķirtas saskaņā ar īpašu vienošanos starp SPK un attiecīgo nacionālo paralimpisko komiteju. Tas ļauj apiet standarta atlases kārtas, ja pretendents individuālos startos ieguvis nepieciešamos reitinga punktus, bet nav izpildījis visus noteiktos kvalifikācijas kritērijus.

Boikots

Ukrainas sporta ministrs Bidnijs uzsvēris, ka lēmums ļaut spēlēs piedalīties "zem saviem karogiem slepkavām un to līdzdalībniekiem" liek vilties un ir skandalozs un ka SPK kļuvusi par Krievijas kara propagandas balsi. "Krievijas un Baltkrievijas karogiem nav vietas starptautiskos sporta pasākumos, kas iestājas par godīgumu, integritāti un cieņu. Tie ir tādu režīmu karogi, kas sportu pārvērtuši kara, melu un naida instrumentā," piebildis Bidnijs.

Ukrainas Nacionālā paralimpiskā komiteja (UNPK) savā paziņojumā norādījusi, ka gan komiteja, gan ukraiņu paralimpieši boikotēs spēļu atklāšanu, lai gan atlēti piedalīsies sacensībās. UNPK arī pieprasījusi, lai atklāšanas ceremonijā netiktu izmantots Ukrainas karogs.

"Mēs cīnīsimies par ukraiņu atlētu sporta uzvarām (..) un kopā ar citu valstu atlētiem tieksimies pēc taisnīguma paralimpiskajā sportā, atbalstot paralimpisko spēļu (..) galveno mērķi," uzsvērusi UNPK, izsakot pateicību visām Eiropas un pasaules valstīm, kas solidarizējušās ar Ukrainu tās cīņā pret Krievijas militāro agresiju.

Reaģējot uz SPK lēmumu, Eiropas Savienības (ES) sporta komisārs Glens Mikallefs arī nepiedalīsies šī gada paralimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā. "Vispirms atļaut Krievijai un Baltkrievijai atgriezties, bet tagad steidzīgi piešķirt tiesības startēt bez kvalifikācijas? Tas ir nepieņemami," uzsvēra Mikallefs. "Kamēr Krievijas agresijas karš pret Ukrainu turpinās, es nevaru atbalstīt no šī konflikta neatdalāmo nacionālo simbolu, karogu, himnu un uniformu reabilitāciju. Šī iemesla dēļ es nepiedalīšos paralimpiādes atklāšanas ceremonijā. Aicinu līdzīgi domājošos kolēģus ieņemt tādu pašu nostāju," sociālās saziņas vietnēs aicināja komisārs.

Viņa aicinājumam atsaukušās jau vairākas Eiropas valstis, tajā skaitā visas trīs Baltijas valstis un Somija. SPK lēmumu ļaut krievu un baltkrievu sportistiem startēt zem agresorvalstu nacionālajiem karogiem nosodījusi arī šī gada paralimpisko spēļu rīkotāja Itālija.

Par atklāšanas ceremonijas boikotu paziņojusi Polijas sporta ministrija. "Ņemot vērā nerimstošo Krievijas agresiju pret Ukrainu, krievu un baltkrievu atlētu piedalīšanās sporta sacensībās, izmantojot savus karogus un himnas, ir pilnīgi nepieņemama," teikts ministrijas izplatītajā paziņojumā.

Atklāšanas ceremonijas boikotam pievienojusies arī Čehijas Paralimpiskā komiteja. Arī Nīderlandes amatpersonas nepiedalīsies atklāšanas ceremonijā, kā arī nevienā pasākumā, kurā tiks pacelts Krievijas un Baltkrievijas karogs vai atskaņota himna. Tajā pašā laikā nīderlandiešu sportisti, domājams, atklāšanas ceremonijā piedalīsies.

Ukrainas un vairāku citu Eiropas valstu sabiedriskās raidorganizācijas atteikušās translēt atklāšanas ceremoniju un to sacensību norisi, kurās piedalīsies Krievijas un Baltkrievijas pārstāvji.

