11. jūnija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1981. gadā Georgijs Pujacs - hokejists.

1963. gadā Guntars Eniks - Gulbenes televīzijas raidorganizācijas SIA "TV 11.kanāls" direktors.

1961. gadā Indra Riše - komponiste.

1953. gadā Uldis Ķinis - Satversmes tiesas tiesnesis.

1941. gadā Andris Ferdats - virusologs.

1931. gadā Ilgonis Bērsons - literatūrkritiķis, literatūrzinātnieks.

Jubilāri pasaulē

1987. gadā Dīdriks Solli Tangens - norvēģu popmūziķis.

1986. gadā Šaija Labafs - amerikāņu aktieris.

1984. gadā Vāgners Lavs - brazīliešu futbolists.

1975. gadā Deniss Macujevs - krievu pianists.

1969. gadā Stīvens Drozds - amerikāņu mūziķis ("The Flaming Lips").

1969. gadā Pīters Dinklidžs - amerikāņu aktieris ("Troņu spēle"), triju "Emmy" balvu ieguvējs.

1969. gadā Sergejs Jurans - krievu futbolists un treneris.

1965. gadā Džoijs Santjago - filipīniešu ģitārists ("Pixies").

1964. gadā Žans Alezī - franču autosportists (F-1).

1962. gadā Ērika Salumē - igauņu riteņbraucēja.

1959. gadā Hjū Lorijs - angļu aktieris un komiķis, triju "Zelta globusu" ieguvējs.

1949. gadā Frenks Bērds - amerikāņu bundzinieks ("ZZ Top").

1949. gadā Benjamins Vasermans - igauņu mākslinieks.

1939. gadā Džekijs Stjuarts - skotu autosportists, trīskārtējs F-1 čempions.

1934. gadā Dānijas princis Henriks - karalienes Margrētas II vīrs.

1933. gadā Džīns Vailders - amerikāņu aktieris (miris 2016.gadā).

1928. gadā Fabiola - Beļģijas karaliene (mirusi 2014.gadā).

1910. gadā Žaks Īvs Kusto - franču ceļotājs un izgudrotājs (miris 1997.gadā).

1910. gadā Karmins Kopola - amerikāņu komponists, režisors un dziesmu autors (miris 1991.gadā).

1864. gadā Rihards Štrauss - vācu komponists un diriģents (miris 1949.gadā).

1776. gadā Džons Konstebls - angļu gleznotājs (miris 1837.gadā).

1572. gadā Bens Džonsons - angļu dramaturgs, dzejnieks un aktieris (miris 1637.gadā).

Notikumi Latvijā

2005. gadā notiek partijas "Jaunie demokrāti" dibināšanas kongress, kurā piedalās 205 jaunās partijas dibinātāji. Par partijas valdes priekšsēdētāju tiek ievēlēts Māris Gulbis.

2005. gadā Latvijas Pasts laiž klajā Latvijā pirmo pašlīmējošo pastmarku, uz kuras ir attēlots Kaives dižozols.

2004. gadā, iepretim Liepājas domei Latvijas Nacionāldemokrātiskās partijas pārstāvji jeb tā dēvētie osipovieši rīko neorganizētu piketu partijas līdera Jevgeņija Osipova aizstāvībai, jo Osipovs pēc sadursmes ar policiju 1.maijā tika apcietināts uz diviem mēnešiem.

2004. gadā Vecrīgā, Vaļņu ielā 3, daļēji sabruka piecstāvu ēka. Veicot būvniecību, neizturēja pagaidu konstrukcijas ēkas 5.stāvā. Tās nogruva līdz pagrabstāvam, kur tika iesprostoti četri cilvēki. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta glābējiem izdevies izglābt visus četrus cilvēkus.

2003. gadā darbu sāk pirmā "Kāzu aģentūra" Latvijā, kas piedāvā pakalpojumus un pilnu servisu kāzu organizēšanā.

2002. gadā Daugavpils universitātes rektora vēlēšanās par augstskolas rektori tiek ievēlēta Zaiga Ikere.

2002. gadā viņsaulē aiziet rakstniece Regīna Ezera (dzimusi 1930. gadā).

2001. gadā Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā pieņēma lēmumu par Latvijas Universitātes prodekāna Ilgvara Krastiņa saukšanu pie kriminālatbildības, jo prodekāns solot palīdzēt iestāties universitātē, no kāda lauku rajona iedzīvotājas pieprasīja 150 latus. Cietusī par šo faktu bija informējusi Drošbas policiju, kura 1.jūnijā Krastiņu aizturēja.

