Gleznas ar lielveikala slotu, aizmirstās autobusu pieturas un izrāde turpinās Valmierā. Kur aiziet un ko redzēt: izstāžu ceļvedis

Vizuālās mākslas cienītāji var doties arī uz galeriju “Daugava”, kur skatāma Laimas Puntules izstādē “Melns. Zils. Sarkans. Piezīmes par esamību”. Savukārt Valmieras Izstāžu namā var apmeklēt Līgas Purmales izstādi “Izrāde turpinās”, kas veltīta mākslinieces pusgadsimtu ilgajai radošajai darbībai. Bet Rēzeknes “Gorā” skatāma latviešu mākslinieces Kristīnas Elettras Rubīnes un itāliešu-argentīniešu mākslinieka Ernesto Morales kopizstāde Aiz horizonta. Divu skatījumu ainava”.

* Jūrmalas Kultūras centrā (Jomas ielā 35, Majoros) līdz 30. jūnijam skatāma visnotaļ neierasta glezniecības izstāde – Ērikas Kumerovas “Sl’otas manifests”, kurā eksponētie darbi gleznoti ar vienkāršu, veikalā “Depo” iegādātu slotu. Jūrmalas Kultūras centra projektu vadītāja Sanija Beloklina stāsta:

“Gleznošanas pasaule ir plaša, daudzveidīga un bezgalīga. Mūsdienās mākslinieki glezno ar otām, slotām, logu tīrāmajām gumijām, švammēm, rullīšiem, špakteļlāpstām un pat ar gāzes degļiem. Darbarīku izvēlē robežu nav, un šoreiz Ērikas Kumerovas rokās nonāca vienkārša, veikalā “Depo” iegādāta slota. Māksliniece paredzēja, ka platais, smalkām strīpiņām piesātinātais triepiens būs īstais, kas palīdzēs izteikt uz audekla viņai vajadzīgo dinamiku, kustību un daudzslāņainību. Un tā sākās eksperimenti, kas ilga deviņus mēnešus: kā pieradināt šo slotu, kā ar to pieskarties audeklam, cik spēcīgi un ātri vai cik plūstoši, lēni un viegli. To var saukt arī par žesta mākslu, kad autors glezno ar visu ķermeni, ne tikai ar rokām.

Atklājot šo neparasto tehniku, Ērika Kumerova pievērš uzmanību tam, ka ainava var tikt interpretēta kā tikko nojaušama, ka cilvēka acs un dvēsele uztver abstraktus krāsu laukumus un līnijas savā unikālā veidā. Pietiek tikai kaut nedaudz pateikt priekšā, un pārējo paveic skatītāja iztēle.”

Gleznotāja, kas ir pazīstama gan ar ainavām, gan abstraktiem darbiem, savās izstādēs, arī šajā, izceļ kolorīta bagātību, glezniecisku veiklību, pamatotu kompozīciju un viegluma sajūtu. Māksliniece strādā intuitīvi, lielu uzmanību pievēršot jauniem pagriezieniem, kas rodas gleznošanas procesa gaitā. Izstādē ietverti darbi, kas tapuši gan eļļas, gan akrila tehnikā, kas radīti gan pērn, gan šogad.

 “Sl'otas manifests” ir aicinājums uz domāšanu, sajūtām un pārmaiņām mākslas izpratnē. Gleznotāja dzimusi 1973. gadā Rīgā. Absolvējusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi bakalaura grādu un papildinājusies mākslas izglītībā Humboldt State universitātē Kalifornijā (ASV). Izstāde Jūrmalā ir Ērikas Kumarovas 35. personālizstāde. Sīkāk internetā: www.jurmala.lv.

* Bet varat arī ar Tukuma vilcienu pabraukt garām Jūrmalai un aizbraukt līdz Milzkalnei (tukumnieki uz turieni, baudot vasarīgos laikapstākļus, var aiziet kājām), kur Latvijas Ceļu muzejā (Šlokenbekas pilī) vēl nedēļu, līdz maija vidum apskatāma foto izstāde “Sabiedriskā transporta pieturvietas un paviljoni 20. gadsimtā Latvijā”. Šī izstāde, kura muzejā iekārtota pirms gada iepazīstina ar to, kad Latvijā parādījās pirmās starppilsētu sabiedriskā transporta (autobusu) pieturvietas, kādas tās bija un kā evolucionēja šīs būves.

Interesenti varēs arī uzzināt par arhitektes Veltas Reinfeldes (1919-2010) lomu paviljonu projektēšanā un viņas izstrādātajām skicēm. Velta Reinfelde pazīstama kā arhitekte, kura projektējusi ne visai dižas jeb lielas celtnes, bet visnotaļ izteiksmīgas būves - Latvijas ceļmalu paviljonus autobusu pieturvietās.