Kamēr Eiropā SPK lēmums izsaucis sašutumu, tas radis atsaucību ASV. Prezidenta Donalda Trampa īpašais pārstāvis globālās sadarbības jautājumos Paolo Zampoli atbalstījis krievu dalību paralimpiskajās spēlēs, jo sports esot priekš visiem.

23. februārī, dienu pirms apritēja ceturtā gadskārta kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, SPK prezidents Endrū Pārsons paziņoja, ka nedz viņš, nedz komitejas valde nevar atcelt lēmumu ļaut krievu un baltkrievu sportistiem startēt zem saviem nacionālajiem karogiem. Šajā zīmīgajā dienā Pārsonam pietika pat cinisma paziņot, ka SPK spēļu atklāšanas ceremoniju vēloties padarīt par "iekļaujošu" un vērstu uz "dažādību". Viņš mēģināja apelēt pie ukraiņiem, mudinot atteikties no ceremonijas boikota, tomēr bija spiests arī atzīt, ka gadījumā, ja ukraiņi savas domas nemainīs, SPK nāksies "cienīt viņu lēmumu".

Krievijas paralimpieši un karš

SOK diskvalificētais ukraiņu skeletonists Heraskevičs nākamajā dienā pēc SPK lēmuma savā "Instagram" lapā paziņoja: "Krievijas paralimpiskajā komandā ir bijušās militārpersonas. Tas ir, vakar viņi nogalināja ukraiņus Ukrainā, bet rīt viņi to turpinās darīt, izplatot krievu propagandu starptautiski. Mums to jānovērš."

Kā noskaidrojusi Ukrainas sabiedriskā raidorganizācija "Suspilne", starp sešiem krievu atlētiem, kam ļauts piedalīties Milānas un Kortīnas ziemas paralimpiskajās spēlēs, nav bijušo militārpersonu.

Tomēr iepriekš šie parasportisti publiski izrādījuši demonstratīvu lojalitāti diktatora Vladimira Putina režīmam un piedalījušies tā propagandas pasākumos. Piemēram, para kalnu slēpotāja Varvara Vorončihina 2022. gada 27. aprīlī, saņemot valsts apbalvojumu, pateicās diktatoram, ka tas viņu neesot pametis vienu izmisuma brīdī, kad viņai liegta dalība Pekinas paralimpiskajās spēlēs.

Vorončihina, kā arī uz 2026. gada paralimpiskajām spēlēm uzaicinātie para slēpotājs Ivans Golubkovs un para kalnu slēpotājs Aleksejs Bugajevs saņēma KPK balvu "Atgriešanās dzīvē". Balvas ceremonijas laikā teiktajā runā KPK prezidents Rožkovs paziņoja: "Starp paralimpiskajiem atlētiem ir daudzi, kas piedalījušies karadarbībā Čečenijā, Afganistānā un Dienvidosetijā. Kopš īpašās militārās operācijas (eifēmisms, ko Krievija lieto, lai apzīmētu tās uzsākto karu pret Ukrainu) sākuma viņi kopā ar KPK vadību apmeklē kara hospitāļu pacientus un īpašās militārās operācijas dalībniekus. Šo tikšanos laikā atlēti dalās savā rehabilitācijas pieredzē, runā par paralimpiskajiem sporta veidiem un pasniedz meistarklases adaptīvajos sporta veidos."

Kopš 2024. gada Rožkovs publiski izsakās, ka Krievijas paralimpiskajā komandā un reģionālajās komandās jau esot Ukrainas kara dalībnieki, bet 2025. gada septembrī viņš paziņoja, ka Krievijas paralimpiskajās komandās iekļauti aptuveni 30 Ukrainas kara veterāni. Savukārt savā 2026. gada Jaungada uzrunā viņš minēja, ka kopumā nacionālajās paralimpiskajās komandās un paralimpiskajā rezervē esot 500 bijušo militārpersonu, kas piedalījušās karā pret Ukrainu. Krievijas Paralimpiskā komiteja uzsver, ka militārpersonu iesaistīšana sportā esot viens no svarīgākajiem Krievijas sporta federāciju uzdevumiem.