2001. gadā Liepājā, Kungu ielā 6, pēc nama fasādes apmetuma kārtas noņemšanas atklāta vecākā ēkā pilsētā, kas celta 17.gadsimtā. Pēc šī nama fasādes apmetuma noņemšanas atklājusies absolūti unikāla informācija par pilsētas vēsturisko apbūvi. Izrādījās, ka zem viena jumta novietojušās trīs dažādos laikos celtas ēkas, no kurām vecākā datējama ar Liepājas pilsētas dzimšanas laiku - 17.gadsimta pirmo ceturksni, bet jaunākā - ar 18.gadsimta sākumu. Patlaban tā ir vecākā zināmā saglabājusies ēka Liepājā.

2001. gadā Valgā tiek atvērts Latvijas un Igaunijas apvienotais Tūrisma informācijas centrs.

2000. gadā Rīgā, Daugavā starp Vanšu un Akmens tiltu, pirmo reizi notiek F1 ātrumlaivu pasaules čempionāta posms.

1999. gadā Amerikas Savienoto Valstu vēstniecībā Rīgā Tautas partijas izvirzītā Valsts prezidenta amata kandidāte Vaira Paegle tiek atbrīvota no ASV pilsonības.

1999. gadā aptuveni 100 skolēniem Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) komisija nolēmusi anulēt centralizētā valsts eksāmena angļu valodā gramatikas daļas rezultātus, jo esot notikusi pārbaudes darba noplūde. Komisija bija konstatējusi, ka vairākos skolēnu darbos eksāmena daļas ir izpildītas dažādos rokrakstos, piemēram, gramatika rakstīta vienā rokrakstā, bet "topika" daļā ir cita cilvēka rokraksts. Daudzos darbos atbildes vārds vārdā sakrīt ar mācību grāmatā esošajām. Tāpat tika konstatēti pārkāpumi centralizētajā valsts eksāmenā matemātikā, un "aizdomīgo" eksāmena darbu autori nesaņēma valsts izsniegtus sertifikātus par attiecīgā priekšmeta beigšanu.

1999. gadā bijušais Ministru prezidents Māris Gailis AS "Latvijas gāze" padomes sēdē tiek ievēlēts par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju.

1999. gadā laikraksts "Biznes & Baltija" vēsta, ka slavenā latviešu opredziedātajā Inese Galante, Vācijas pilsētā Diseldorfā esot aizturēta un ievietota iepriekšējās aizturēšanas izolatorā. Tomēr vēlāk noskaidrojas, ka aizturētais ir tikai mākslinieces draugs Aleksandrs Vaalu, kuram pārmeklēšanas laikā policijas darbinieki atrada viltotus dokumentus un ieroci. Vācijas policijas darbinieki arī Galanti turēja aizdomās par līdzdalību Vaalu noziegumos, tomēr visas pret viņu celtās apsūdzības tika noraidītas.

1998. gadā Tautas saskaņas partija vienojas par sadarbības līguma noslēgšanu ar Krievijas politisko partiju "Jabloko".

1998. gadā viņsaulē dodas rakstniece Zenta Ērgle (dzimusi 1920. gadā).

1998. gadā divu dienu valsts vizītē Rīgā ierodas Īslandes prezidents Olafūrs Ragnars Grimsons.

1998. gadā Saeima pieņem grozījumus Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā, kas paredz, ka diplomātisko un konsulāro dienestu nedrīkst pildīt personas, kuras ir bijušas PSRS vai LPSR Valsts drošības komitejas štata darbinieki.

1998. gadā Rīgā notiek pirmais Rīgas operas festivāls.

1994. gadā atjauno 1920.gada martā dibinātās Latvijas Universitātes Studentu padomes darbību, kura savu darbību pārtrauca padomju okupācijas laikā.

1978. gadā mirst izcilais soļotājs Jānis Daliņš, pirmais olimpiskais medaļnieks neatkarīgās Latvijas vēsturē, startējot zem Latvijas karoga (dzimis 1904. gadā).

1892. gadā cara valdība izdod jaunu Krievijas pilsētu nolikumu, ko attiecina arī uz Baltiju, un uz tā pamata 1893.gada martā notiek Rīgas domes vēlēšanas. Jaunais nolikums būtībā ir reakcionārs salīdzinājumā ar iepriekšējo: tas samazina vēlētāju skaitu pilsētās, nosakot augstu mantas cenzu, un pastiprina valdības orgānu kontroli. Rīgas domē, pamatojoties uz šo nolikumu, nostiprinās vietējās vācbaltiešu grupas pozīcijas.

Notikumi pasaulē

2005. gadā G8 valstu finanšu ministri vienojas norakstīt 18 pasaules nabadzīgāko valstu parādus.

2004. gadā Vašingtonā notiek bijušā ASV prezidenta Ronalda Reigana bēres.

2004. gadā arheologi Ķīnā atrod 1000 gadus vecu polsterētu smalka zīda krūšturi ar plecu lencēm un muguras aukliņām.

