Vatikāna medijs neatpazīst svētceļojumā devušos Eviku Siliņu - viņas vietā bilde ar citu sievieti

"Tiekoties ar svētceļniekiem no Latvijas, pāvests dod padomus izaicinošajiem laikiem," aptuveni tā var iztulkot konkrētās "Vatican News" publikācijas virsrakstu. Taču titulbilde ir problemātiska - šķiet, ka raksta autori nav atpazinuši Eviku Siliņu, kas minēta bildes aprakstā, un viņas vietā ielikuši bildi, kurā pāvests sveicinās ar Elitu Kuzmu.

Jāsaka gan, ka abu delegācijas pārstāvju tērpi ir ļoti, ļoti līdzīgi. Kas vēl - publikācijas turpinājumā gan ievietota bilde, kurā redzama tieši Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa.

Jauns.lv jau vēstīja, ka Siliņa pirmdien Vatikānā darba vizītē privātā audiencē tikusies ar katoļu pāvestu Leonu XIV, pārrunājot drošības situāciju Eiropā, atbalstu Ukrainai, Svētā Krēsla lomu nelikumīgi deportēto ukraiņu bērnu atgūšanas procesā, kā arī Latvijas un Svētā Krēsla attiecības.

Privātajā audiencē premjere pasniedza pāvestam dāvanu no Latvijas - Nīcas-Bārtas tautastērpa etnogrāfisko vainagu un Džemmas Skulmes gleznas "Mantojums. II Dziesma" fotoreprodukciju. Siliņa uzsvēra, ka šī dāvana simboliski savij kristietību ar latviešu tautas tradīcijām un atgādina par Latvijas identitātes ceļu cauri vēsturei.

"Padomju okupācijas laikā Latvija ļoti daudz zaudēja. Nebija ļauts brīvi pulcēties, izpaust ticību un mūsu kultūru. Dāvinot šo kroni, es jutu, ka varu droši teikt: Latvija ir atguvusi savu spēku, savu identitāti, ticību un latviešu valodu," teica Siliņa, piebilstot, ka pāvestam bijis patiess prieks redzēt, cik kuplā skaitā ticīgie no Latvijas devušies Nacionālajā svētceļojumā.

Ministru prezidente tikās arī ar Svētā Krēsla Valsts sekretāru kardinālu Pjetro Parolinu. Sarunās tika apliecināta abu pušu gatavība turpināt dialogu par mieru, drošību, ekumenisma tradīcijām Latvijā, starptautisko tiesību nozīmi un sadarbību starptautiskajās organizācijās.

Latvijas premjere pēc tikšanās uzsvēra, ka Latvija vēsturiski ir cieši saistīta ar kristietību. "Jau izsenis mūsu zemi dēvēja par Terra Mariana jeb Marijas zemi, kas simbolizēja mūsu piederību kristīgajai Eiropai un ticību kā garīgu balstu dažādos laikos. Arī šodien mūs vieno ticība, cerība un miera centieni," teica Siliņa.

Viņa atzina, ka Latvijai ir sarežģīti kaimiņi, un vēsture Latviju bieži ir nostādījusi karu un pārmaiņu krustcelēs. "Tāpēc mums vienmēr ir bijis jāaizsargā gan sava valsts, gan savu cilvēku drošība. Mūsu dialogs ar Svēto Krēslu ir īpaši nozīmīgs. Esam vienoti taisnīga miera centienos, atbalstot Ukrainu un vienlaikus stiprinot arī savas valsts drošību," pauda Siliņa.

Vizīte notika Latvijas un Svētā Krēsla diplomātisko attiecību simtgades kontekstā, kā arī laikā, kad visā pasaulē Romas Katoļu Baznīca atzīmē Jubilejas gadu "Cerības svētceļnieki". Šogad aprit arī 100 gadi kopš pirmā Latvijas Nacionālā svētceļojuma uz Romu.

Sv. Pētera bazilikā pie Pētera katedras altāra tika aizvadīts dievkalpojums latviešu valodā, kur Siliņa piedalījās kopā ar 200 latviešu svētceļniekiem. Premjere atzina, ka Rīgas arhibīskapa-metropolīta Zbigņeva Stankeviča vadītais dievkalpojums bija ļoti iespaidīgs un apliecināja latviešu valodas nozīmi un spēku. "Mums ir jaudīga un nozīmīga kristiešu saime, un kuplais svētceļnieku skaits to patiesi apliecināja", sacīja Siliņa.

Viņa piedalījās arī kopīgā audiencē pie pāvesta ar Latvijas delegāciju, garīdzniekiem un aptuveni svētceļniekiem. Šis notikums simboliski apliecināja Latvijas un Svētā Krēsla vēsturisko saikni un ciešo dialogu, kas turpinājies arī okupācijas gados.

Dienu iepriekš Ministru prezidente kopā ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri apmeklēja Latvijas vēstniecību Romā, kā arī piedalījās vēstnieces Elitas Kuzmas rīkotajās darba vakariņās ar Latvijas delegāciju un svētceļojuma dalībniekiem.