Kā veicas ar sagatavošanās darbiem jaunās biometāna rūpnīcas izveidē? Kas vēl jāizdara, un kad sāksiet būvniecību?

Biometāna rūpnīcu mēs attīstām, lai turpinātu diversificēt uzņēmuma biznesa modeli un padarītu to mazāk atkarīgu no fosilajiem degvielas veidiem. Tendences, ko redzam tirgū ir, ka gan mūsu, gan citu uzņēmumu finanšu partneri arvien aktīvāk skatās uz to, lai uzņēmuma biznesa modelis būtu ilgtspējīgs. Jo ilgtspējīgāks biznesa modelis uzņēmumiem ir, jo pieejamāks ir finansējums. Šīs tendences ilgtermiņā tikai pieaugs.

Ja runājam par pašu biometāna rūpnīcu, tad esam izdarījuši vairākas lietas. Jau ziņojām, ka esam piesaistījuši finansējumu, tāpat šobrīd esam jau izvēlējušies visām galvenajām tehnoloģijām piegādātājus, jo tur ir gan biogāzes ražošanas iekārtas, gan biometāna ražošanas iekārtas, gan gāzes iespiešanas punkta iekārtas, kā arī CO2 sašķidrināšanas tehnoloģijas. Tehnoloģijas ir izvēlētas, un par tām esam vienojušies ar piegādātājiem. Tāpat esam vienojušies ar biometāna noņēmēju par to, ka visu saražoto apjomu plānojam pārdot uz vienu no Eiropas valstīm, kas nozīmē, ka viss biometāns tiks eksportēts.

Uz vienu valsti vai vairākām?

Šobrīd vēl nevarēšu tik detalizēti to komentēt, bet vienošanās ir par to, ka viss biometāna apjoms tiks eksportēts.

Esam arī finiša posmā attiecībā uz projektēšanas darbiem, kas nozīmē, ka atkarībā no laikapstākļiem mēs zemes sagatavošanas darbus rūpnīcas pamatu būvniecībai varētu uzsākt, visticamāk, decembrī janvārī. Ja viss norit pēc plāna, tad biometānu mēs varētu sākt ražot, visticamāk, 2026. gada sākumā.

Iepriekš minējāt, ka rūpnīca atradīsies Vidzemē. Vai varat atklāt jau konkrētāku vietu?

Šobrīd vēl nē, bet tas būs Ziemeļvidzemē. Tiklīdz sāksies zemes darbi, tas diezgan ātri jau būs redzams.

Jūs ar partneriem esat nodibinājuši arī kopuzņēmumu - SIA "Livland Biomethane", kur "Virši" pieder 20% kapitāldaļu. Līdz kādam īpatsvaram vēlaties palielināt savu līdzdalību un kādā laika posmā?

Jā, dalībnieku līgums ar partneriem mums paredz tiesības palielināt kapitāla daļu īpatsvaru, sasniedzot vairāk nekā 50% jeb vairākumu. Plānojam šo opciju izmantot, visticamāk, jau pēc rūpnīcas nodošanas ekspluatācijā un biometāna ražošanas uzsākšanas 2026. gadā.

Kā vērtējat šo gadu uzņēmuma darbībā, tostarp kā veicies katrā no uzņēmuma segmentiem?

Kopumā nevienam nav noslēpums, ka 2024. gads valsts ekonomikā ir bijis ļoti izaicinošs. Iekšzemes kopprodukts deviņos mēnešos ir samazinājies par 0,5%, arī mazumtirdzniecības apjomi ir auguši tikai par 0,2%, un klāt tam visam, protams, ir lielā ģeopolitiskā nenoteiktība pasaulē, kas nav pozitīvs faktors valsts ekonomikas attīstībai, zinot mūsu ģeogrāfisko novietojumu. Tomēr pat par spīti visiem makrolīmeņa izaicinājumiem, šogad esam turpinājuši ļoti būtiskas investīcijas. Publiski ziņojām, ka pirmajā pusgadā esam investējuši nedaudz vairāk kā 10 miljonus eiro, otrajā pusgadā dinamika turpinās, bet publiski vēl nevaru atklāt konkrētu investīciju apjomu. Rezultātā šogad plāns mums ir atvērt desmit jaunas tirdzniecības vietas, no kurām šobrīd esam atvēruši jau deviņas. Līdz gada beigām ir atlikusi viena vieta, kas atradīsies Rīgā, Ziepniekkalnā, Valdeķu ielā.

Svarīgi atzīmēt, ka viena no šogad atvērtajām stacijām ir arī Lietuvā, kas mums ir pilnīgi jauns tirgus. Lai šo tirgu varētu sākt attīstīt, bija nepieciešams liels resursu ieguldījums. Investīciju ziņā šis ir bijis vērienīgs gads, un mūsu redzējums, ka šobrīd veiktās investīcijas ir ieguldījums ilgtermiņa izaugsmei, kas augļus nesīs vēlāk.