2004. gadā Bosnijas serbu valdības komisija atzīst, ka serbu spēki 1995.gadā Srebrenicā nogalināja tūkstošiem musulmaņu, kaut arī valdība vienmēr tika noliegusi, ka šāds slaktiņš patiešām noticis.

2002. gadā, laikā, kad Itālijas autoražotāja FIAT grupa cieš milzīgus zaudējumus, ko izraisīusi automašīnu tirdzniecības apjoma samazināšanās, no amata atkāpjas uzņēmuma ilgadējs ģenerāldirektors Paolo Kantarella.

2001. gadā spāņu maiznieks izcep pasaulē lielāko maizes klaipu, kurš sver tonnu un ir 74 metrus garš. Ar šo veikumu maiznieks iekļūst Ginesa rekordu grāmatā. Milzu kukulis vēlāk tika sadalīts 10 000 gabalos, kas tika izdalīti 6000 klātesošajiem, kuri tos kāri notiesāja, uzdzerot Katalonijas dzirkstošo vīnu.

2001. gadā sešus gadus pēc terora akta Oklahomsitijas federālajā ēkā ASV, kurā tika nogalināti 168 cilvēki, nāvessods tiek izpildīts tā organizētājam Timotijam Makvejam.

2000. gadā pēc sešu mēnešu bēguļošanas Brazīlijā tiek arestēts Paragvajas valsts apvērsuma līderis Lino Ovjedo un izdots Paragvajai.

1987. gadā Mārgareta Tečere trešo reizi tiek ievēlēta par Lielbritānijas premjerministri.

1985. gadā juveliera Karla Faberžē darināta Lieldienu ola Ņujorkā tiek pārdota par 1 375 000 dolāru.

1981. gadā vairāk nekā tūkstotis irāņu iet bojā, kad valsts dienvidaustrumus satricina 6,8 magnitūdu spēcīga zemestrīce.

1979. gadā 72 gadu vecumā mirst amerikāņu kino leģenda Džons Veins, kurš savas spīdošās karjeras laikā ieguva tikai vienu "Oskara" balvu - labākā aktiera kategorijā par darbu filmā "True Grit".

1977. gadā Nīderlandes specvienību karavīri triecienā ieņem vilcienu, kurā Dienvidmolukas kaujinieki 19 dienas par ķīlniekiem turēja vairāk nekā 50 cilvēkus. Operācijas laikā iet bojā seši kaujinieki un divi ķīlnieki.

1975. gadā notiek pirmie testa naftas sūknējumi no Lielbritānijas naftas platformām Ziemeļjūrā. Pirmo cauruļvadu novembrī oficiāli atklāja karaliene Elizabete.

1970. gadā mirst krievu revolucionārs un Krievijas pagaidu valdības otrais premjerministrs Aleksandrs Kerenskis.

1962. gadā ieslodzītie Frenks Moriss, Džons Englins un Klerenss Englins izbēg no Alkatrazas cietuma ASV, kļūstot par vienīgajiem cilvēkiem, kam tas izdevies.

1955. gadā astoņdesmit cilvēki iet bojā, kad autosacīkstēs Lemānas trasē Francijā pēc sadursmes trīs automašīnas ietriecas centrālajā tribīnē.

1938. gadā Otrajā ķīniešu-japāņu karā Ķīnas nacionālistu valdība izraisa Dzeltenās upes plūdus, lai apturētu japāņu armiju, tādējādi nogalinot 500 000 līdz 900 000 civiliedzīvotājus.

1936. gadā Padomju Savienības varas iestādes paziņo, ka arestēti, notiesāti un sodīti ar nāvessodu astoņi bruņoto spēku līderi, aizsākot plašu "tīrīšanu" militārajā vadībā.

1935. gadā izgudrotājs Edvins Ārmstrongs ASV Ņūdžersijas štatā pirmo reizi demonstrē sabiedrībai FM pārraidīšanas tehnoloģiju.

1903. gadā valsts apvērsumā tiek nogalināts Serbijas karalis Aleksandrs I un karaliene Draga.

1901. gadā Jaunzēlande anektē Kuka salas.

1788. gadā krievu ceļotājs Gerasims Izmailovs sasniedz Aļasku.

1776. gadā ASV Kontinentālais kongress izvirza Tomasu Džefersonu, Džonu Adamsu, Bendžaminu Frenklinu, Rodžeru Šermanu un Robertu Livingstonu ASV neatkarības deklarācijas sastādīšanai.

1770. gadā britu kapteinis Džeimss Kuks ar savu kuģi uzskrien uz sēkļa Lielajā Barjerrifā.

1580. gadā spāņu konkistadors Huans de Garajs dibina Buenosairesu.

1509. gadā Anglijas karalis Henrijs VIII apprec Aragonas Katrīnu.

1184. gada p.m.ē. tiek uzskatīts, ka šajā dienā tiek ieņemta un nodedzināta Troja.