"Par katru stundu pilnu algu!" Demonstranti iestājas pret plānotajām izmaiņām virsstundu un svētku piemaksās. FOTO, VIDEO
Ceturtdien, 19. martā, pie Saeimas tika aizvadīti aktīvi protesti pret plānotajiem grozījumiem Darba likumā, kas draud samazināt virsstundu un svētku piemaksas un sniegt darba devējiem tiesības vieglāk atlaist no amata arodbiedrības biedrus.
Protests pulcēja vairākus desmitus demonstrantu, kuriem tika izdalīti dzelteni karodziņi, ar uzrakstu "Vienoti prasībās". Kārtību pie Saeimas nama uzraudzīja likumsargi.
"Izmaiņas var neatgriezeniski padarīt Latviju par lētā darbaspēka valsti, un ir svarīgi pasargāt darbiniekus, lai varētu pārdzīvot krīzi un atvieglot masveida atlaišanas," pauž jaunatnes organizācijas "Protests" priekšsēdētāja Sindija Mierture. Akcija tika organizēta sadarbībā ar Jaunajiem Eiropas Federālistiem un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS).
Protests pret izmaiņām Darba likumā
Ceturtdien, 19. martā, aktīvisti pie Saeimas protestēja pret iecerētajiem grozījumiem Darba likumā, kas paredz izmaiņas virsstundu un svētku piemaksām un ...
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns uzsvēra, ka virsstundu darba apmaksai Darba likumā jāsaglabājas 100% apmērā, lai darbinieki netiktu ekspluatēti uz viņu veselības, atpūtas un brīvā laika rēķina. Tāpat Baldzēns norādīja, ka no likuma nedrīkst svītrot Darba likuma 110. pantu, jo, pateicoties šim regulējumam, daudzos gadījumos arodbiedrības biedri ir bijuši pasargāti no prettiesiskas atlaišanas.
Jau ziņots, ka Saeimas deputāti strādā pie pretrunīgi vērtētiem grozījumiem Darba likumā. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti pirms Darba likuma grozījumu otrā lasījuma atbalstīja, ka darbinieks, kas kas veic darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Nedēļu iepriekš komisija atbalstīja grozījumus, kas paredz 50% piemaksu par virsstundām un 75% par virsstundām svētku dienās.
Patlaban "manabalss.lv" iniciatīvu "Apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai" ir parakstījuši gandrīz 23 000 cilvēku. Iniciatīva pieprasa saglabāt esošās garantijas, stiprināt tiesisko paļāvību un nepieļaut, ka strādājošie zaudē būtisku ienākumu daļu inflācijas apstākļos.
Tāpat vēstīts, ka Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ieskatā jāveic izmaiņas, kas neparedz darba koplīguma noteikumu spēkā esamību pēc tā termiņa izbeigšanās, jāizslēdz no likuma noteikums, kas paredz arodbiedrības piekrišanas saņemšanu darba attiecību uzteikuma tās biedram gadījumā, kā arī jānosaka piemaksa par virsstundu darbu 50% apmērā no algas.
Savukārt LBAS vairākkārtīgi uzsvērusi, ka virsstundu darba apmaksai ir jābūt saglabātai 100% apmērā. LBAS uzskata, ka virsstundu piemaksu samazinājums vairāk atgādina mēģinājumus veikt ienākumu pārdali un izdevumu samazinājumu uz darbinieku rēķina. Darbinieki 2026. gadā zaudētu darba samaksā 146,3 miljonus eiro, bet sociālajā, pamata un pašvaldību budžetā - nodokļus vairāk nekā 100 miljonu eiro, liecina LBAS aplēses.
LDDK arī paudusi atbalstu ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) iesniegtajiem priekšlikumiem, kas neparedz darba koplīguma noteikumu spēkā esamību pēc tā termiņa izbeigšanās un paredz izslēgt no likuma noteikumu, kas, paredz, ka darba devējs nevar uzteikt darba līgumu arodbiedrības biedram bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, ja darbinieks arodbiedrībā ir vismaz sešus mēnešus. Pret ieceri iebilst Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, LBAS, un bažas paudusi arī Eiropas Arodbiedrību konfederācija.
