5. novembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1897. gadā Hilde Vīka - māksliniece un rakstniece (mirusi 1963. gadā).

1904. gadā Jānis Daliņš - soļotājs, 1932. gada olimpisko spēļu sudraba godalgas ieguvējs (miris 1978. gadā).

1933. gadā Roberts Zēbergs - Valmieras drāmas teātra aktieris (miris 2008.gadā).

1939. gadā Maija Tabaka - gleznotāja.

1940. gadā Kirovs Lipmans - AS "Grindeks" padomes priekšsēdētājs, bijušais Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents

1946. gadā Jakovs Rafalsons - Krievu drāmas teātra aktieris.

1950. gadā Arturs Puga - vēsturnieks, diplomāts.

1977. gadā Viesturs Silenieks - Zaļo un zemnieku savienības valdes loceklis.

Jubilāri pasaulē

1615. gadā Ibrahims I - Osmaņu impērijas sultāns (miris 1648.gadā).

1851. gadā Šarls Dipī - Francijas premjerministrs (miris 1923.gadā).

1854. gadā Pols Sabatjē - franču ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1941.gadā).

1855. gadā Leons Teiserenks de Bors - franču meteorologs (miris 1913.gadā).

1887. gadā Pauls Vitgenšteins - austriešu pianists, filozofa Ludviga Vitgenšteina vecākais brālis (miris 1961.gadā).

1911. gadā Rojs Rodžerss - amerikāņu aktieris (miris 1998.gadā).

1913. gadā Vivjena Lī - angļu aktrise (mirusi 1967.gadā).

1920. gadā Duglass Norss - amerikāņu ekonomists, Nobela prēmijas laureāts.

1921. gadā Ēģiptes Favzija - Irānas karaliene.

1931. gadā Aiks Tērners - amerikāņu mūziķis (miris 2007.gadā).

1938. gadā Džo Dasēns - amerikāņu izcelsmes franču dziedātājs (miris 1980. gadā).

1941. gadā Ārts Garfunkels - amerikāņu mūziķis.

1948. gadā Viljams Deniels Filipss - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts.

1952. gadā Oļegs Blohins - ukraiņu futbolists.

1952. gadā Bils Voltons - amerikāņu basketbolists un sporta komentētājs.

1958. gadā Roberts Patriks - amerikāņu aktieris.

1959. gadā Braiens Adamss - kanādiešu mūziķis.

1960. gadā Tilda Svintone - angļu aktrise.

1962. gadā Abedi Pelē - ganiešu futbolists.

1963. gadā Teituma O'Nīla - amerikāņu aktrise.

1963. gadā Žans Pjērs Papēns - bijušais franču futbolists, 1986. gada Pasaules kausa finālturnīra bronzas godalgas ieguvējs.

1968. gadā Sems Rokvels - amerikāņu aktieris.

1971. gadā Džonijs Grīnvuds - angļu ģitārists ("Radiohead").

1973. gadā Aleksejs Jašins - krievu hokejists.

1974. gadā Džerijs Stakhauss - amerikāņu basketbolists.

1974. gadā Dado Pršo - horvātu futbolists.

1980. gadā Kristofs Mecelders - vācu futbolists.

1981. gadā Ksenija Sobčaka - krievu žurnāliste, politiķe un TV raidījumu vadītāja.

1984. gadā Baruto Kaito - igauņu sumo cīkstonis.

1984. gadā Nikolajs Žerdevs - krievu hokejists, divkārtējais pasaules čempions.

1986. gadā Kaspers Šmeihels - dāņu futbola vārtsargs.

1987. gadā Kevins Džonass - amerikāņu mūziķis ("Jonas Brothers").

1992. gadā Marko Verrati - itāliešu futbolists.

Notikumi Latvijā

1361. gadā Arhibīskapa un ordeņa strīdā Rīgas pilsēta aktīvi aizstāv savas intereses. Tā kā arhibīskaps, iegūdams pāvesta un arī Vācijas ķeizara Kārļa IV atbalstu, var apdraudēt rīdzinieku intereses, viņi ir ar mieru atzīst ordeņa uzvaru pār pilsētu, par ko izpelnās baznīcas nosodījumu.

1943. gadā 78 gadu vecumā mirst izcilā literāte Aspazija (Johanna Emīlija Lizete Rozenberga).

1957. gadā atklāj satiksmi pa Akmens tiltu pāri Daugavai.

1957. gadā no Mangaļiem uz Vecāķiem sāk kursēt pirmais Rīgas Vagonu rūpnīcā ražotais elektrovilciens.

1975. gadā ar pilnu jaudu sāk strādāt Rīgas hidroelektrostacija.

2000. gadā Lestenē tiek atklāts un iesvētīts 2.pasaules karā kritušo latviešu leģionāru piemiņai veidotais Lestenes Brāļu kapu centrālais tēls "Dzimtene Māte - Latvija".

2002. gadā notiek 8.Saeimas pirmā sēde, kurā jaunievēlētie deputāti pirmo reizi saskaņā ar Satversmes grozījumiem nodod zvērestu jeb svinīgo solījumu. 8.Saeimas deputāti pirmajā sēdē, aizklāti balsojot, par parlamenta priekšsēdētāju ievēl Zaļo un zemnieku savienības priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri.

