Valsts Baltijas jūras krastā kļuvusi par "magnētu" labākas dzīves meklētājiem no Eiropas
Šī valsts jau kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem emigrācijas galamērķiem Eiropā.
Ilgu laiku migrācijas statistiku starp abām valstīm galvenokārt noteica poļu pārcelšanās uz Vāciju. Taču jaunākie dati rāda citu ainu: 2025. gadā aptuveni 5000 vāciešu pārcēlās uz Poliju. Vienlaikus no Vācijas uz Poliju atgriezās vairāk poļu, nekā iebrauca Vācijā.
Pēc šādiem rādītājiem Polija pagaidām atpaliek no tradicionālajiem vācu emigrācijas galamērķiem, piemēram, Šveices, Austrijas vai Spānijas, taču jau ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām valstīm, uz kurām dodas vācieši, kas nolemj pamest savu valsti.
Pirmo reizi vairāk poļu atgriežas mājās, nekā ierodas Vācijā
Īpaši skaidri šis pavērsiens redzams Polijas pilsoņu statistikā. 2024. gadā pirmo reizi vairāku desmitgažu laikā no Vācijas uz Poliju atgriezās vairāk poļu, nekā no Polijas devās uz Vāciju.
Saskaņā ar Vācijas Federālās statistikas pārvaldes (Destatis) datiem valsti pameta apmēram 95 000 Polijas pilsoņu, savukārt no Polijas uz Vāciju ieradās aptuveni 84 000 cilvēku. Tādējādi migrācijas bilance kļuva negatīva - aptuveni mīnus 11 000 cilvēku.
Vēl pirms dažiem gadiem situācija bija pilnīgi pretēja. Pēc Polijas pievienošanās ES 2004. gadā un īpaši pēc darba spēka brīvas pārvietošanās ieviešanas 2011. gadā Vācija bija viens no galvenajiem Polijas darba migrācijas galamērķiem.
2024. gadā Polijas pilsoņi veidoja 6,6 % no Vācijas darbspējīgā vecuma ārvalstu iedzīvotājiem — tā ir trešā lielākā grupa pēc turkiem un ukraiņiem.
Tajā pašā gadā šīs grupas neto migrācija pirmo reizi kopš darba spēka brīvas pārvietošanās ieviešanas 2011. gadā sāka samazināties: migrācijas bilance saruka no plus 15 000 līdz mīnus 11 000 cilvēku.
Saskaņā ar Darba tirgus un profesiju izpētes institūta (IAB) datiem aptuveni 30,7 % Vācijā dzīvojošo Polijas pilsoņu ir apsvēruši iespēju aizbraukt. Apmēram 4,1 % jau bija konkrēti plāni pārcelties, un 68 % no viņiem vēlētos atgriezties Polijā. Šī tendence īpaši izteikta jauniešu vidū līdz 35 gadu vecumam.
Ekonomikas izaugsme maina migrācijas virzienu
Jau daudzus gadus Polija ir viena no visstraujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā. Eiropas Komisija 2026. gadā prognozē iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 3,5 %, savukārt OECD 2025. gadam paredz 3,4 % izaugsmi. Tādējādi Polijas ekonomika attīstās jūtami straujāk nekā daudzās Rietumeiropas valstīs. ziņo "Euronews".
Atšķirības saglabājas arī dzīves dārdzības līmenī, lai gan pēdējos gados cenas lielākajās Polijas pilsētās - Varšavā, Krakovā un Gdaņskā - ir būtiski pieaugušas. Tomēr saskaņā ar Eurostat datiem kopējais cenu līmenis Polijā joprojām ir zemāks nekā Vācijā.
Vienlaikus starptautiskie uzņēmumi arvien aktīvāk investē projektos Polijā. Saskaņā ar valsts investīciju aģentūras PAIH datiem īpaši strauji attīstās pakalpojumu sektors.
Nozares asociācijas un investori arī uzsver strauju izaugsmi IT, biznesa pakalpojumu, loģistikas un rūpniecības jomās. Savus projektus Polijā pēdējā laikā paplašinājušas arī lielas ASV korporācijas, tostarp "Google".