Savukārt, ja runājam par katru no segmentiem, tad mūsu uzņēmumā trīs galvenie segmenti ir degviela, veikala preces un enerģētika.

Latvijas degvielas tirgū šobrīd situācija ir stagnējoša, jo šogad deviņos mēnešos degvielas mazumtirdzniecības apjoms, kas kopumā tirgū realizēts, ir audzis tikai par 1,3%, kas ir salīdzinoši zems rādītājs. Kopējās degvielas patēriņš Latvijā joprojām nav sasniedzis 2019. gada jeb pirms Covid-19 krīzes līmeni. Mēs esam ļoti tuvu tam, bet joprojām neesam šo līmeni sasnieguši. Deviņos mēnešos dīzeļdegvielas realizācija ir augusi par kopumā 0,9%, benzīns par 3,8%, bet propāna gāzes realizācija samazinājusies par 6,3%. Kopumā ir redzama tendence, ka cilvēki no propāna gāzes izmantošanas migrē projām uz citiem enerģijas veidiem, vismaz transportā.

Ja runājam par "Virši-A", tad šis gads degvielas segmentā ir bijis labs. Par spīti kopējai tirgus stagnācijai, mums mazumtirdzniecībā realizācijas apjoma pieaugums 9 mēnešos ir 8%. Tas ir būtiski vairāk nekā vidējā tirgus izaugsme. Pārdošanas apjomi ir pieauguši gan līdz ar jaunu staciju atvēršanu, gan redzam pozitīvu dinamiku esošajās stacijās. Privātpersonu segmentā šogad redzam īpaši izteiktu realizācijas pieaugumu nedēļas nogalēs un atlaižu periodos, kad papildu atlaižu un cenu samazinājuma dēļ pārdotās degvielas apjoms pieaug pat par 70% salīdzinājumā ar ikdienu. Tas liek secināt, ka kopējā ekonomiskā vide un makroekonomikas rādītāji diktē to, ka cenu aspektam cilvēki pievērš ļoti lielu uzmanību.

Alternatīvajos degvielas veidos mēs spējam tirgū piedāvāt vairākus veidus - "Virši-A" ir deviņas stacijas ar saspiesto dabasgāzi, ko ir iecienījuši biznesa klienti jeb komerctransports, piemēram, atkritumu pārvadāšanas uzņēmumi, loģistikas uzņēmumi, autobusu parki ("Daugavpils autobusu parks", "Jēkabpils autobusu parks" izmanto saspiesto dabasgāzi). Tas ir mazāk kaitīgs degvielas veids videi, jo kaitīgo izmešu nav tik daudz, cik fosilajai degvielai.

Arī dabasgāzes cena šogad ir konkurētspējīga, salīdzinot ar citiem degvielas veidiem.

Savukārt vieglo auto segmentā mēs esam spēruši būtiskus soļus elektroauto uzlādes tīkla attīstībā un esam 24 stacijās izveidojuši jaudīgas elektro uzlādes stacijas, kuru jauda ir vismaz 160 kilovati. Latvijā šobrīd ir gandrīz 9000 elektro automašīnu, kas joprojām ir tikai nedaudz vairāk par 1% no kopējā automašīnu skaita. Tas nozīmē, ka šis segments joprojām ir sākotnējā attīstības posmā un investīcijas, kas tiek veiktas uzlāžu tīkla izveidē, ir ilgtermiņa spēles plāns. Latvijā izaicinoši ir tas, ka esam ģeogrāfiski pa vidu Lietuvai, Igaunijai, un redzam, ka šajā segmentā nāk iekšā arī Igaunijas un Lietuvas enerģētikas uzņēmumi. Rezultātā šobrīd rādītājā, cik ir uzlādes punktu uz vienu elektroauto, Latvijā šis rādītājs ir visaugstākais, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu. Tas nozīmē, ka, ņemot vērā esošo elektroauto skaitu Latvijā, esam diezgan piesātināti ar uzlādes vietām.

Veikala preču segmentā redzams, ka mūsu nozare tirgū kopumā aug aptuveni par 7% mazumtirdzniecības apjomā, savukārt mums pieaugums deviņos mēnešos ir sasniedzis 17%. Tas nozīmē, ka augam straujāk par vidējo un spējam audzēt tirgus daļu. Jāpiemin, ka bruto peļņas īpatsvarā veikalu preču segments katru gadu turpina kāpt un šobrīd ir jau sasniedzis aptuveni 50%, tādēļ nākotnē redzam šim segmentam lielu potenciālu.

Pēdējais ir enerģētikas segments, kurā pirmos soļus uzsākām 2022. gadā ar biznesa klientu segmentu un 2023. gadā sākām piedāvāt elektrību arī privātpersonām. Šajā virzienā esam turpinājuši audzēt gan tirgus daļas, gan biznesa, gan privātpersonu klientu skaitu. Diezgan ātrā laika posmā esam kļuvuši par ceturto lielāko elektrības tirgotāju mājsaimniecībām.

