Latvijas Olimpiskā komiteja atzīmē 90. jubileju. FOTO

„LOK dibināšana 1922. gadā Latvijas atlētiem atvēra Olimpisko spēļu durvis, ļaujot ar savu karogu startēt Olimpiskajās spēlēs,” jubilejas dienā uzsvēra LOK prezidents Aldons Vrubļevskis, sakot: „LOK deviņdesmitgade ir pamats turpmākajam darbam un panākumiem Olimpiskajā kustībā, kas iespējams tikai kopīgi ejot līdzi laikam un attīstoties. Tas ir bijis un arī būs viens no LOK darbības stūrakmeņiem – Latvijas sporta sistēmas vienotības stiprināšana un attīstības veicināšana nākamajām paaudzēm, sportam un Latvijai.”

Filma „Olimpiskās balsis un atbalsis” līdz skatītājiem nonākusi pateicoties profesionālam radošās grupas kolektīvam, kuru veidoja LOK un LNT. Filmas producents ir Andrejs Ēķis, scenārija autori Guntis Keisels un Dainis Caune, izpildproducents Pāvils Raudonis, režisore Ilze Šņore, montāžas režisors Arturs Nikolajevs, komponists Aigars Grāvers.

Filmas veidotāji nepilnu stundu garajā vēstījumā iezīmējuši būtiskākos Latvijas sasniegumus Olimpiskajā kustībā simts gadu garumā. Filmā skatāmi unikāli Olimpiskās kustības vēstures kadri; redzami sportisti, kas Latvijas vārdam liek skanēt pasaulē, viņu kritieni un kāpumi ceļā uz Olimpa smaili.

 „Filmu caurvij mūsu Olimpiešu ceļš cauri gadiem - no Jāņa Daliņa un Jāņa Lūša sasniegumiem, līdz pat notikumiem Londonas Olimpisko spēļu priekšvakarā,” stāsta Aldons Vrubļevskis. „Filma meklē atbildes uz jautājumu - kā tas var būt, ka Latvijā, kurā dzīvo mazliet vairāk nekā 2 miljoni iedzīvotāji, ir tik lieli Olimpiskie panākumi, jo šajos gados esam varējuši izcīnīt 80 Olimpiskā kaluma medaļas! Tas viss ceļ tautas pašapziņu, tas palīdz parādīt Latviju pasaulei pozitīvā un mūsdienīgā skatījumā, jo mēs spējam konkurēt un būt pirmie un labākie pasaulē daudzās lietās. Tas ir jānovērtē un par to ir jārunā, un filmā par to tiek runāts.”

Uzziņai!

* Kopš 1912. gada uz Olimpiskajām spēlēm no Latvijas devušies 483 sportisti, startējot cariskās Krievijas, Padomju Savienības un Latvijas Republikas komandu sastāvā.

* Latvijas sportisti izcīnījuši 80 Olimpiskā kaluma medaļas: 20 zelta, 40 sudraba, 20 bronzas.

* Par vēsturē pirmo latvieti, kas ieguvis Olimpisko spēļu medaļu, kļūst Āgenskalna strēlnieku biedrības dalībnieks, students Haralds Blaus, kurš 1912. gadā izcīna trešo vietu Olimpiskajās spēlēs Stokholmā šaušanā uz māla baložiem (stenda šaušana), startējot cariskās Krievijas komandā.

* 1922.gada 23.aprīlī, Latvijā savu darbību uzsāk Olimpiskā komiteja.

* Latvijas debija Olimpiskajās spēlēs notiek 1924. gadā pirmajās ziemas Olimpiskajās spēlēs Šamonī, kur Latvija ir to 16 valstu vidū, kas aizsāk ziemas Olimpisko spēļu tradīciju. Tā paša gada vasarā 37 Latvijas sportisti piedalās Olimpiādes spēlēs Parīzē.

* Par LOK pirmo priekšsēdētāju ievēl Jāni Dikmani. 1926.gadā Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) sesijā Dikmani ievēl arī par SOK locekli - līdz šim vienīgo SOK locekli no Latvijas.

