Revolucionārie pieminekļu kari Kuldīgā. FOTO. VIDEO

Kuldīgas novada pašvaldība paziņojusi, ka šoruden paredzēts uzsākt 1905. gada parka labiekārtošanu, kas paredz divu ievērojamās latviešu tēlnieces, kuldīdznieces Līvījas Rezevskas (1926-2004) veidoto pieminekļu – 1905. gada revolūcijas pieminekļa un baltā terora upuru piemiņas sienas pārvietošanu uz Annas kapiem. Kamēr pašvaldība bīda parka pārveides projektu, kuldīdznieki sākuši vākt parakstus par pieminekļu atstāšanu to pašreizējā vietā.

Sola atjaunot dzīvību pilsētas sirdī

“Kuldīgas pilsētas sirdī sāksies ilgi gaidītā 1905. gada parka atjaunošana. Balstoties uz metu konkursa rezultātiem un izstrādāto projektu, tiks radīta mājīga vide iedzīvotāju atpūtai, kurā mūsdienu prasības harmoniski apvienotas ar cieņpilnu attieksmi pret pilsētas vēsturi.

SIA “ALPS ainavu darbnīca” arhitektu izstrādātā 1905. gada parka jaunā koncepcija paredz teritoriju pārvērst par modernu, gaišu un daudzfunkcionālu telpu, kurā iedzīvotājiem pulcēties, svinēt ikdienu un vienkārši atpūsties.

Īpaši padomāts par bērniem – tiks izveidotas aktīvās atpūtas zonas. Visu parka teritoriju caurvīs ērts gājēju celiņu tīkls, ko papildinās mūsdienīgs apgaismojums un soliņi. Iedzīvotājiem un pilsētas viesiem svarīgi, ka parka ainaviskais simbols – iemīļotā strūklaka “Meitene ar ūdens krūzi” (Anniņa) – tiks saglabāta kā viens no parka centrālajiem elementiem, ap kuru vīsies stādījumi,” vēsta pašvaldības informācija.

Parka jaunā koncepcija, iedvesmojoties no Kuldīgai tik raksturīgajiem pagalmiem, paredz teritoriju sadalīt 12 tematiskos dārzos, kas katrs piedāvās atšķirīgu noskaņu un nodarbes. Iedzīvotāji varēs baudīt mieru “Atmiņu dārzā”, kas būs veltīts pilsētas vēstures izzināšanai mūsdienīgā un ainaviskā formātā, vai priecāties par rozēm un mūsu pusē raksturīgiem augiem “Kurzemes dārzā”. Savukārt radošām izpausmēm un performancēm durvis vērs “Mūzikas” un “Mākslas” dārzi. Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska norāda: “Mūsu mērķis ir atjaunot dzīvību pilsētas pašā sirdī. Kuldīga aug un attīstās, tāpēc vēlamies radīt vietu, kas “elpo” kopā ar kuldīdzniekiem – kur skan bērnu smiekli, atpūšas ģimenes un ikviens jūtas aicināts uzkavēties ilgāk.”

Pieminekļiem vieta kapos

Viens no jūtīgākajiem parka pārmaiņu posmiem ir tēlnieces Līvijas Rezevskas veidoto objektu – 1905. gada revolucionāru pieminekļa un 1919. gada upuru piemiņas sienas – turpmākā atrašanās vieta. Ieklausoties iedzīvotāju viedokļos, kas izskanējuši pašvaldības veiktajā aptaujā un klātienes sarunās, kā arī konsultējoties ar dažādu jomu speciālistiem, plānots šos objektus pārvietot uz jau esošu piemiņas vietu Annas kapu teritorijā, kur atrodas 1905. gada revolucionāru un 1919. gada baltā terora upuru atdusas vietas, teic Kuldīgas novada dome.

Kuldīgā pārbūvēs 1905. gada parku:

Turklāt tur jau atrodas arī cits Līvijas Rezevskas darbs – granītā cirsts sērojošas mātes tēls. Pārvietojot abus objektus uz jauno mājvietu, tiks radīta iespēja vienuviet skaidrot sarežģītus vēstures posmus, norāda vietvaea

Šo jautājumu domes priekšsēdētāja Inese Astaševska pārrunājusi arī ar Līvijas Rezevskas mantojuma sargātāju Antoņinu Valeiņu, kura pauda atbalstu šādam risinājumam. “Šis ir labāks risinājums vēstures un Līvijas darbu saglabāšanai. Man ir svarīgi, lai pieminekļi tiktu pārvietoti cieņpilni. Annas kapos atdusas cilvēki, kuriem veltīti šie piemiņas objekti. Tā ir piemērota vieta, kas ļaus vēstures stāstus stāstīt labiekārtotā, mierpilnā vidē, prom no pilsētas burzmas,” teic novada pašvaldības vadītāja.