Kādi šobrīd ir rezultāti enerģētikas segmentā salīdzinājumā ar pagājušo gadu, un kādi ir tālākie plāni?

Enerģētikas segments mums ir ilgtermiņa spēle, jo tirgū šobrīd ir top trīs spēlētāji - "Elektrum", "Enefit" un "Tet", kas tirgus daļu ziņā ir diezgan būtiski atrāvušies no visiem pārējiem. Tāpēc paies zināms laiks, kamēr mēs šiem trijiem tirgus spēlētājiem pietuvosimies. Ambīcijas turpināt augt šajā segmentā mums viennozīmīgi ir, jo redzam, ka šis segments ļoti labi integrējas ar citiem mūsu produktiem, kas ir degviela un veikala preces. Piedāvājam arī klientiem iespēju izvēlēties tā saucamos komplektus, kur, pērkot no mums elektrību, ir iespējas iegūt papildu atlaides degvielai un atlaides veikalā.

"Virši-A" šobrīd vairāk asociējas tomēr ar degvielas tirdzniecību, bet, ja mēs skatāmies, piemēram, piecu un 10 gadu perspektīvā, kā jums liekas, kurš no segmentiem būs noteicošais?

Es domāju, ka piecu desmit gadu griezumā noteikti biznesa modelis būs vēl diversificētāks nekā šobrīd. Noteikti, ka bruto peļņas īpatsvars no fosilās degvielas veidiem turpinās mazināties, un ne tāpēc, ka pārdosim mazāk degvielas litru, jo tirgus daļas mēs turpināsim audzēt, bet vairāk tāpēc, ka būs citi segmenti, kas augs straujāk. Manuprāt, diezgan droši, ka veikala preču segments būs ar būtiskāko bruto peļņas īpatsvaru, kam tad sekos attiecīgi degviela ar fosilajiem degvielas veidiem, ar alternatīviem degvielas veidiem, enerģētika noteikti arī būs palielinājusi savu bruto peļņas īpatsvaru, kā arī pievienosies biometāna projekts. Visticamāk, būs vēl citi biznesa virzieni, par kuriem vēl ir pāragri runāt.

Kā komentējat pašreizējās degvielas cenas, un kādas ir prognozes par degvielas cenu izmaiņām tuvākajā laikā, ņemot vērā arī akcīzes nodokļa palielinājumu nākamajā gadā?

Atgādināšu, ka aptuveni pusi no degvielas cenas veido naftas produktu cena biržā, otra puse ir nodokļi, tirgotāju izdevumi, uzcenojums utt. Naftas cenai biržā 2024. gadā ir bijušas izmaiņas līdz ar ģeopolitiskajiem notikumiem. Pati augstākā naftas cena bija 92 dolāri barelā aprīlī, kad būtiski saasinājās Tuvo Austrumu konflikts starp Izraēlu un "Hamas" un potenciālo Irānas iesaisti. Tajā brīdī naftas cenas pieauga, jo liela daļa no Tuvo Austrumu valstīm ir naftas eksportētājas un atrodas tuvu Sarkanajai jūrai, pa kuru tiek transportēti vairāk nekā 10% no pasaules naftas. Ja ģeopolitisko faktoru dēļ ir apgrūtināti loģistikas ceļi, tad, protams, tas var potenciāli ierobežot naftas piedāvājumu tirgū, un tāpēc arī tirgus parasti cenu ziņā diezgan asi reaģē un šādiem satricinājumiem. Savukārt zemākais cenu līmenis tika novērots šogad septembrī, kad cena bija 68 dolāri par barelu, jo šajā brīdī Tuvo Austrumu konflikta saspīlējums sāka atslābt. Naftas cena visu gadu ir apmēram 70-90 dolāru robežās un šobrīd ir nedaudz virs 70 dolāriem.

Salīdzinot ar citiem iepriekšējiem gadiem, šogad naftas cenai milzīgas svārstības nav bijušas.

Ja runājam par nākamo gadu, tad analītiķi uzskata, ka naftas cena, visticamāk, būs starp 70 un 80 dolāriem par barelu, bet, protams, prognozes nākamajam gadam vienmēr ir loterija. Cīnīsies piedāvājuma faktors ar pieprasījuma faktoru. Piedāvājuma faktors ir ģeopolitiskā nestabilitāte Tuvajos Austrumos. Ja tur kaut kas notiek, tad naftas piedāvājuma apjomu tirgū tas ietekmē negatīvi. Savukārt jaunievēlētā ASV prezidenta Trampa politika varētu būt vērsta uz to, ka jāturpina palielināt naftas ieguve ASV, kas savukārt būtu pretējs efekts Tuvo Austrumu ietekmei. Jāskatās arī, ko darīs naftas eksportētājvalstis jeb OPEC, jo viņiem līdz šim ir bijis plāns turpināt naftas ieguves samazināšanas politiku, lai tādā veidā radītu deficītu tirgū un spiestu cenas uz augšu. Līdz šim gan šāda politika nav nesusi milzīgus rezultātus. Piedāvājuma pusē ir ļoti dažādi faktori, kurš no tiem būs svarīgāks, tas ir lielais jautājums.