Žurnāls “Modernists” pirms 12 gadiem  rakstīja: “Mūsdienu ceļu būves un remontu praksei Latvijā raksturīga ignorance pret tādiem būtiskiem ainavas dizaina elementiem kā autobusa pieturas un apstādījumu, taču, pētot savulaik panākumiem bagāto nozari, atklājas pārsteidzoša uzmanība un talanti, kuriem mūsdienās nav aizrautību turpinātāju.”

Interese par šīm pieturām pēdējos gados ir augusi, pateicoties fotogrāfiem un arhitektūras pētniekiem, kuri šīs būves uzskata par izcilu padomju modernisma mazo formu paraugu. Sīkāk internetā: lvceli.lv.

* Savukārt Rīgas galerijā “Daugava” (Ausekļa ielā 1, Rīgas Klusajā centrā) vēl līdz 16. maijam varat pagūt paviesoties Laimas Puntules izstādē “Melns. Zils. Sarkans. Piezīmes par esamību”. Galerijas pārstāvji Jauns.lv informēja, ka “Daugavai” sadarbība ar Laimu Puntuli sākas jau pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados: 

“Laima šķita ļoti cerīga. Īsts atklājums bija viņas zīmējumi, viņas darbs animācijā. Tad sadarbība pārtrūka, jo tā laika mākslas darbu pircēji nebija sagatavoti Laimas Puntules glezniecībai - viņa neattēloja to, ko redz, bet to, ko jūt, ko domā un zina. Lai gan galerija Laimas darbus iekļāva savās ārzemju izstādēs, piemēram Spānijas galvaspilsētā Madridē, kur rādījām 21 Latvijas mākslinieka darbus. Tad viņa bija jauna meitene ar ugunīgi sarkaniem matiem ar ļoti pārliecinošu talantu, dzimusi 1963. gadā, beigusi mūsu Mākslas akadēmiju. Tagad Laima ar savu ģimeni jau 12 gadus dzīvo Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā.”

Radošo industriju eksperte Ilze Gailīte-Holmberga raksta: “Šī izstāde glezniecību atklāj kā eksistenciālu darbību - klusu, visaptverošu klātbūtni laikā un telpā. Gleznošana šeit nav attēlojums, bet klātesamība; nevis stāstījums, bet pieraksts par esamību tās mainībā. Katrs darbs ir kā intīma piezīme plašākā personiskā pieredzē par to, ko nozīmē eksistēt, just, palikt un izzust. Māksliniece strādā ar ierobežotu krāsu paleti - melno, zilo un sarkano, nelietojot  krāsu simboliski, bet traktējot to kā esības piezīmi - klusumu, distanci un klātbūtni. Māksliniece atsakās no naratīvas noslēgtības un acīmredzamas skaidrības. Darbi neveido stāstu, bet gan daudzslāņainu asociāciju plūsmu, kas balansē starp sajūtu un tās neiespējamību, starp vēlmi palikt un neizbēgamu attālināšanos. Izstāde aicina skatītāju uz palēninātu, vērīgu klātbūtni, kur skatīšanās kļūst par līdzdalību šajā trauslajā esamībā. Šeit sajūta rodas pirms vārda, nozīme - pirms formulējuma.” Sīkāk internetā: www.galerijadaugava.lv.

* Toties Latgales vēstniecības “Gors” (Pils ielā 4, Rēzeknē) Mākslas galerijā līdz 17. maijam skatāma Kristīnas Elettras Rubīnes un Ernesto Morales izstāde “Aiz horizonta. Divu skatījumu ainava”, kas aktualizē jautājumu par mākslas un ekoloģijas attiecībām mūsdienās, vienlaikus kļūstot ne tikai par divu autoru sadarbību, bet arī par aicinājumu uz apzinātu radošumu un cieņpilnu attieksmi pret vidi.

Izstāde veidota kā vizuāls dialogs starp diviem māksliniekiem no atšķirīgām kultūrvidēm – Latvijas un Itālijas/Argentīnas. Abu autoru pieredze un mākslinieciskās valodas satiekas vienotā telpā, kur daba, atmiņa un identitāte atklājas daudzslāņainā sarunā. Izstādes nosaukums “Aiz horizonta. Divu skatījumu ainava” iezīmē robežu starp redzamo un sajūtamo – vietu, kur ainava kļūst par iekšēju pieredzi un kur divi skatījumi papildina viens otru. Ekspozīcijā iekļautas gleznas, zīmējumi un kolāžas. Būtiska loma piešķirta arī izmantotajiem materiāliem – dažādu šķiedru papīram, filcam, sojas vaskam, kaltētiem augiem un citiem biodegradējamiem elementiem. 