Par pieminekļu pārvietošanu diskutēts arī Kuldīgas vecpilsētas vides komisijā, kur nozares eksperti – arhitekti, attīstītāji un pilsētas plānotāji – ir pauduši atbalstu šai iecerei. Speciālistu redzējumā Annas kapu teritorija ir piemērota un vērtējama vieta objektu jaunajai mājvietai, vienlaikus uzsverot nepieciešamību ņemt vērā teritorijas mērogu un meklēt labākos telpiskos risinājumus. Te jāpiebilst, ka daudzi Līvījas Rezevskas veidotos pieminekļus saista ar “padomju mantojumu” un “okupekļiem”, kaut gan viņi tieši nav veltīti komunismam. 

Visi pārvietošanas darbi tiks veikti speciālistu uzraudzībā. Savukārt Annas kapu teritorijā pēc SIA “ALPS ainavu darbnīca” arhitektu izstrādātās koncepcijas tiks izveidota sakopta piemiņas vieta, nodrošinot tēlniecības darbiem to vēsturiskajai nozīmei atbilstošu vidi. Parka atjaunošanu projekta izmaksas ir ap 1,2 miljoniem eiro, no kuriem 800 000 eiro nāks no Eiropas Savienības fondiem.

Absurda ideja - visu “aizslaucīt” uz kapiem

Savukārt daļa kuldīdznieku kategoriski nepiekrīt pieminekļu pārvietošanai un vāc parakstus zem vēstulēs, kurā iestājas par Līvijas Rezevskas mākslas darbu saglabāšanu 1905. gada parkā:
 
“Parakstot šo vēstuli, vēlamies uzsvērt, ka šī ideja (par pieminekļu pārvietošanu) ir absurda un ignorē daudzslāņainību, kādā vēsturiskais mantojums mijiedarbojas Kuldīgas pilsētvidē. Neskatoties uz to, ka šie darbi tapuši vēsturiski sarežģītā laika periodā, kad Latvija atradās Padomju Savienībā, tie nebūtu “jāizņem” no publiskās vides. Vēstures izdzēšanai un pārrakstīšanai mūsdienās piemīt noteikta ideoloģiska pieskaņa, kas saistīta ar “pieminekļu kariem” – masveida publisko memoriālo ansambļu demontāžu vai nojaukšanu, tādējādi šķietami atbrīvojoties no sarežģītas un ne vienmēr viennozīmīgi vērtēta kultūras mantojuma.

Šāds process arī diskreditē tā laika mākslinieku, šajā gadījumā Līvijas Rezevskas un Leas Novoženecas, atstāto mantojumu. Šāds lēmums arī parāda bīstamu precedentu, kad attiecīgas kultūrmantojuma daļas, kas var būt neērtas vai nesaprastas sabiedrībai, var tikt izdzēstas un to nozīmes mainītas, vadoties tikai pēc šā brīža vērtību kritērijiem, neieklausoties profesionāļu viedoklī. Jāpiezīmē, ka gadījumos, kad vēstījums sākotnēji ir bijis sava laika propagandas piesātināts (kas, starp citu, attiecībā uz šiem pieminekļiem nav ne agresīvs, ne kā citādi bijis traucējošs Kuldīgas sabiedrībai) un laika gaitā ir mainījies, tas jo īpaši ir jāskaidro sabiedrībai. Īpaši tūrisma kontekstā būtu vērtīgi parādīt dažādas pilsētas sejas, jo bieži vien neērtais un citādais var būt saistošs Kuldīgas viesiem. Būtiskākais šajā gadījumā ir komunikācija un spēja informēt un stāstīt par sarežģīto un neērto pagātni, nevis to burtiski “aizslaucīt” uz kapiem. Šādas rīcības var būt liels zaudējums nākotnes paaudzēm.

Vēlamies arī vērst uzmanību, ka 1905. gada parks un tur esošie elementi ir UNESCO aizsargājamās teritorijas robežās, kas uzdod par pienākumu uzmanīgi izsvērt jebkādas pārmaiņas un vēsturisko periodu “izdzēšanas” priekšlikumus.”

Šo vēstuli jau parakstījusi vairāki visā Latvijā pazīstami cilvēki, piemēram, kultūras pētnieks un filozofs Toms Ķencis, mākslas kuratore Maija Rudovska, Talsu novada muzeja direktors Uldis Jaunzems - Pētersons, mākslinieces Inga Meldere un Annemarija Gulbe, prozaiķe Andra Manfelde un citi.

Tad jau jāaizvāc arī hercoga Jēkaba piemineklis

Pieminekļu pārvietošanas ideja izraisījušas plašas kuldīdznieku diskusijas sociālajos tīklos. Vairākums no viņiem ir pret to pārvietošanu uz Annas kapiem.