Savukārt pieprasījuma pusē ir divi galvenie faktori. Viens faktors ir ekonomiskā izaugsme pasaulē, jo straujāka tā būs, jo lielāks būs pieprasījums, savukārt otrs faktors ir atjaunojamās enerģijas attīstības tendences. Atjaunojamā enerģija dod zināmu efektu - atjaunojamās enerģijas veidu kļūst arvien vairāk, mainot saražotās enerģijas īpatsvaru un kaut kādā mērā arī mazinot fosilās degvielas veida patēriņu.

Ja runājam par Latviju, tad nākamgad ir paredzēts palielināt akcīzes likmi benzīnam par 2,7 centiem litrā un dīzeļdegvielai par 3,2 centiem litrā. Jāatzīst, ka neviens palielinājums mūsu nozarē nav apsveicams, un skaidrs, ka tas negatīvi ietekmēs mūsu ražotāju konkurētspēju un ekonomiku kopumā. Tajā pašā laikā visi saprotam, ka ekonomika mums stagnē, izdevumi militārajai rūpniecībai ir jāpalielina, tādēļ valdība cenšas papildu līdzekļus iegūt no nodokļu izmaiņām, tostarp akcīzes likmju izmaiņām. Akcīzes likmes mēs vērtējam kopumā Baltijas valstīs, un vismaz provizoriski izskatās, ka Lietuvā un Igaunijā akcīzes likmes nākamgad palielināsies vēl vairāk nekā Latvijā, kas nozīmē, ka starptautisko pārvadājumu ziņā mūsu valsts transporta uzņēmumi nebūs motivēti uzpildīt degvielu citās valstīs, kas ir laba ziņa Latvijas akcīzes nodokļa provizoriskajam apjomam.

Savukārt vēl tālākā nākotnē aktualitāte būs ETS 2 jeb Emisiju tirdzniecības sistēma, kurā no 2027. gada tiek iekļauts arī transporta segments. Tas nozīmēs, ka ikvienam degvielas tirgotājam par katru pārdoto litru un tādā veidā radīto CO2 apjomu būs jāpērk CO2 kvotas, un to cenu pašlaik ir grūti prognozēt. Bāzes scenārijs, kas daudz kur ir figurējis, ka cena varētu būt 45 eiro par CO2 tonnu, ja tas tā būs, tad tas varētu radīt sadārdzinājumu degvielai par 15 centiem litrā. Tas nozīmē, ka 2027. gadā nodokļu un nodevu ietekme tieši uz fosilo degvielu veidiem kļūs arvien jūtamāka un sadārdzinās fosilās degvielas cenas, kas savukārt nozīmē, ka alternatīvie degvielas veidi ar zemākiem CO2 izmešiem kļūs arvien konkurētspējīgāki.

Patlaban Saeimā skata Transporta enerģijas likumprojektu. Vai jūs atbalstāt šo likumprojektu, un ko tas praktiski nozīmēs Latvijas iedzīvotājiem?

Tas ir ļoti būtisks jautājums mūsu nozarei. Likumprojekts paredz, ka nozarei būs jāmazina kaitīgās emisijas līdz 2030. gadam par 16%. Lai mazinātu kaitīgās emisijas, reālistiskākais veids ir palielināt atjaunīgo energoresursu izmantošanu. Publiskajā telpā šobrīd ir divi viedokļi. Viens viedoklis, manuprāt, ir nedaudz populistisks, un tas pārstāv to, ka neko nevajag darīt līdz 2030. gadam un ir jāstrādā, kā līdz šim, mums ir obligātais piejaukums dīzeļdegvielai un benzīnam, saglabāsim to esošajā līmenī un neko nedarām. Pienāks 2030. gads, un tad sāksim kaut ko domāt un darīt. Manuprāt, tas nav risinājums, tas ir kā strausam ielikt galvu smiltīs un cerēt, ka viss būs labi. Kāpēc šāda stratēģija nav pareiza? Pirmkārt, ļoti iespējams, ka, ja mēs neko nedarām, tad jau līdz 2030. gadam varam sagaidīt potenciālas soda sankcijas no Eiropas Savienības par konkrētās direktīvas nepildīšanu. Otrkārt, jebkuriem alternatīviem degvielas veidiem ir vajadzīgs signāls tirgū, ka ir pamats attīstībai. Uzņēmējiem šāds likums dotu papildu pārliecību, ka ir jāturpina veidot alternatīvo degvielas veidu infrastruktūra, gan saspiestā dabasgāze, kas pēc tam tiks izmantota biometānam, gan elektrouzlāde, gan potenciāli vēl citiem degvielas veidiem. Šādā veidā mēs pildām direktīvas prasības un darām to laicīgi, negaidot 2030. gadu.

