Aiz propagandas priekškara: Vladimirs Bargais un viena tanka parāde

Otrs svarīgākais ideoloģiskais notikums tūdaļ aiz Putina inaugurācijas bija 9.maija jeb Uzvaras dienas svinības un tradicionālā parāde Sarkanajā laukumā. Svētku galvenais vēstījums - šodien Krievija atkal pilda savu vēsturisko misiju un cīnās pret atdzimušo fašismu, savukārt Rietumus ir pārņēmis revanšisma gars, un visa mūsdienu Eiropa pašlaik ir nacisma pusē.

Savukārt par līdzšinējā aizsardzības ministra Sergeja Šoigu nomaiņu ar Andreju Belousovu Kremlis bija lakonisks un palika tikai informatīvajā līmenī. Šoigu nomaiņa netika apspriesta ekspertu līmenī un svētdienas raidījumā "Vakars ar Vladimiru Solovjovu" šis fakts pieminēts netika. Lielajā ziņu izlaidumā gan tika atskaņots Kremļa runasvīra Dmitrija Peskova teiktais, ka Šoigu vietā nāk ekonomists Belousovs, jo aizsardzības nozare kļūst par aizvien nozīmīgāku Krievijas ekonomikas daļu un tai jākļūst atvērtākai inovācijām.

Laikraksts "Financial Times" vēsta, ka, ieceļot aizsardzības ministra amatā "statistiskās industriālās politikas čempionu un tehnokrātu bez savas varas bāzes", Putins vēlas daudz ciešāk kontrolēt Krievijas rekordlielos 10,8 miljardu rubļu (117,2 miljardus dolāru) prāvos aizsardzības izdevumus.

Laikraksts arī vēsta, ka "Z-emuāru" autoru un prokremlisko valsts mediju kara korespondentu patriotiskajā kopienā, kas Ukrainas kara pirmajā gadā regulāri piesauca korupciju armijā un daudzās Krievijas frontes neveiksmēs vainoja sliktu pārvaldību, atzinīgi novērtēja ziņu par Belousova iecelšanu amatā. Slavējot Belousova ekonomikas zināšanas, viņi to pasniedza kā figūru, kas sakārtos Aizsardzības ministriju.

Ietekmīgās starptautiskās domnīcas "Carnegie Endowment for International Peace" pētniece Tatjana Stanovaja sociālajā tīklā "X" raksta, ka "Andreja Belousova iecelšana aizsardzības ministra amatā ir tiešs rezultāts notiekošajam konfliktam starp ministriju kā pasūtītāju un militāri rūpniecisko kompleksu kā izpildītāju (#Shoigu vs #Chemezov/#Manturov). Jautājumam par to, kurš uzvarēja vai zaudēja, nav jēgas - #Putina mērķis ir uzlabot ieroču ražošanas efektivitāti un optimāli apmierināt militārās vajadzības. Šajā kontekstā Belousovs ir loģiska izvēle".

Teju visi Rietumu eksperti uzskata, ka Belousova iecelšana aizsardzības ministra amatā saistīta ar vēlmi stingrāk kontrolēt Aizsardzības ministrijas izdevumus un attīstīt militāri rūpniecisko kompleksu.

Putinam esot jākļūst par Vladimiru Bargo

Putina inaugurācijas pasākuma atspoguļojums Krievijas valsts televīzijās bija piepildīts ar personības kulta iezīmēm, kuras tika iekrāsotas reliģiskas sajūsmas toņos. Putins tika dēvēts par "brīvās pasaules", kas pašsaprotami neietver Rietumus, līderi un cerību, par krievu tautas un visas kristīgās civilizācijas glābēju, kura vadībā Krievija atkal īsteno savu vēsturisko misiju atbrīvot pasauli no fašisma.

Savā inaugurācijas runā Putins uzsvēra, ka Krievija pati lems par savu likteni. Tā esot gatava sadarboties ar Rietumiem, taču tikai uz vienlīdzīgas partnerības principiem, un Rietumiem ir jāatsakās no savas agresijas pret Krieviju un vēlmes to iznīcināt. Vienlaikus mūsdienu Krievijas cars steidza paziņot, ka valsts stratēģiskie spēki visu laiku ir kaujas gatavībā.

