Krievija vervē bēgļus diversijām Eiropā - viens no aģentiem saņēmis uzdevumu veikt uzbrukumu Rīgā

Žurnāls "The New Yorker", atsaucoties uz Eiropas tiesībsargājošo iestāžu un izlūkdienestu datiem, norāda uz jaunu Krievijas hibrīdkara taktiku – tā dēvēto "vienreizējo aģentu" izmantošanu. Vervēšana pamatā notiek lietotnē "Telegram", piedāvājot samaksu kriptovalūtā. Mērķauditorija galvenokārt ir krievvalodīgie, tostarp baltkrievi un ukraiņi, kuri nonākuši finansiālās grūtībās.

Draugs palūdza izņemt paciņu...

2024. gada aprīlī kāda Ukrainas bēgle, kura tūlīt pēc kara sākuma pameta dzimto Harkivu un bija apmetusies Viļņā, gandrīz kļuva par kādas Krievijas specdienestu operācijas dalībnieci, kad piekrita izpildīt šķietami nevainīgu lūgumu – izņemt paciņu no pakomāta dzelzceļa stacijā. Kā raksta izdevums, ar sievieti, kura identificēta kā Anna, sazinājās sens paziņa no Harkivas, lūdzot izpalīdzēt draugam un paņemt sūtījumu. Saziņa notika platformā "Telegram" ar lietotāju "Warrior2Alpha", kurš nosūtīja digitālo kvīti stacijas pakomāta atvēršanai. Anna no skapīša izņēma zilu "IKEA" somu, kuras saturs sākotnēji šķita nevainīgs, lai arī dīvains: kastē iepakota tālvadības automašīna, kabeļi, vairāki mobilie tālruņi, lādētāji un divi melni vibratori.

Dažas dienas vēlāk "Warrior2Alpha" pieprasīja atsūtīt fotogrāfijas ar somas saturu. Pēc to nosūtīšanas Anna saņēma jaunas instrukcijas: pārvietot somu uz citu stacijas skapīti. Aizdomas, ka kaut kas nav kārtībā, sievietei parādījās, kad viņa izpētīja kuratora profilu "Telegram" – tajā bija redzami ieroču attēli un Krievijas karogs. Bažījoties, ka viņa tiek iesaistīta Krievijas interesēm atbilstošās darbībās, Anna sazinājās ar savu māsu Ukrainā, kura ieteica nekavējoties vērsties Lietuvas tiesībsargājošajās iestādēs.

Uzbrukuma mērķis – Rīga

Ierodoties notikuma vietā un pārbaudot somas saturu, Lietuvas pretterorisma vienības eksperti secināja, ka šķietamās rotaļlietas un ierīces patiesībā ir detonatori, kas paredzēti ugunsgrēku vai sprādzienu izraisīšanai. Lai notvertu sūtījuma saņēmēju, policija veica tā dēvēto "kontrolēto piegādi". Somā tika ievietoti priekšmetu maketi un GPS izsekotājs, pēc kā Anna to ievietoja norādītajā stacijas skapītī. Drīz pēc tam sūtījumu izņēma 17 gadus vecs jaunietis un iekāpa autobusā, lai dotos uz Rīgu. Policija autobusu apturēja netālu no Panevēžas un jaunieti – ukraiņu bēgli Daniilu Bardadimu – aizturēja. Pratināšanā viņš atzinās, ka jau iepriekš veicis ļaunprātīgu dedzināšanu un bijis ceļā uz Rīgu, lai veiktu nākamo uzbrukumu.

Noziedzības pasaules "piramīda"

Krievijas stratēģija Eiropā šobrīd balstās uz ciešu sadarbību ar noziedzīgajiem tīkliem un "vienreizlietojamo aģentu" izmantošanu, pārņemot teroristiskā  grupējuma "Islāma valsts" (ISIS) taktiku, lai apietu diplomātiski noteiktos ierobežojumus un apgrūtinātu pēdu dzīšanu. Sistēma darbojas pēc strikta sadalījuma principa. Starp aģentu un reālo GRU virsnieku parasti ir vismaz trīs starpnieku līmeņi – koordinatori, vervētāji un loģistikas speciālisti.  Šāda pieeja neļauj dažādiem ķēdes posmiem uzzināt pilnu operācijas plānu. 

"Tā ir vesela piramīda. Katram ir savs uzdevums, un neviens nezina, ko dara otrs," skaidro Polijas drošības dienestu virsnieks. Krievijas mērķis ir panākt maksimālu efektu ar minimāliem zaudējumiem. "Viņi veic operāciju, kas maksā dažus tūkstošus eiro, un to izpilda cilvēki, kuru zaudējums viņiem ir vienaldzīgs," atzīst Leidenes universitātes pētnieks Barts Šūrmans.

Vērvētāju uzmanības lokā - bēgļi

Vervētāju redzeslokā nonāk sociāli neaizsargāti cilvēki, kas slikti iekļāvušies sabiedrībā. Šis raksturojums labi atbilst daudziem jaunajiem ukraiņu migrantiem. Daudziem bēgļiem nav stabilas dzīvesvietas un ienākumu, tāpēc viņus ir vieglāk pierunāt, piedāvājot ātru peļņu par šķietami vienkāršiem uzdevumiem. Polijas policijas dati rāda, ka šo cilvēku rīcība parasti nav saistīta ar  ideoloģiju.  Piemēram, no 62 aizturētajiem tikai divi bija prokrieviski noskaņoti. Lielākā daļa šiem uzdevumiem piekrita tāpēc, ka viņiem trūka līdzekļu vai zināšanu. Krievijas specdienestu vervētajiem "vienreizlietojamajiem aģentiem" sākotnēji uztic vienkāršus uzdevumus, taču ar laiku tie kļūst nopietnāki, piemēram, novērošanas kameru uzstādīšana stratēģiskos dzelzceļa maršrutos, kas tiek izmantoti palīdzības piegādēm Ukrainai, kritiskās infrastruktūras bojāšana un militāro bāzu fotografēšana.

Propagandas slazds

Krievijas stratēģija paredz ne tikai fizisku infrastruktūras bojāšanu, bet arī psiholoģisko ietekmi. Vervējot Ukrainas bēgļus, kuriem nav stabilu ienākumu un kuri bieži vien nezina, kādam mērķim patiesībā kalpo, Kremlis cenšas radīt labvēlīgu augsni propagandai. Ja šos cilvēkus noķer, Krievija to izmanto, lai grautu Rietumu sabiedrības atbalstu Ukrainai, veidojot naratīvu: "Skatieties, jūs viņus atbalstāt, bet viņi jums uzbrūk". Izdevums akcentē, ka kopš 2022. gada caur Krieviju un Baltkrieviju Eiropā nonācis vismaz ceturtdaļmiljons bēgļu, kas izgājuši cauri Krievijas filtrācijas nometnēm, kuras, visticamāk, kļuvušas par potenciālām vervēšanas vietām.