Attiecīgi mēs piederam pie otra viedokļa atbalstītāju grupas, kas uzskata, ka šo likumu vajag atbalstīt, jo arī vietējie biodegvielas ražotāji gaida skaidrus noteikumus spēlei, lai varētu laicīgi ražot, piemēram, biometānu no biogāzes, ko pēc tam izmantot transporta nozarē vai arī cita veida biodegvielas. Ja šāda likumprojekta nav, tad loģiski, ka motivācija gan mums, gan citiem degvielas tirgotājiem kaut ko darīt ir zemāka. Tāpat būtiski ir tas, ka, lai šis likums paredz tiesības katram degvielas tirgotājam tiesības izvēlēties konkrētus alternatīvo degvielu veidus, ar ko izpildīt kaitīgo izmešu samazināšanas prasības. Nedrīkstētu tikt lobēts viens konkrēts biodegvielas veids, bet būtu jāatļauj dažādi šīs prasības izpildes instrumenti, jo tādā veidā tirgus pats nonāktu pie cenu ziņā izdevīgākā risinājuma gala klientam.

Viens no svarīgākajiem aspektiem ir mīts, ka šis likums veicinās būtisku degvielas cenu palielināšanos. Atgādināšu, ka 2027. gadā mums par katru pārdoto fosilās degvielas litru būs jāmaksā CO2 kvotas. Ja matemātiskajā aprēķinā iekļauj kvotu izmaksas, tad starpība starp atjaunojamiem degvielas veidiem un fosilajiem kļūst salīdzinoši ļoti maza. Tāpēc es negribētu piekrist argumentam, ka šis likums fundamentāli palielinās degvielas cenas, bet drīzāk ir ilgtermiņa stratēģisks risinājums, kas būtu jāsāk pēc iespējas ātrāk, lai neattaptos 2029. gada decembrī, ka nekas nav izdarīts un no 2030. gada nespējam pildīt direktīvas prasības.

Kāda patlaban ir konkurence degvielas mazumtirdzniecībā, kuras kompānijas uzskatāt par lielākajiem konkurentiem?

Tirgus konkurences ziņā ir diezgan piesātināts, jo tīri objektīvi, ja paskatāmies uz attiecību starp degvielas uzpildes staciju (DUS) skaitu un automašīnu skaitu, tad Latvija kopā ar Igauniju ir pašā augšgalā no Eiropas valstīm. Tas liecina, ka konkurence pastāv un spiediens uz cenām ir pietiekami liels. Jāsaprot, ka degvielas tirgotāju nozare ir kapitāla ieguldījuma ziņā ļoti intensīva nozare, jo, lai uzturētu kvalitāti un attīstītos, ir daudz jāiegulda. Pēdējo gadu tendence ir tāda, ka ne visi mazie spēlētāji spēj turpināt kapitālieguldījumus un uzturēt kvalitāti, un tāpēc mazo spēlētāju tirgus daļa pēdējo gadu laikā samazinās. Publiska informācija liecina, ka vismaz 80% no kopējā tirgus ir četriem degvielas tirgotājiem, kas bez mums ir vēl "Viada", "Circle-K" un "Neste". Ja skatās uz tirgus daļām, tad tie arī ir mūsu galvenie konkurenti.

Augusta beigās Rīgā ienāca "Straujupīte". Vai šī spēlētāja klātbūtne palielināja konkurenci vismaz sākotnēji?

Jāsaprot, ka Latvijas tirgū ir vairāk nekā 600 DUS un viena jauna tirgus spēlētāja stacija konkrētā reģionā, ticam tam vai nē, nespēj ietekmēt kopējo tirgus dinamiku. Tieši tajā laikā biržas cenas naftai būtiski gāja uz leju un attiecīgi tas arī sakrita ar laiku, kad konkrētais komersants atvēra savu staciju. Arī pārējie tirgus dalībnieki tajā laikā samazināja cenas, bet tas nebija konkrētas stacijas dēļ, bet gan kopējās tirgus situācijas uz krītošas naftas produktu cenu fona. Protams, ka cenu politika jebkuram jaunam tirgus dalībniekam ir galvenais instruments, lai iegūtu atpazīstamību un jaunus klientus, bet ilgtermiņā jebkurš uzņēmējs centīsies īstenot savu biznesa plānu, un biznesa plāns vienmēr paredz kaut kādu peļņu.

Kāds pašreiz ir jūsu DUS tīkls, cik DUS un kur plānojat atvērt nākamajā gadā?

Latvijā šobrīd mums ir kopumā 80 DUS un vēl trīs tirdzniecības vietas bez degvielas tirdzniecības - kopumā 83 tirdzniecības vietas. Kā jau minēju, līdz gada beigām atvērsim vēl vienu staciju Rīgā.

Šis gads attīstības ziņā bija ar vērienīgām investīcijām, savukārt nākamgad tik lielas investīcijas tīkla paplašināšanā nav paredzētas, bet dažas jaunas stacijas būs arī nākamgad.

