Kādēļ pēc svētkiem jūtam tukšumu un kā sev palīdzēt? Atbild psiholoģe Ieva Bite
Svētki nosvinēti, lampiņas izdzisušas – ne tikai eglītei, bet, šķiet, arī pašai... Reizēm gribētos palīst zem segas un netraucēti nogulēt līdz pavasarim. Ko gan iesākt, lai rastu sevī prieku un kliedētu pēcsvētku tukšumu? Stāsta klīniskā psiholoģe profesore Ieva Bite.
Ziemassvētku un Jaungada svinēšanas laiks bieži ir ļoti intensīvs, sociālā stimulācija ir liela – atalgojuma hormona dopamīna līmenis augsts. Tāpēc pēkšņā pāreja uz pēcsvētku posmu var būt visai grūta.
Citi piedzīvo pēcsvētku emocionālo tukšumu, bet citi ne – tas ir atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem. Ir arī cilvēki, kas pēcsvētku laiku uztver kā atvieglojumu, jo beidzies sociālais spiediens svinēt un tērēt naudu, kā arī apmeklēt daudzās svētku aktivitātes.
Vienlaikus pēcsvētku tukšuma izjūtu rada objektīvas grūtības atgriezties ierastajā dzīves ritmā. Cilvēki var izjust nevēlēšanos darboties, enerģijas zudumu, nogurumu. Reizēm piedzīvojam vilšanos sevī, jo iepriekš esam izvirzījuši skaistus mērķus jaunajam gadam, bet, pamostoties trešajā janvāra dienā, saprotam, ka tos ir ļoti grūti īstenot.
Vai tik tā nav depresija?
Ziemassvētku laiks ir viens no stresa piesātinātākajiem periodiem gadā, kad daudz izteiktākas var būt dažādas emocionālās reakcijas, tostarp arī depresīvas izjūtas, īpaši, ja cilvēks ir viens, ja viņa dzīvē kopumā ir grūtāks periods un, vēl jo vairāk, ja viņš kādu zaudējis. Tad šis laiks var pastiprināt vientulības izjūtu, nomāktību un skumjas.
Ir svarīgi izvērtēt, cik ilgs un noturīgs ir pēcsvētku tukšums. Vai tas ir saistīts ar pastiprinātu nomāktību – bezcerību, aizkaitinājumu, interešu zudumu, miega traucējumiem, ēšanas problēmām utt. Iespējams, tās ir depresijas pazīmes, un varbūt nepieciešama profesionāla palīdzība.
Kā sev palīdzēt?
* Rūpējies par sevi jau svētku laikā un vēl pirms tam! Nepazaudē savu ikdienas ritmu, neraugoties uz svētkiem. Neiztērē visu naudu, pērkot Ziemassvētku dāvanas; ieliec daļu krājkontā, lai tik viegli netiktu tai klāt.
* Diennakts ritms ir ļoti svarīgs. Ja nav depresijas pazīmju, tikai trūkst enerģijas, neko īsti negribas un grūti atgriezties ikdienas ritmā, lēnām un pakāpeniski mēģini šajā ritmā tomēr atkal iekļauties. Neprasi no sevis maksimāli daudz, sākumā pietiks ar mazliet.
* Saglabā sevī kaut ko no svētku laika – apdomā savu sociālo dzīvi. Neieplāno visu svinēšanu tikai Ziemassvētku laikā un Vecgada vakarā. Kādu pasākumu vari ieplānot arī pēc svētkiem, vismaz kaut ko nelielu.
* Guli pietiekami ilgi. Ievēro regulāras, veselīgas ēdienreizes ar atbilstošu kaloriju daudzumu.
* Kusties! Fiziskās aktivitātes ir būtisks antidepresants – ieplāno tās atkal. Neprasi no sevis daudz, pietiks, ja darīsi to regulāri.
* Samazini sociālo tīklu patēriņu. Ir pierādīts, ka laiks sociālajos tīklos korelē ar depresijas simptomiem.
* Meklē atbalstu no citiem cilvēkiem. Pat ja nevēlies nevienu dzirdēt un redzēt, pajautā sev, vai patiešām būt vienai ir tava patiesā vajadzība. Bieži vien kaut minimāls kontakts ar citiem palīdz justies vismaz mazliet labāk.
* Atgādini sev, ka jaunais gads ir labs laiks, lai sāktu kaut ko mainīt. Tas nekas, ja tu to neizdarīji pirmajās trīs dienās, jo arī 6., 7. vai 10. un pat 20. janvārim nav nekādas vainas.
* Velti mērķu sasniegšanai nedaudz laika katru dienu. Tai nav jābūt stundai dienā, pietiks ar 10–20 minūtēm; pat piecām.
* Praktizē iejūtību un laipnību pret sevi. Saki sev atbalstošus, uzmundrinošus un jaukus vārdus katru rītu un katru vakaru.