Saskaņā ar KPK tīmekļa vietnē esošo informāciju Krievijas vieglatlētikas un peldēšanas komandu sastāvā šobrīd iekļautas sešas bijušās militārpersonas, kas piedalījušās karā pret Ukrainu.

Krievu paralimpiešus, kas savulaik piedalījušies karā pret Ukrainu, aktīvi reklamē Putina režīma propagandas rupori, un arī viņi paši labprāt stāsta par saviem "varoņdarbiem". Starp viņiem ir gan tādi, kas jau kopš 2014. gada iesaistījušies agresijā pret Ukrainu, darbojoties prokrieviskajās bruņotajās bandās Donbasā, gan tādi, kas uz fronti devušies tikai pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā, turklāt daudzi no viņiem to darījuši brīvprātīgi.

Tā 2022. gadā rīkojās, piemēram, para loka šāvējs Nikolajs Bondarenko. "Es vienkārši nevarēju iedomāties, kā šādā laikā kāds varētu palikt malā. Es redzēju ziņas no frontes un steidzu puišiem palīgā. Tā nav varonība. Tā vienkārši ir vēlme darīt ko nepieciešamu, dot ieguldījumu uzvarā," komentārā vienā no propagandas platformām raksta Bondarenko.

Lai gan krievu propagandisti parasti nemin konkrētas karaspēka daļas, kurās dienējuši iespējamie nākotnes paralimpieši, "Suspilne" noskaidrojusi atsevišķu krievu parasportistu dienesta apstākļus frontē, kas liecina, ka viņi varētu būt arī tieši iesaistīti krievu iebrucēju pastrādātajos kara noziegumos. Piemēram, para loka šāvējs leitnants Cidens Geņinovs dienēja 5. atsevišķajā gvardes tanku brigādē, kuras karavīri 2022. gadā pastrādāja nežēlīgus kara noziegumus pret civilistiem Kijivas apgabalā.

Savukārt paukotājs ratiņkrēslā Vladislavs Šinkars jau 2014. gadā iesaistījās pašpasludinātās Doņeckas republikas bruņotajos formējumos. "Krievija tolaik darīja visu pareizi, jo gadījumā, ja Ukrainas armija ieietu Doneckā, pilsēta tiktu iznīcināta," kādā no propagandas publikācijām izteicies pats Šinkars. 2025. gada decembrī viņš paudis pārliecību, ka "tuvākajā nākotnē pasaule mainīsies, un (..) tie puiši, kas savu dzimteni aizstāvēja frontē, aizstāvēs Krievijas godu starptautiskās sacensībās".

Kara normalizācijas briesmas

Pastāv bažas, ka SPK lēmums atspoguļo daudz plašāku tendenci un demonstrē daudzu starptautiskā sporta funkcionāru klusībā loloto vēlmi atgriezties "vecajos labajos laikos" ar dāsnajām Maskavas gratifikācijām par Kremļa diktatoram tīkamiem lēmumiem. Piemēram, Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) prezidents Džanni Infantīno februārī izteicās, ka būtu priecīgs par Krievijas atgriešanos starptautiskajās sacensībās. Arī SOK prezidente Kērstija Koventrija izteikusies, ka sportam jābūt "neitrālam" un "laukumam, kur brīvi var sacensties ikviens atlēts".

Kā savā komentārā ukraiņu tīmekļa laikrakstā "The Kyiv Independent" brīdina Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže, ir sākusies pakāpeniska Krievijas atgriešanās normālā starptautiskajā dzīvē. Kremļa stratēģija paredz izmantot kultūru, sportu, diplomātiju un uzņēmējdarbību, lai noskaidrotu, cik lielā mērā tā var atgūt savas starptautiskās pozīcijas, nemainot savus kara mērķus.

SPK lēmums ļaut krievu un baltkrievu sportistiem zem nacionālajiem karogiem atgriezties paralimpiskajās spēlēs šajā kontekstā ir zīmīgs. Tas atjauno Krievijas starptautisko klātbūtni, lai gan tās uzsāktais karš pret Ukrainu turpinās pilnā sparā, norāda Braže.

Avoti: SBS, "Suspilne", NBC, UNPK, "Reuters", "The Kyiv Independent", NYT.