Kurās vietās?

To es vēl nevaru atklāt, bet ir mums projekti gan Rīgā un Pierīgā, gan citās pilsētās, kurās vēl neesam pārstāvēti.

Kādi rezultāti novērojami pirmajai DUS Lietuvā? Vai ir plāni arī par Igaunijas tirgu?

Pārskatāmā nākotnē Igaunijas tirgu mēs šobrīd neizskatām. Ja skatāmies ārpus Latvijas, tad tas ir Lietuvas tirgus. Igaunija, mūsuprāt, konkurences ziņā ir attīstītāka nekā Lietuvas tirgus un arī situācija Igaunijas ekonomikā ir būtiski stagnējošāka nekā Lietuvā. Lietuva tiek uzskatīta par pēdējo gadu "brīnumbērnu" ekonomikā, kas, protams, nāk par labu uzņēmumiem, kas strādā Lietuvā.

Lietuvā vasarā atvērām pirmo staciju. Ir pagājuši vien daži mēneši, tādēļ publiski negribētu vēl komentēt rezultātus un izdarīt secinājumus, bet varu apliecināt, ka skatāmies dažādus scenārijus, ko darīt tālāk Lietuvas tirgū nākamajā gadā. Lielo darbu esam izdarījuši - esam izveidojuši gan juridisko vienību Lietuvā, gan sakārtojuši finanšu, juridiskos, IT un tehniskos jautājumus. Sakrītot konkrētiem apstākļiem, varam izmantot šo platformu, lai audzētu staciju skaitu šajā tirgū. Cik staciju un kad, to es šobrīd nevaru pateikt.

Šogad atvērāt otru jauno koncepta "Virši" mazumtirdzniecības veikalu "Origo". Vai pieprasījums atbilst tam, ko sagaidījāt? Vai plānojat nākamgad/nākotnē atvērt vēl veikalus?

Šobrīd mums ir divi šāda tipa veikali bez degvielas produktiem - viens Tērbatas ielā, viens tirdzniecības centrā "Origo". Primārais iemesls, kāpēc mēs ejam un esam gājuši šajā segmentā, ir, lai vēl aktīvāk uzrunātu tos klientus, kas ikdienā nepārvietojas ar auto, un veicinātu mūsu atpazīstamību arī plašākai auditorijai. Šīs tirdzniecības vietas ir atvērtas salīdzinoši nesen, un kopumā rezultāti ir aptuveni tādi, kādus mēs sagaidījām. Ir mums, protams, arī pāris mācības jau bijušas, viena no tām, ka veikalos sortiments ir mazliet jāpamaina un jāpielāgo un tas nevar būt tieši tāds pats kā DUS, jo klientu segments nedaudz atšķiras. Mēs joprojām esam izpētes un pielāgošanās stadijā šajā segmentā, tādēļ tuvāko mēnešu laikā jaunas vietas neplānojam atvērt.

Iepriekš minējāt, ka drīzumā sāksiet tirgot dabasgāzi mājsaimniecību segmentā. Kad šo ieceri plānots īstenot?

Šajā jomā esam izdarījuši pirmos mājasdarbus. Arī elektroenerģijas tirdzniecību vispirms sākām ar biznesa klientiem un pēc tam ar mājsaimniecībām. Šobrīd esam sakārtojuši gan juridiskos, gan finanšu, gan IT jautājumus, lai varētu tuvāko mēnešu laikā uzsākt piedāvāt dabasgāzes produktu biznesa segmentam jeb uzņēmumiem.

Mājsaimniecības būs loģisks otrais solis pēc biznesa segmenta "uzlikšanas uz sliedēm". Konkrētus termiņus es negribētu saukt, jo tuvākajos mēnešos koncentrēsimies uz biznesa segmentu, vērtējot, kādi ir rezultāti, kādi izaicinājumi. Tālāk skatīsimies uz mājsaimniecībām.

Satiksmes ministrija ir iesniegusi ziņojumu par Latvijas Alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstības stratēģiju, kurā īpaši uzsvērts tas, ka ūdeņradi nākotnē arvien vairāk izmantos degvielas patēriņā. Kādi ir jūsu plāni attiecībā uz ūdeņradi?

Mēs vairāku gadu garumā skatāmies uz ūdeņradi un ūdeņraža projekta ieviešanas iespējām Latvijā, taču tajā pašā laikā redzam, ka šobrīd reģionālā kontekstā ūdeņraža projekti strauji neattīstās. Es pat teiktu, ka liela daļa no projektiem tiek iesaldēti un atlikti. Mans personīgais viedoklis, ka, visticamāk, ūdeņraža būtiskākā attīstība varētu tomēr būt nākamajā desmitgadē, nevis šajā. Problēma ir tāda, ka, lai ražotu ūdeņradi, ir nepieciešama daudzos miljonos eiro mērāma infrastruktūra, savukārt pretī nav ūdeņraža patēriņa klientu, īpaši transportā Latvijā. Tas nozīmē, ka ir kā stāstā par vistu un olu - kamēr nav redzams pieprasījums, tikmēr arī investēt ūdeņraža tehnoloģijās īsti nav pamata. Un pieprasījuma nav tāpēc, ka aprēķini arī parāda, ka ūdeņradis tomēr ir būtiski dārgāks nekā pašlaik pieejamie fosilie degvielas veidi un arī alternatīvie degvielas veidi. Ūdeņraža konkurētspēja pašlaik nav tik augsta, un tāpēc nedomāju, ka tuvāko gadu laikā šajā jomā būs milzīgs izrāviens.