Izstādes starptautisko dimensiju iemieso itāļu–argentīniešu mākslinieks Ernesto Morales, kura darbi Latvijā pirmoreiz tika eksponēti 2024. gadā Rotko muzejā Daugavpilī. Izstādē viņa dzejiskā, kontemplatīvā glezniecība dialogā sastopas ar Kristīnas Elettras Rubīnes materiāli un konceptuāli daudzslāņaino pieeju.

Kristīnas Elettras Rubīnes darbos organiski savienojas tradicionālā glezniecība un laikmetīgas tehnikas: punktu zīmējumi, izšuvumi, augu stiebru pinumi un aļģu papīrs rada tiešu, taustāmu saikni ar vidi. Materiāls šeit kalpo ne vien kā estētisks izteiksmes līdzeklis, bet arī kā apzināts ilgtspējas apliecinājums. Darbos tiek pētīta spriedze starp trauslumu un spēku, izceļot cilvēka un dabas savstarpējo ietekmi.

Kristīna Elettra Rubīne ir latviešu māksliniece ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi glezniecībā  un starpdisciplināros projektos, bet Ernesto Morales ir itāļu-argentīniešu mākslinieks ar vairāk nekā 20 gadu starptautisku izstāžu pieredzi Eiropā, ASV, Āzijā un Latīņamerikā. Sīkāk internetā: www.latgalesgors.lv.

* Bet Valmieras muzeja Izstāžu namā līdz 9. septembrim skatāma izcilās latviešu gleznotājas Līgas Purmales personālizstāde “Izrāde turpinās”, kas veltīta viņas 50 gadus ilgajai radošajai darbībai un iepazīstina ar dažādiem tās posmiem. Gleznas šai izstādei deponētas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, mākslas muzeja “Zuzeum”, kā arī Līgas Purmales privātkolekcijas.

Līgas Purmales (1948) daiļradei raksturīga pastāvīga formāla un tematiska attīstība: no pagājušā gadsimta 70-to gadu eksperimentiem fotoreālismā, niansētām miglas ainavām un fokusētiem realitātes fragmentiem līdz urbānās vides dokumentācijām un atmiņu atskatiem. Viņa ir kā laikmeta lieciniece, dokumentētāja, vērotāja, kura tver nenotveramo – laiku.
 
Mākslinieces bērnība aizritējusi Dundagā. Kopš agra vecuma viņa daudz lasīja un zīmēja. Studējusi toreizējā Teodora Zaļkalna Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijā Monumentālās glezniecības meistardarbnīcā Induļa Zariņa vadībā. Jau tolaik viņu nesaistīja oficiāli dominējošais “skarbais stils”, tā vietā Līga Purmale vēlējās gleznot ar racionālu precizitāti, it kā tvertu mirkļus caur fotoobjektīvu. 1974. gadā vēl pirms akadēmijas absolvēšanas kopā ar studiju biedru un dzīvesbiedru mākslinieku Miervaldi Poli (1948–2026) noorganizēja pirmo kopizstādi Rīgas centrālajā Poligrāfiķu klubā fotokluba “Rīga” telpās. Ar šo izstādi abi mākslinieki sevi spoži un pārliecinoši pieteica mākslas vidē un tika atzīti par vieniem no šīs tendences aizsācējiem Latvijā.

Pēc fotoreālisma perioda Līga Purmale sāka gleznot dabā un tvert apkārtējās vides tuvplānus, pētīja apkārt esošās pasaules detaļas. Vēlāk viņa pievērsās ainavu glezniecībai, ko šajā periodā spilgti raksturo atmosfēriski trāpīgs miglas atainojums. Pamazām migla gleznās kļuva biezāka, attālinoties no realitātes. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū mākslinieces darbos atgriežas fotogrāfiski fiksēti realitātes fragmenti, bet šoreiz tie dokumentē pilsētvidi un tās dzīvi, atspoguļo kontrastus     starp ilūziju un realitāti. Tāpat caur savu mākslu viņa aktualizē jautājumus par TV redzamo saturu.

Līgas Purmales radošās darbības viens posms veltīts atmiņu tēmai, skarot gan personisko dzīvi, gan Latvijas vēstures notikumus, sasaistot pagātni un tagadni. 
Vēlāk viņa uz brīdi atgriežas pie dabas un glezno dārzā redzamos tuvplānus, atspulgus un gaismu spēles. Šobrīd māksliniece turpina gleznot figurālas kompozīcijas, kurās saskatāmi dažādu periodu formāli eksperimenti. Sīkāk internetā: valmierasmuzejs.lv.