Tā kā Putins arī piedalījās inaugurācijas dievkalpojumā un uzklausīja patriarha Kirila "svētības" vārdus, tad propagandisti steidza paziņot, ka nekas tāds nebūtu iedomājams nevienā Rietumu valstī un tas apliecina, ka Krievija ir teju vienīgā valsts, kas demonstrē "normalitāti". Respektīvi, sekulāro demokrātiju princips, kas paredz valsts un reliģijas nošķirtību, propagandistu ieskatā ir "nenormālība". Ne velti par Krieviju daudzi starptautiski eksperti runā kā par mūsdienu teokrātiju, kas pielīdzināma Irānai, tikai islāma vietā ir pareizticība.

Propagandiste Margarita Simonjana klāstīja, ka Putins Krieviju ir izglābis no pagājušā gadsimta 90.gadu haosa un nabadzības. Tolaik Krievija esot ar pēdējiem spēkiem balansējusi virs bezdibeņa un tikai Putins to ir atkal padarījis par normālu valsti. Simonjanas ieskatā Putins esot izbeidzis Čečenijas karu, padarot to par Krievijas draugu un sabiedroto. Par to liecinot Čečenijas līdera Ramzana Kadirova dalība Putina inaugurācijas pasākumā.

Propagandisti arī visai aizvainotā tonī pieminēja to, cik "bērnišķīgi" un "stulbi" uzvedušies daudzie ārvalstu vēstnieki, kas nav piedalījušies inaugurācijā. Tam visam pa vidu izskanēja aicinājumi Putinam kļūt par Vladimiru Bargo (atsauce uz 16. gadsimta Krievijas caru Ivanu Bargo), kurš nesaudzīgi karos ne tikai ar ārējiem, bet arī iekšējiem ienaidniekiem.

Portāls "Politico" visai ironiski vēsta, ka pēc kārtas piektais Putina inaugurācijas pasākums ne ar ko nav atšķīries no iepriekšējiem. "Tāpat kā iepriekšējās reizēs, tika parādīts, kā Putins pabeidza dažus darbus savā birojā, pirms viņš devās pa garu koridoru un tika aizvests uz ceremoniju. Scenārijs komentētājiem deva maz vielas analīzei, izņemot Putina jaunatklāto interesi par gleznām, kas gadu desmitiem rotājušas viņa biroju, vai atjaunināto luksusa automašīnu "Aurus", kas viņu aizveda uz pasākuma norises vietu. Pat dievišķā svētība, ko Putinam piešķīra Krievijas patriarhs Kirils, kurš diktatoru dēvēja par "Jūsu Augstību" un izteica cerību, ka Putins "valdīs līdz mūža beigām", bija atkārtojums," raksta "Politico". Patriarhs Kirils savos svētības vārdos piesauca Aleksandru Ņevski, kurš "nesaudzēja savus ienaidniekus, bet kļuva slavens kā svētais".

Eiropadomes Ārējo attiecību padomes eksperte Krievijas pareizticīgo kristietības jautājumos Ksenija Lučenko laikrakstam "New York Times" norādīja, ka patriarha runa bija paredzēta tam, lai Putinam sniegtu reliģisku "carte blanche" par jebkādu turpmāku vardarbību. Viņasprāt, Kirila runa bija mēģinājums sakralizēt jebkuru Putina lēmumu.

Viena tanka parāde

Krievijas televīzijas plaši atspoguļoja 9. maija parādi Sarkanajā laukumā, velkot vēsturiskas analoģijas ar šodienu. Zināma novitāte, kas parādījusies kopš kara sākuma, gan ir tas, ka krievi noliedz sabiedroto - Eiropas un ASV - lomu nacisma sagrāvē. Vēl vairāk, tiek apgalvots, ka Hitlera pusē bija teju visa Eiropa.

Savukārt, runājot par šodienu, čečenu specvienības "Ahmet" komandieris Apti Alaudinovs, atbildot uz jautājumu, kādai jāizskatās Krievijas uzvarai Ukrainas karā, atbildēja, ka tā būtu Krievijas savienošanās ar Piedņestru, kas ir separātisks veidojums Moldovas teritorijā.