Vai "Virši Renergy" plāno paplašināt savu darbību? Piemēram, vai plānojat ar saules paneļiem aprīkot ne tikai savas DUS, bet arī veidot saules parkus, kuros ražot elektrību pārdošanai?

Tas bija savā ziņa modes kliedziens vēl 2022., 2023. gadā, kad elektrības cenas ļoti strauji pieauga un deva stimulu saules parku attīstībai, bet šobrīd mēs redzam, ka atdeve no investīcijām saules parkos ir garāka nekā tad, ja mēs investīcijas veiktu citos projektos. Līdz ar to no kapitāla atdeves viedokļa pašlaik saules parku attīstība nav mūsu prioritāte. Tajā pašā laikā mēs ļoti veiksmīgi sadarbojamies ar daudziem saules enerģijas ražotājiem Latvijā, no kuriem iepērkam zaļo enerģiju un tālāk pārdodam saviem klientiem.

Kādas būs jūsu investīcijas tuvākajā nākotnē?

Mēs nesen vienojāmies par stratēģisko plānu nākamajam gadam, un varu atklāt, ka investīcijas paredz vairākas jaunas DUS, biometāna projektu, veiksim investīcijas arī vairākās ar IT saistītās lietās. Ir vēl vairākas idejas, bet par tām sīkāk vēl nevaru stāstīt.

Vai plānojat arī papildu akciju emisijas?

Šobrīd finansējums mums primāri nāk no bankām un arī no mūsu peļņas, jo 80% tās mēs novirzām uzņēmuma tālākai attīstībai. Arī banku likmes finansējuma piesaistei ir konkurētspējīgas, un pēdējā likme mums bija 1,3% virs EURIBOR, kas ir ļoti konkurētspējīga finansējuma cena. Tieši tādēļ mēs pašlaik akciju papildu emisijas neplānojam.

Pēdējos gados nelielos apjomos ir bijušas emisijas tikai darbinieku akciju opciju programmas ietvaros, kur daļai darbinieku tiek piešķirtas uzņēmuma akciju opcijas.

"Skultes LNG Terminal" projektā iepriekš "Virši" ieguldīja līdzekļus kā investors. Tā kā projekts ir apturēts, kāds ir jūsu statuss šajā uzņēmumā, vai vēl esat akcionārs?

Jā, esam šinī projektā ieguldījuši salīdzinoši nelielus līdzekļus un mēs joprojām esam šī uzņēmuma akcionārs. Bet kā jau jūs minējāt, aktīva darbība šajā projektā nenotiek, un nākamā gada laikā mēs izlemsim, kādā statusā turpināsim dalību šajā uzņēmumā - vai izejam no tā ārā vai turpinām, kā ir. Scenāriji ir dažādi, bet par to vēl ir par agru runāt.

Kāda pašlaik ir situācija ar darbiniekiem?

Mūsu izaugsme pēdējos gados ir bijusi ļoti strauja, tādēļ ir audzis arī darbinieku skaits. Ja vēl pirms vairākiem gadiem mums bija ap 500 darbinieku, tad šo gadu mēs visdrīzāk noslēgsim ar vairāk nekā 900 darbinieku. Primāri tas attiecas uz mūsu jaunajām DUS, bet aug arī mūsu administrācijas komanda, jo biznesa modelis ir kļuvis sarežģītāks un prasa papildu kompetences un darbiniekus.

Savukārt, ja mēs runājam par darbinieku pieejamību darba tirgū, tad es teikšu, ka 2024.gadā situācija kaut kādā mērā ir kļuvusi labāka nekā iepriekšējos divos gados. Protams, kaut ko ietekmē recesija ekonomikā, bet arī mēs esam pārskatījuši darbinieku motivācijas programmas, uzlabojuši labumu grozu, kas veicina arī mūsu kā darba devēja tēla atpazīstamību un konkurētspēju. Tādēļ es varu teikt, ka mēs augam, un pašlaik nav tā, ka būtu lielas problēmas ar darbinieku atrašanu un noturēšanu.

Vai jūs esat ieviesuši vai arī taisāties ieviest pašapkalpošanās kases DUS?