Inese Adzele: “Un cik maksā šādu pieminekļu pārvietošana? Kuldīga jau bagāta. Pāris tūkstošu budžetā vispār nav summa... Varbūt pietiek vēsturi pārrakstīt?”  

Antoņina Valeiņa: “Neesmu vēsturniece, nevaru spriest par notikumiem 1919. gadā, neesmu mākslas zinātniece, bet to, ka Līvijas Rezevskas darbam nav mākslinieciskās vērtības -NEPIEKRĪTU, jo zinu pašas tēlnieces stāstījumu par šo veidojumu, zinu arī mākslas zinātnieces Čaupovas vērtējumu par Līvijas Rezevskas darbiem 1905. gada parkā. Neapstrīdams fakts ir vienīgi tas, ka šajā vietā ir šauti daudzi cilvēki, līķi, asinis plūdušas… Vai šajā vietā vajag ierīkot mašīnu stāvlaukumu vai bērnu spēļu laukumus. Es personīgi savu mašīnu tur nenovietotu un savus mazbērnus nevestu spēlēties šajā vietā. Esmu PRET mākslinieces veidotas sienas pārvietosanu uz Muzeja fondu glabātuvi… tad labāk uz Annas kapiem.”

Igors Fokins: “Viņi cīnījās pret vācu kundzību! Nu tad jāvāc nost hercoga jēkaba (speciāli ar mazo burtu) monuments uz Liepājas ielas! A ko, vācu okupants, kura priekšā bāleliņiem bija jāmetās ceļos un jārauj cepures nost! Varbūt atjaunosim staļina pieminekli uz rātslaukuma!?!”

Juris Segliņš: “Nu nezinu vai tie pieminekļi kādu interesē. Sevišķi tā siena. Tipisks PSRS laika darbs bez jebkādas mākslinieciskas vērtības.”

Andra Manfelde: “Kas nezin pagātni, tam nav nākotnes. Līvijas 1919. gadam veltītais cilnis ir izcils. un arī 1905 gada piemineklim vajadzētu atrast vietu, bet - restaurēt nedrīkst izmest. Varbūt ir iespējama protesta forma, lai pārbīdītu “komatus”?”

Maija Rudovska: “Mums būs pieminekļu disnejlenda Annas kapos.”

Ina Celitane: “Skumji. Vēsturiskās atmiņas nobīde uz Kapu Land. Annas kapos pulcēsies vairāk vai mazāk pareizie aizgājēju kauliņi - kuldīdznieku, partizānu, ebreju, poļu. Pāri pabērti politisko ideju pelni - revolucionāru. Es redzu mulsinošu paradigmas maiņu. Tās nav lietas ko pārkrāmējam. Tie ir neatgriezeniski sociāli procesi, kas mani mulsina.”

Kuldīgas revolucionārais gars

Kuldīgas novada dome uzsver, ka “Kuldīgas pilsētvide ir slāņaina – zem katra bruģakmens un parka zālāja slēpjas vēstures posmi. 1905. gada parks nav izņēmums. Pirms Otrā pasaules kara šeit nebija klusums un zāliens, bet gan viena no pilsētas dzīvākajām daļām – ebreju kvartāls. Tas atradās tieši blakus sinagogai (tagadējai bibliotēkai) un bija mājvieta amatniekiem un tirgotājiem. Šī vēsturiskā apbūve kara laikā tika sagrauta, pilsētas centrā atstājot tukšumu.

Pēckara gados padomju vara izvēlējās ebreju kvartāla drupas neatjaunot, bet tā vietā izveidot zaļo zonu revolucionāro cīņu piemiņai. Jau pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados parks sāka pakāpeniski veidoties par tādu ainavisku ansambli, kādu to redzam šobrīd. Kaut gan vēsturiski parka teritorijā nav notikuši ar 1905. gada revolūciju saistīti notikumi, tā centrā tika uzstādīts piemineklis 1905. gada revolucionāriem, kas veidots pēc tēlnieces Līvijas Rezevskas meta kopā ar līdzautori Lea Novoženecu. 1958. gadā tika aizsākta arī dekoratīvās strūklakas izveide, lai papildinātu parka ansambli un piešķirtu tam vairāk dzīvīguma.

Vēlāk, 1976. gada novembrī, parka ansambli papildināja memoriāls 1919. gada baltā terora upuriem vēsturiskajā “Gotlība sētā” (tagadējā Baznīcas ielā 14). Tas izveidots kā divas taisnā leņķī savienotas mākslīgā akmens sienas, kas simbolizē vietu, kur 1919. gada 13. februārī Baltijas landesvēra karavīri nošāva galvenokārt kaujiniekus, miličus un lieliniekus. Toreizējā prese šos objektus pasniedza kā simbolus Kuldīgas revolucionārajam garam, kas aizsākās 1905. gadā un turpinājās 1919. gadā ar pirmās padomju varas nodibināšanu pilsētā.”