9.maija kontekstā krievu propagandisti arī koncentrējās uz Igaunijas pierobežas pilsētu Narvu, kuru pārsvarā apdzīvo krievvalodīgie. Proti, Narvai cauri tekošās robežupes otrā pusē atrodas Krievijas pilsēta Ivangoroda, kurā notika plašas 9.maija svinības. Kremļa ideologi steidza paziņot, ka Ivangorodas svinības bijusi Narvas iedzīvotāju vienīgā iespēja pieminēt Otrajā pasaules karā kritušos, un to izmantojuši teju visi Narvas iedzīvotāji. Ziņu raidījumu vadītāji steidza paziņot, ka Ivangorodas svinību piemērs, kuram atsaukušies Narvas iedzīvotāji, esot labākais pierādījums tam, ka Krievija nekur nebeidzas.

Krievi arī izplatīja melus, ka Baltijā esot aizliegts godināt Otrajā pasaules karā kritušos. Par to, ka 8. maijā, kas ir Otrā pasaules kara beigu diena, tajā kritušo godināšana notika valstu augstāko amatpersonu līmenī, netika bilsts ne vārda.

Ietekmīgā domnīca "Atlantic Council", vēstot par 9. maija svinībām Krievijā, publicēja rakstu ar virsrakstu "Putina viena tanka uzvaras parāde ir savlaicīgs atgādinājums, ka Krievija var tikt uzvarēta".

Jāteic, ka ne tikai dažādas domnīcas, bet arī starptautiskie mediji, rakstot par parādi Sarkanajā laukumā, norāda, ka tās vēriens kopš kara sākuma ir krietni samazinājies. Piemēram, parādē piedalījās tikai viens tanks. "Šis T-34, leģendārais padomju tanks no Otrā pasaules kara, bija vienīgais Krievijas tanks, kas šodien tika izstādīts Uzvaras dienas parādē Sarkanajā laukumā. Pārējie acīmredzot ir aizņemti kaut kur citur!" sociālajā tīklā "X" ņirgājās laikraksta "Financial Times" Maskavas biroja vadītājs Makss Sedons.

Domnīca arī uzsver, ka Krievijas Uzvaras dienas svinību vēriena samazināšanās ir personisks trieciens Putinam, kurš ir centies šos svētkus izvirzīt par galvenajiem centienos atdzīvināt Krievijas nacionālismu un patriotismu. "Putins bija tas, kurš noteica Uzvaras dienas paaugstināšanu līdz pašreizējās Krievijas nozīmīgākajiem valsts svētkiem. Kopš 2000.gadu sākuma viņš ir nolicis Uzvaras dienu pseidoreliģiska propagandas kulta centrā ar saviem simboliem, svētku dienām, svētajiem un dogmām. Ikviens, kurš uzdrošinās apšaubīt Kremļa izkropļoto versiju par Padomju Savienības lomu Otrajā pasaules karā, tiek sodīts ar tādu nežēlīgu bardzību, kādu kādreiz lietoja pret viduslaiku ķeceriem," teikts rakstā.

Turpat arī minēts, ka mitoloģija ap Putina Uzvaras dienas kultu nav tikai jautājums par sagrautā Krievijas nacionālā lepnuma atjaunošanu. Tas ir arī palīdzējis nostiprināt priekšstatus par Krievijas armiju kā nepārspējamu. Gan Krievijā, gan starptautiskajā auditorijā ar svētkiem saistītā greznība un propaganda ir mudinājusi cilvēkus uzskatīt Krievijas armiju par vienkārši pārāk lielu un spēcīgu, lai to uzveiktu. Tas ir pilnīgs absurds. Pēdējie Krievijas vēstures gadsimti ir piesātināti ar iespaidīgām militārām sakāvēm, tostarp Krimas karā, Krievijas un Japānas karā un neveiksmīgajā padomju iebrukumā Afganistānā. Krievijai pat izdevās zaudēt Pirmo pasaules karu, neskatoties uz to, ka karu tā sāka uzvarētāju pusē. Līdz ar to, kā uzsver domnīca, arī pašlaik nav pamata domāt, ka Krieviju nevar uzvarēt.