Pirms kāda laika testa režīmā šis risinājums tika izmēģināts divās DUS. Nākamajā gadā mēs plānojam attīstītāku šī risinājuma piedāvājumu klientiem mūsu noslogotākajās DUS, lai tādā veidā mazinātu slodzes spiedienu uz darbiniekiem un mazinātu rindas. Mūsu nākamā gada stratēģiskajā plānā jau ir definētas konkrētas DUS, kur tas tiks ieviests. Redzēsim, kā mums ies ar IT resursiem, lai šo risinājumu uzliktu uz sliedēm.

Jūs jau minējāt, ka privātpersonu segmentā ir redzams pieprasījuma kāpums tieši nedēļas nogalēs. Kādas vēl tendences ir redzamas?

Vēl ir jāmin, ka augošs segments ir elektroauto, tomēr to skaits joprojām ir tikai nedaudz virs viena procenta no kopējā transporta līdzekļu skaita Latvijā. Tendence palielināties elektroauto skaitam ir izteikta tieši lielajās pilsētās.

Es jau intervijas sākumā arī minēju to, ka ikvienam uzņēmumam būs arvien lielāks spiediens pierādīt saviem sadarbības partneriem, ka viņa bizness ir ilgtspējīgs un jo biznesa modelis būs ilgtspējīgāks, jo finansējums būs lētāks un pieejamāks. Tādēļ ir redzams, ka arvien vairāk biznesa klientu skatās uz alternatīvajiem degvielas veidiem. Primāri es te runāju par saspiesto dabasgāzi un pēc tam par biometānu. Interese ir un dinamika ir pozitīva. Tāpat tas izmaksu ziņā ir līdzvērtīgs risinājums tradicionālajiem fosilās degvielas veidiem.

Savukārt, ja runājam par fosilo degvielu, tad ir redzams, ka ir nedaudz pieaudzis benzīna patēriņš, bet dīzeļdegvielas patēriņš praktiski stāv uz vietas.

Jaunākās ziņas par tēmu Jānis Daliņš

Jānis Daliņš

Jānis Daliņš

Izmanto iespēju, sakritība vai kliedziens pēc pārmaiņām? Līdzjutēji pamanījuši masveida krāpšanos olimpiskajās spēlēs

Valmierā ar plašu pasākumu programmu svinēs pilsētas un olimpiskā soļotāja Jāņa Daliņa jubileju

Noklusētā pagātne: kā Helmārs Rudzītis izveidoja lielāko skaņuplašu fabriku Bellacord Elektro

Miris Latvijas pirmā olimpiskā medaļnieka dēls Jānis Daliņš, ievērojams latviešu trimdas darbinieks

Valmieras teātrī iestudē izrādi par izcilo soļotāju Jāni Daliņu

Svin aktieri Hjū Lorijs un Šaija Labafs, svin hokejists Georgijs Pujacs - sveicam jubilārus!

Sveicam jubilārus - Maiju Tabaku, Jakovu Rafaļsonu un Braienu Adamsu!

11. jūnija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Izcilais gaišreģis Eižens Finks: “Krievija sabruks kā kāršu namiņš”

Soļotājam Smolonskim otrā vieta Turcijas čempionātā 20 kilometru distancē

5. novembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Severs skaidro, kāpēc Daliņa stadions pēc atjaunošanas nav piemērots augsta līmeņa futbola mačiem

Viens no lielākajiem pārpratumiem Latvijas sporta vēsturē: Jāņa Daliņa priekšlaicīga apbērēšana

11. jūnija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Latvijas ielu dejotāji mērķē uz Parīzes olimpiskajām spēlēm

Četri jauni sporta veidi iekļauti 2024.gada olimpiskajās spēlēs Parīzē; izslēgta soļošana

5. novembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Kreipāna olimpiskās leģendas: Vilnis Baltiņš un Latvijas atgriešanās olimpiskajās spēlēs pēc 56 gadiem

Kaut man Daliņa kājas būtu... Atklāti par izcilā soļotāja Jāņa Daliņa dzīvi

11. jūnija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Maijai Tabakai šodien 80! 5. novembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

11. jūnija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

5. novembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Pimo reizi kopš neatkarības atjaunošanas mūsu sportisti olimpiskajās spēlēs palikuši bez medaļām

Jauna diena un jaunas cerības! Šodien Rio uz starta izies trīs mūsējie

Sensacionāls panākums Sirmajam - personiskais rekords un zelta medaļa Eiropā!

Šķēpmetēja Mūze iedzīvojas nepatīkamā traumā, sektoru pamet ar mediķu palīdzību

Zigismunds Sirmais jau ar pirmo šķēpa metienu kvalificējas Eiropas čempionāta finālam

Latvijai neveiksmīgākās vasaras olimpiskās spēles kopš 1996. gada

Štromberga Londonā izcīnītais zelts ir 22. olimpiskā godalga Latvijai kā neatkarīgai valstij

Visas Latvijas sportistu izcīnītās godalgas olimpiskajās spēlēs

Latvijas Olimpiskā komiteja atzīmē 90. jubileju. FOTO