Kā fiziskās aktivitātes palīdz atvairīt drūmas domas un depresiju
Standarta ārstēšanas metode, ko piemēro cilvēkiem ar depresiju, ir antidepresanti, taču kāds jauns pētījums liecina, ka labāk pret depresiju palīdz pastaigas un citas fiziskas aktivitātes.
Jūtaties nomākti? Ārsts jums, visticamāk, izrakstīs selektīvos serotonīna atpakaļsaistes inhibitorus, antidepresantus vai varbūt ieteiks apmeklēt psihoterapeitu, taču efektīvāks veids, kā tikt galā ar slimīgo nomāktību, ir sportošana, un darīt var gandrīz jebko. Piemēram, ja dažas reizes nedēļā dosieties ātrās pastaigās vai vieglā skrējienā, tam būs vairāk nekā divas reizes lielāka labvēlīgā ietekme salīdzinājumā ar to, kādu nodrošina selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori. Efektīva ir arī joga, aerobika, spēka vingrojumi un taiči. Patiesībā, ja salīdzina efektivitāti, antidepresanti varētu būt pēdējais variants, ko izvēlēties, lai mazinātu depresiju. Pētnieki no Kvīnslendas Universitātes Austrālijā pārskatīja 218 pētījumus, kuros kopumā piedalījās 14 170 visu vecumu cilvēku, kam bija noteikta diagnoze – depresija. Pētnieki vērtēja, kā šo cilvēku stāvokli ietekmēja dažādi sporta veidi un kāda bija šī iedarbība salīdzinājumā ar konvenciālo ārstēšanu, piemēram, selektīvo serotonīna atpakaļsaistes inhibitoru lietošanu.
Parasti, kad nozīmē depresijas medikamentozu ārstēšanu, iesaka paralēli pievērsties arī fiziskajām aktivitātēm, bet Austrālijas pētnieki atklāja, ka zāles vispār varētu nebūt nepieciešamas. Tā kā medikamentiem mēdz būt nevēlamas blaknes, būtu vērts pamēģināt tikt galā ar depresiju tikai sportojot. Pētnieki noskaidroja, ka divreiz efektīvāk par zālēm gan sievietēm, gan vīriešiem palīdzēja ātras pastaigas un skriešana vieglā riksī. Spēka treniņš vairāk nāca par labu sievietēm, bet joga un ciguns labāk palīdzēja vīriešiem. Vecākiem cilvēkiem no jogas bija lielāks ieguvums nekā jauniem, bet jaunie labāk jutās, ja pievērsās spēka treniņiem.
Vēl viens veids, kā samazināt depresiju, varētu būt dejošana, taču pētnieki atzina – šī nodarbe ir tik ļoti maz pētīta, ka tās efektivitāti ir grūti pienācīgi novērtēt. Jo intensīvākas bija fiziskās aktivitātes, jo labāks bija efekts. Par labu nāca arī sportošana grupā, kas lika pētniekiem aizdomāties – sava loma noteikti ir arī sociālajai mijiedarbībai, taču, šķiet, depresiju samazināt palīdz pati vingrošana un viss, kas ar to saistīts. Piemēram, joga, taiči un ciguns veicina apzinātību, skriešanas un pastaigu pievienotā vērtība ir laika pavadīšana svaigā gaisā. Fiziskās aktivitātes kopumā rada sajūtu, ka tu pats sev uzlabo stāvokli. To nevar just, ja vienkārši iedzer tableti. Tāpēc - sportojiet! Tā ir pirmā lieta, kas jādara, lai aizgaiņātu drūmas domas un bezcerību.