Notikumi pasaulē

1530. gadā Nīderlandes pilsētu Reimersvālu iznīcina plūdi.

1605. gadā Tiek izjaukts Romas katoļu sazvērnieku līdera Roberta Katesbija plāns uzspridzināt Lielbritānijas parlamentu, kad miertiesnesis sers Tomass Kaivets atrod sazvērnieku Gaju Foukīsu paslēpušos pagrabā zem parlamenta ēkas.

1757. gadā Prūsijas karaļa Frederika Lielā spēki Septiņu gadu kara Rosbahas kaujā sakauj Francijas un Svētās Romas Impērijas apvienoto armiju.

1838. gadā līdz ar Nikaragvas neatkarības pasludināšanu sāk izirt Centrālamerikas Savienotās Valstis.

1895. gadā Amerikāņu uzņēmējs un izgudrotājs Džordžs Seldens saņem pirmo ASV patentu automobilim.

1911. gadā pēc septembrī notikušās kara pieteikšanas Osmaņu impērijai Itālija anektē Tripoli un Kirenaiku.

1912. gadā demokrātu kandidāts Vudrovs Vilsons uzvar ASV prezidenta vēlēšanās, kļūstot par vienīgo personu, kas vienās vēlēšanās sakāvis divus bijušos prezidentus - Viljamu Hovardu Taftu un Teodoru Rūzveltu.

1913. gadā Bavārijas karalis Oto tiek atzīts par garīgi neveselu un nepiemērotu valsts vadīšanai un viņa vietā stājas brālēns princis reģents Ludvigs.

1914. gadā Lielbritānija anektē Kipru un kopā ar Franciju Pirmajā pasaules karā piesaka karu Turcijai.

1916. gadā Vācijas un Austroungārijas imperatori ar "5. novembra aktu" pasludina Polijas karalistes izveidošanu.

1917. gadā par Maskavas un Krievijas pareizticīgo baznīcas patriarhu tiek ievēlēts Maskavas Svētais Tihons.

1935. gadā ASV rotaļlietu un spēļu ražotājs "Parker Brothers" izlaiž pārdošanā galda spēli "Monopols".

1937. gadā slepenā sapulcē nacistiskās Vācijas līderis Ādolfs Hitlers izklāsta savus plānus par "dzīves telpas" iegūšanu vācu tautai.

1940. gadā ASV demokrātu prezidents Frenklins Rūzvelts sakauj republikāņu pretinieku Vendelu Vilkiju un kļūst par vienīgo ASV prezidentu, kas šajā amatā pavadījis trīs pilnvaru termiņus.

1945. gadā ANO uzņem Kolumbiju.

1952. gadā ģenerālis Dvaits Eizenhauers pārliecinoši uzvar ASV prezidenta vēlēšanās, iegūstot lielāko skaitu vēlētāju balsu, kas jebkad nododtas vienam prezidenta amata kandidātam.

1975. gadā, gāžot mežu, Arizonas štatā pazūd strādnieks Treviss Voltons. Intensīvi viņa meklēšanas centieni nedod nekādus rezultātus, bet piecas dienas vēlāk viņš apjucis un šoka stāvoklī atrodas pats, apgalvojot, ka viņu nolaupījuši citplanētieši.

1979. gadā Irānas ajatolla Homeini pasludina ASV par "lielo Sātanu".

1989. gadā 85 gadu vecumā mirst viens no 20. gadsimta lieliskākajiem pianistiem Vladimirs Horovics.

1990. gadā Ņujorkā tiek nošauts ASV dzimis rabīns Meirs Kahane, kurš iestājās par visu arābu izraidīšanu no Izraēlas.

1994. gadā bijušais ASV prezidents Ronalds Reigans izplata vēstuli, pavēstot, ka viņam ir Alcheimera slimība.

1994. gadā 45 gadus vecais Džordžs Formens kļūst par vecāko pasaules čempionu smagsvara boksā, pieveicot Maiklu Mūreru.

1996. gadā par ASV prezidentu uz otru termiņu tiek ievēlēts demokrāts Bils Klintons.

1996. gadā Pakistānas prezidents Faruks Ahmeds Hans Legari atlaiž no amata valsts premjerministri Benaziru Bhuto, apsūdzot viņas valdību korupcijā un varas ļaunprātīgā izmantošanā.

1998. gadā žurnāls "Nature" publicē ģenētisku pētījumu, kurā pierādīts, ka trešajam ASV prezidentam Tomasam Džefersonam bija dēls Estons Hemingss Džefersons no viņa verdzenes Sallijas Hemingsas.

2003. gadā Eiropas Komisija apstiprina desmit jaunu valstu - Polijas, Ungārijas, Čehijas, Slovākijas, Slovēnijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Kipras un Maltas - uzņemšanu Eiropas Savienībā 2004.gada maijā.

2005. gadā 79 gadu vecumā mirst britu rakstnieks Džons Faulzs, romāna "Franču leitnanta draudzene" autors.

2007. gadā pēc gandrīz ceturtdaļgadsimtu ilgas slēpšanās tiek arestēts Salvatore Lo Pikolo, kurš tiek uzskatīts par Itālijas mafijas "bosu bosu".