Vai tiešām diversija? Ko Lietuvā un Vācijā domā par DHL kravas lidmašīnas avāriju

Vieni uzskata, ka ir laiks sākt konsultācijas ar sabiedrotajiem par NATO, citi - nesteidzināt notikumus. "Es gulēju un nedzirdēju sprādzienu, pamodos no sirēnu skaņas un helikoptera," stāsta žurnālists Vitolds Jančis, kura māja atrodas netālu no lidostas Viļņā un ir mazāk nekā puskilometru no starptautiskās loģistikas kravu piegādes kompānijas DHL kravas lidmašīnas katastrofas vietas. Lidmašīna avarēja 25. novembrī.

Bojā gājis viens no pilotiem, divi citi cilvēki, kas atradās uz klāja, pašlaik atrodas slimnīcā. Krītot lidmašīna sabojājusi māju. Par laimi, neviens no iemītniekiem nav gājis bojā. "Mēs ar kaimiņiem joprojām esam šokā. Laineris nolaidās tieši virs mums. Ja notiktu tas, kas notika, 20 līdz 30 sekundes ātrāk, tas nokristu tieši uz mūsu mājām," sarunā ar DW sacīja Vitolds Jančis.

Diversija vai tehniska kļūme?

Tomēr pagaidām nav skaidrs, kas īsti noticis. Jautājums, vai tas nav bijis terorakts, Lietuvā tiek uzdots atkal un atkal. Te nekavējoties atcerējās novembra sākumā parādījušās ziņas, ka Krievijas aģenti tiek turēti aizdomās par mēģinājumu sarīkot diversijas ar DHL lidmašīnām, kurām bija jālido uz Savienotajām valstīm un Kanādu, un šajā nolūkā uz klāja nogādāt paciņu ar pašuzliesmojošu "pildījumu", vēsta "Postimees.ee".

Avarējušās lidmašīnas "Boeing 737" operators ir Spānijas aviosabiedrība "Swiftair", no kuras lidmašīnu bija iznomājusi DHL. Lidmašīna, kas bija ieradusies no Vācijas pilsētas Leipcigas, avarēja īsi pirms nolaišanās Viļņas lidostā.

Lietuvas soctīklus teju katru stundu papildina kārtējais video ieraksts no kādas novērošanas kameras vai automašīnas videoreģistratora, kas fiksējis kravas lidmašīnas krišanu. Lidmašīna strauji zaudēja augstumu, pēdējā brīdī pilots it kā centies uzņemt augstumu, bet par vēlu - lidmašīna nokrīt zemē. Pēc mirkļa notiek sprādziens.

Pēc aviācijas eksperta Vida Kaupuļa domām, neizskatās, ka lidmašīna varētu būt uzsprāgusi gaisā. Publicēts pilotu sarunu ieraksts ar Viļņas lidostas aviodispečeriem. Ja tas ir autentisks, var pieņemt, ka problēma uz kuģa radusies dažu sekunžu laikā.

Burtiski dažas stundas pēc katastrofas Nacionālā krīzes vadības centra vadītājs Vilmants Vitkausks to nodēvēja par "negadījumu". Šāds vispārīgs formulējums varētu šķist nevietā - gājis bojā cilvēks, vairāki ievainoti.

Vienlaikus Lietuvas policijas ģenerālkomisārs Arūnas Paulauskas neatmet versiju par iespējamo diversiju. Pēc viņa teiktā, notikuma vietas apskatei un materiāla vākšanai paies vismaz nedēļa, tāpēc "atbildes nebūs drīz".

Vācija sākusi arī savu izmeklēšanu par katastrofas iemesliem. Berlīnē sola cieši sadarboties ar Lietuvas varas iestādēm un palīdzēt tām. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda kopā ar Vācijas un Spānijas vēstniekiem (viens no pilotiem ir Spānijas pilsonis) pabija katastrofas vietā un aprunājās ar vietējiem iedzīvotājiem.

Bet Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka norādīja: "Viens apstāklis, ka mēs brīnāmies, vai Lietuvā notikušais ir bijis nelaimes gadījums, parāda, cik nemierīgi ir pašreizējie laiki."

Dažādas lidmašīnas katastrofas versijas

Tikmēr diskusija sociālajos tīklos par tēmu: "vai tas ir terorakts vai nav?" norit ļoti aktīvi.
Daži pievērsuši uzmanību tam, ka lidmašīna avarējusi ļoti tuvu kompānijas "Teltonika" ražošanas telpām un noliktavām, kas specializējas augsto tehnoloģiju produkcijā, un dod mājienus, ka iespējamās diversijas mērķis varētu būt tieši tas. Citi šo variantu atzīmē kā "konspiroloģisku".

Militārās akadēmijas pasniedzējs, atvaļinātais pulkvedis Veidots Maļiņonis soctīklā "Facebook" ierakstījis: "Ja tā ir Krievijas valsts Galvenās izlūkošanas pārvaldes diversija, tad tātad mums tagad ir pirmie Krievijas - Ukrainas kara upuri mūsu teritorijā... Minimālais, kas tādā gadījumā būs jādara - jāaktivizē Ziemeļatlantijas līguma ceturtais pants. Iedomājieties, kā būtu, ja kaut kas tāds notiktu Londonā, Parīzē vai Vašingtonā!"

Pazīstamais politologs Marjus Laurinavičus gluži otrādi aicina nevairot katastrofas versijas: "Vai Krievija varēja veikt šādu teroraktu? Teorētiski, protams, varēja. Vai tagad jāspekulē ar šādu varbūtību? Nē! Jo šādi izdomājumi ir tas, ko Krievija vēlētos, un it īpaši tieši tad, ja tā viņam nepieder! Kāpēc Krievijai tas vajadzīgs? Pēc tam, kāpēc tiek veikti arī paši terorakti - lai iesētu bailes un nenoteiktības atmosfēru... nav viņai tajā jāpalīdz."

Laurinavičus domas sakrita ar viedokli, ko Bundestāga deputāts no opozīcijā esošās Kristīgi demokrātiskās savienības (KDS), Bundesvēra atvaļinātais pulkvedis Roderihs Kīzeveters (Roderich Kiesewetter) intervijā paudis radiostacijai "Deutschlandfunk": "Mēs negribam nodoties pieņēmumiem. Bet viens efekts ir panākts - tiek radīta nenoteiktības un baiļu atmosfēra.” Viņš aicina pēc iespējas ātrāk izmeklēt šo gadījumu. "Runa ir par mūsu drošību, un mūsu iedzīvotājiem ir tiesības iegūt skaidru informāciju par notikušo," sacīja Kīzeveters.

Pagaidām nav skaidrs, kas izraisīja lidmašīnas avāriju. Lietuvas policija sākusi pirmstiesas izmeklēšanu pēc kriminālkodeksa panta, kas paredz atbildību, ja transportlīdzeklis nav bijis tehniskā kārtībā. Amatpersonas nav izslēgušas iespēju, ka notikusi sabotāža vai teroristu uzbrukums, tomēr sākotnējā apskate par to neliecina. Policija ir runājusi ar izdzīvjošajiem apkalpes locekļiem, kas teikuši, ka lidmašīnā pirms trieciena pret zemi nav izcēlies ugunsgrēks.