Sveši cilvēki deklarējušies dzīvoklī: rīdziniece atklāj negaidītu situāciju un brīdina citus īpašniekus

“Dzīvokli iegādājāmies septembrī, un apmēram pēc mēneša pamanījām, ka atkritumu rēķinā pēkšņi jāmaksā par vienu cilvēku vairāk,” stāsta Santa. Sākotnēji ģimene nesaprata, no kurienes radies papildu maksājums, tāpēc nolēma pārbaudīt informāciju portālā Latvija.lv.

Tur atklājies, ka dzīvokļa adresē deklarējušies vēl divi cilvēki – trešo valstu pilsoņi. “Kopā mūsu adresē bija deklarējušies divi cilvēki, kurus mēs nepazīstam,” saka Santa.

Ilgs process un lielāki rēķini

Lai situāciju atrisinātu, ģimene sāka interesēties par turpmāko rīcību. Sākumā viņi vērsās Mājokļu un vides departamentā, no kurienes tika novirzīti uz Rīgas domi ar norādi rakstīt iesniegumu.

Lai gan šobrīd izdevies panākt, ka svešie cilvēki no dzīvokļa ir izdeklarēti, problēma pilnībā vēl nav atrisināta. “Process notiek ļoti lēni, un formalitātes vēl nav sakārtotas. Mums joprojām jāmaksā par atkritumu izvešanu kā par pieciem cilvēkiem, lai gan faktiski esam trīs,” skaidro Santa.

Viņa uzsver, ka summa par diviem papildu cilvēkiem nav milzīga, taču jautājums ir par principu. “Ja tur būtu deklarējušies vēl vairāk cilvēku, rēķins kļūtu ievērojami lielāks,” viņa norāda.

Vēstules svešiem cilvēkiem un jautājumi par sistēmu

Situācija kļuva vēl nepatīkamāka, kad ģimenes pastkastītē tika saņemta vēstule, kas adresēta vienam no svešajiem cilvēkiem – paziņojums par ierakstītu sūtījumu. Uz aploksnes bija redzams vārds, uzvārds un personas kods.

“Pēc uzvārdiem izskatījās, ka tie varētu būt cilvēki no Uzbekistānas,” stāsta Santa. Viņa nesaprot, kā šāda situācija vispār varēja rasties.

“Īpašniekam netiek nosūtīts nekāds paziņojums, ka viņa adresē kāds ir deklarējies. Kāpēc nav tā, ka īpašniekam būtu jāapstiprina šāda deklarācija? Kāpēc mēs par to uzzinām tikai tad, kad saņemam lielāku rēķinu?” viņa vaicā.

Santa arī uzdod jautājumu, kā pašvaldība uzzinājusi, ka konkrētie cilvēki deklarējami tieši šajā adresē, ja dzīvokļa īpašnieki neko nav apstiprinājuši. “Sanāk, ka kāds šo informāciju ir sniedzis. Kāpēc tas var notikt bez mūsu ziņas?” viņa saka.

Ko paredz likums?

Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) publiski pieejamā informācija, deklarējot dzīvesvietu, personai dzīvesvietas deklarēšanas veidlapā jānorāda, kāds tiesiskais pamats tai ir dzīvot attiecīgajā adresē. Papildu dokumenti, izņemot personu apliecinošu dokumentu, nav jāuzrāda.

Papildu dokumentus pašvaldība var pieprasīt tikai tad, ja tai radušās pamatotas šaubas par sniegto ziņu patiesumu un šāda prasība ir motivēta.

Normatīvajos aktos arī nav noteikti ierobežojumi, cik personas vienlaikus drīkst būt deklarētas vienā nekustamajā īpašumā.

Vienlaikus PMLP skaidro, ka persona var deklarēt tikai tādu adresi, kurā tai ir tiesisks pamats dzīvot. Pat ja deklarācijas veidlapā sniegta nepatiesa informācija, pats deklarēšanas fakts nerada civiltiesiskas sekas – tas nozīmē, ka deklarēta persona automātiski neiegūst tiesības dzīvot konkrētajā īpašumā.

Santa atzīst, ka apsver iespēju vērsties tiesā, taču vēl plāno konsultēties ar juristiem. “Šis ir principa jautājums. Mēs negribam maksāt par cilvēkiem, kuri nekad nav dzīvojuši mūsu dzīvoklī,” viņa saka, aicinot citus dzīvokļu īpašniekus pārbaudīt, kas deklarēts viņu īpašumos.