"Goru" pārveidojot par nodibinājumu, iesaisti tajā plāno ļaut arī citām pašvaldībām

Kā informēja Kultūras ministrijā (KM), ņemot vērā starpinstitucionālajā saskaņošanā saņemtos priekšlikumus, KM papildinājusi likumprojektu un iesniegusi to izskatīšanai un apstiprināšanai valdībā.

KM skaidro, ka likumprojekts paredz kopīgu valsts un Rēzeknes pašvaldības iesaisti "Gora" pārvaldībā, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu kultūras pakalpojumu sniegšanu reģionā un šo kultūras pakalpojumu attīstību.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes medijiem skaidroja, ka Saeima, uzklausot Latgales pašvaldības, varēs lemt, vai tās ir gatavas iesaistīties KM piedāvātajā nodibinājumā.

"Mēs no valsts puses esam gatavi piedāvāt risinājumu, ka "Gors" ir daļēji valsts īpašumā, pārvaldīts nodibinājuma formā, arī pašvaldībai tur brīvprātīgi iesaistoties," teica Siliņa.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) pauda, ka ZZS ieskatā "Gorā" jābūt iesaistītai ne tikai Rēzeknes pašvaldībai, bet arī citām Latgales pašvaldībām, lai tā darbotos kā Latgales koncertzāle.

Likumprojekts paredz veidot nodibinājumu, kura dibinātāji ir KM, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Rēzeknes pilsētas pašvaldība un SIA "Austrumlatvijas koncertzāle", kura šobrīd pilda ar "Goru" saistītus pašvaldības deleģētus pārvaldes uzdevumus, kā arī SIA "Latvijas koncerti", kura šobrīd pilda valsts deleģētus valsts pārvaldes uzdevumus kultūras jomā. Lēmumi tiks pieņemti dalībnieku sapulcē.

Lai nodrošinātu likumprojekta mērķa sasniegšanu un nodibinājuma efektīvu darbību, tā statūtos varēs paredzēt iespēju citām valsts vai pašvaldību institūcijām, publiskām personām vai to kapitālsabiedrībām pievienoties nodibinājuma pārvaldībā, finansēšanā vai uzdevumu īstenošanā, teikts likumprojekta anotācijā.

Saskaņā ar likumprojektu koncertzāles ēka paliks Rēzeknes pilsētas pašvaldības īpašumā, bet nodibinājumam tā tiks nodota bezatlīdzības lietošanā uz nodibinājuma darbības laiku. Tas ļaus izvairīties no papildu finansiālās slodzes pašvaldībai un nodrošinās koncertzāles darbības nepārtrauktību, skaidro KM.

Plānots, ka nodibinājuma dibinātāji veidos padomi, kura savukārt atklāta konkursa kārtībā iecels tā valdi - direktoru. Izveidojot nodibinājumu, uz laiku līdz atklāta konkursa noslēgumam, paredzēts iecelt pagaidu valdi.

Nodibinājuma finansējumu plānots veidot no valsts un pašvaldības budžeta dotācijām, ieņēmumiem no saimnieciskās darbības, kā arī ziedojumiem un citiem finanšu avotiem. Provizoriski kā finansējuma avots nodibinājumam noteikto valsts deleģēto uzdevumu īstenošanai tiek plānots Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF), paredzot, ka KM pēc likuma apstiprināšanas Saeimā virzīs grozījumus VKKF likumā saistībā ar fonda finansējuma palielināšanu šim mērķim.

Kā vēstīts, VARAM iepriekš nesaskaņoja likumprojektu un savā atzinumā norādīja uz vairākiem neskaidriem formulējumiem, kā arī piedāvāja paredzēt iespēju nodibinājumam pievienoties citiem dibinātājiem. Ministrija arī norādīja, ka visatbilstošākais modelis būtu nekustamā īpašuma nodošana bezatlīdzības lietošanā, nevis patapinājumā.

Savukārt Rēzeknes pašvaldība kritizēja KM piedāvājumu.