* Laikā starp diviem pasaules kariem (1922 – 1940), Latvijas olimpieši izcīna 3 medaļas – 2 sudraba un 1 bronzas. Pirmo Olimpisko medaļu Latvijai 1932.gadā X Olimpiādes spēlēs Losandželosā izcīna soļotājs Jānis Daliņš, kurš 50 km soļojumā finišē otrais.

* 1940. gada 17. jūnijā Latvija zaudē neatkarību, LOK darbība tiek nepamatoti pārtraukta.

* No 1952. līdz 1988. gadam Latvijas sportisti startē PSRS komandas sastāvā un izcīna 59 Olimpiskā kaluma medaļas - 18 zelta, 27 sudraba un 14 bronzas. 1956. gadā XVI Olimpiādes spēlēs Melburnā šķēpa metēja Inese Jaunzeme kļūst par pirmo olimpisko čempioni no Latvijas.

* Padomju Savienības laikā Latvijā dzimst divas pasaules mēroga sporta leģendas – divkārtējā Olimpiskā čempione basketbolā (1976 un 1980) Uļjana Semjonova un šķēpa metējs Jānis Lūsis, kura īpašumā ir visu trīs cēlmetālu Olimpiskās medaļās – zelts (1968), sudrabs (1972) un bronza (1964).

* 1980.xgadā Leikplesidā notiekošajās XIII ziemas Olimpiskajās spēlēs kamaniņu braucēja Vera Zozuļa no Latvijas kļūst par pirmo Olimpisko čempioni ziemas sporta veidos.

* Laika posmā no 1988. līdz 1991.gadam risinās politiskā cīņas par Baltijas valstu atjaunošanu SOK. 1988. gada 17. septembrī Seulā atklāj XXIV Olimpiādes spēles. Tajā pašā dienā Latvijas laikrakstos publicē „Aicinājumu” atjaunot neatkarīgu Latvijas Olimpisko komiteju, kuru paraksta 25 sportā un sabiedrībā labi pazīstamas personības, viņiem seko vairāk nekā 35 tūkstoši Latvijas iedzīvotāji.

* 1988. gada 19. novembrī Daugavas sporta namā sanāk 483 delegāti no visām Latvijas sporta organizācijām un pasludina LOK darbību par atjaunotu. Par LOK prezidentu ievēl LOK atjaunošanas iniciatoru, pasaules eksčempionu smaiļošanā Vilni Baltiņu, kurš šajā amatā nostrādā 16 ražīgus darba gadus. 2011. gadā Vilnis Baltiņš no SOK prezidenta Žaka Roges rokām saņem SOK augstāko apbalvojumu – Olimpisko ordeni - par ieguldījumu Olimpiskās kustības attīstībā.

* 1991. gada 18. septembrī SOK sesijā Berlīnē atjauno LOK tiesības Olimpiskajā saimē pārstāvēt Latviju Olimpiskajās spēlēs. Līdz ar Latviju Olimpiskajā saimē atgriežas arī Lietuva un Igaunija.

* Pēc 56 gadu pārtraukuma - 1992. gada 8. februārī, Latvijas Olimpiskā delegācija iesoļo XVI ziemas Olimpisko spēļu stadionā Albervillā. Latvija atgriezusies Olimpiskajā saimē!

* Pēc LOK darbības atjaunošanas Latvijas atlēti izcīnījuši 17 Olimpiskās medaļas – 2 zelta, 11 sudraba un 4 bronzas. Pirmo Olimpisko zeltu neatkarīgajai Latvijai 2000.gadā XXVII Olimpiādes spēlēs Sidnejā izcīna vingrotājs Igors Vihrovs brīvajās kustībās.

* Mārtiņš Rubenis 2006.gadā XX ziemas Olimpiskajās spēlēs Turīnā izcīna pirmo ziemas Olimpisko medaļu Latvijas Republikas vēsturē.

* 2008. gadā XXIX Olimpiādes spēlēs Pekinā par pirmo Olimpisko čempionu BMX vēsturē kļūst Māris Štrombergs.