Ap 400 000 eID kartēs e-paraksts var zaudēt esošo sertifikātu

Pastāv augsta iespēja, ka daļa Latvijā izdoto personas apliecību no jūnija vidus faktiski var kļūt nederīgas dokumentu elektroniskai parakstīšanai. Risks var skart 400 tūkstošus eID karšu, kuru sertifikāti jūnijā beidzas un to pagarināšana ir zem lielas jautājuma zīmes. Risinājumi tiek meklēti tikai tagad, lai gan problēma bija nojaušama jau kopš 24. gada, mainoties attiecīgajai Eiropas regulai.

“Šādu jautājumu mēs sākām skatīt pagājušajā gadā. Jau būtībā no gada sākuma sākām interesēties gan par šo regulu, kā viņu piemērot, un ievērojot to, ka arī ir šis ziņojums par šīs regulas ieviešanu, tad arī padziļināti tika skatīti jautājumi, un tad arī mēs sākām interesēties arī pie ražotājiem, kā tas varētu mūs ietekmēt,” raidījumam stāsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) vadītāja Maira Roze.

Īsumā situācija veidojušies šādi. No 2019. līdz 2021. gadam Latvijai piegādātajās ID karšu sagatavēs ir mikroshēma, kurai 2022. gada vasarā pasludināta ražotāja atbalsta pārtraukšana - ražotājs oficiāli paziņojis, ka turpmāk to vairs nesertificēs. Bet tā ir viena no komponentēm daļai Latvijā izsniegto  eID karšu. Un tās, lai saglabātu uzticamas paraksta radīšanas ierīces statusu (QSCD), šogad jūnijā būs jāpārsertificē. Taču iebūvētās mikroshēmas dēļ tas visticamāk nebūs iespējams.

“Problēma ir vairāk mikroshēmā nevis pašos paraksta sertifikātos un pašā parakstā. Kopumā vērtējot, šobrīd ir jāstrādā vairākos virzienos, un mēs redzam, ka darbs arī notiek. Pirmkārt, paši ražotāji vai ražotājs tad iet pārsertifikāciju savā mītnes valstī, kas ir Francija, tas ir tas viens virziens. Otrs virziens ir nacionāli noteikti regulējumi, kas atļautu turpināt izmantot šīs te eID kartes arī turpmāk,” saka VAS “Latvijas radio un televīzijas centrs” (LVRTC) Komercdepartamenta direktors Kārlis Siliņš.

Lielākā daļa ID karšu, par kuru e-paraksta turpmāku sertifikāciju ir bažas, izsniegtas Latvijas pilsoņiem laikā no 2019. līdz 2022. gadam, tie ir vairāk nekā 355 tūkstoši, kā arī nepilsoņiem - 25 760. Pārējās kartes turpināts izsniegt līdz  pat 2025. gadam - Eiropas Savienības pilsoņiem, ārzemniekiem un uzturēšanās atļauju īpašniekiem. 
 
Pēc LVRTC datiem aptuveni 130 tūkstoši karšu īpašnieku arī reāli izmanto tajā esošo e-parakstu. Jāpiebilst, ka potenciālā problēma neattiecas uz mobilo e-parakstu, ko aktivizējis eID kartes īpašnieks.

“Šo mums ir jāatrisina noteikti līdz jūnijam. Tātad šobrīd pastāvošajā termiņā mums jāatrod normatīvais regulējums, atbilstības regulējums, kas ir atbilstošs pastāvošajai kārtībai vai arī tehniski tehnoloģiski modificēts produkts, kas tad ļautu vismaz daļēji izmantot to, ko lietotāji raduši šobrīd izmantot,” saka Kārlis Siliņš.

Personas apliecības pilngadīgajiem pilsoņiem derīgas desmit gadus. Iestādes esot rēķinājušās, ka piegādātajām kartēm vajadzīgais kvalificētā e-paraksta radīšanas ierīces (QSCD) statuss būs spēkā vēl līdz 28. gadam jeb desmit gadus no to sākotnējās sertificēšanas, kā to tolaik paredzēja spēkā esošās normas. Tagad te vaino grozījumus Eiropas digitālās identitātes regulā -  kopš 2024. gada maija sertifikācija ir derīga vien piecus gadus. Lai gan pie mums salīdzinoši intensīvi lieto e-parakstu, un izsniegtās kartes ir ar garu derīguma termiņu, Latvija pārejas periodu vai kādus īpašus nosacījumus regulas ieviešanā nebija lūgusi, un arī tagad neprasīs.

“Šajā posmā, protams, kā jebkuru pozīciju gatavojot, jebkuru,  nacionāli mēs saskaņojām ar visām iestādēm, tajā skaitā Iekšlietu ministriju un pārējām, Satiksmes ministriju. Latvijas konkrētajā pozīcijā, cik es atminos, šādas [problēmas] neparādījās specifiski, bet tas arī neparādījās, acīmredzot, vai netika atbalstīts arī citu valstu pozīcijās, jo šis izaicinājums nav unikāls Latvijai. Arī citām valstīm ir šis pats jautājums, kas ir jārisina šobrīd un acīmredzot tajā brīdī regulā šis jautājums netika apskatīts vai netika pieņemts kā pārejas posms,” saka VARAM valsts sekretāra vietnieks Gatis Ozols.
 
Pirms pusotra mēneša, februāra sākumā PMLP lūdza padomu citām iestādēm – kā sagatavoties, ja iestājas prognozētā situācija. ID karšu atsaukšana un nomaiņa netiekot izskatīta kā reāls variants. Tam pietrūktu resursu, tostarp – attiecīgo sagatavju. Un, neiekasējot par nomaiņu nodevu, pārvaldei tie būtu mīnus 11 miljoni eiro. 

Ņemot vērā briestošās problēmas nozīmīgumu un iespējamo ietekmi visā digitālajā vidē, aizvadītajā nedēļā ārkārtas sanāksmē tikās Digitālās drošības uzraudzības komiteja, kas atrodas Aizsardzības ministrijas paspārnē. “Gan LVRTC, gan PMLP, gan VARAM informēja, viņuprāt, pieejamo risinājumu variantus, ko viņi plāno vai iniciēs, lai risinātu šo problēmu, kuru viņi uzrādīja kā potenciāli iespējamu. Es varbūt uzreiz atkāpjos atpakaļ, bet tas, kas mums svarīgi, ir, protams, lai no tās drošības uzraudzības perspektīvas, lai tie risinājumi iet laikam līdzi šajā jautājumā,” norāda, Digitālās Drošības uzraudzības komisijas vadītājs, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš.

PMLP jau sagatavojis grozījumus, lai ID kartes kā personas apliecības būtu derīgas pat tad, ja tajās esošie sertifikāti ne. Savukārt pašu e-parakstīšanas iespējas turpmāku izmantošanu pārvalde cer atrisināt juridiski nosakot, ka konkrētās kartes ir derīgas parakstīšanai. “Likuma grozījumi paredz, ka šādi parakstītie dokumenti ir derīgi Latvijā un viņiem ir tāds pats juridiskais spēks, it kā mēs būtu parakstījuši pašrocīgi šādu dokumentu,” saka PMLP priekšniece Roze. Pārvaicājot, vai tas notiktu, neraugoties uz to, ka šis kvalificētais elektroniskā paraksta sertifikāts varētu nebūt konkrētajām kartēm, viņa apstiprina: “Tieši tā, jā!”

PMLP aprēķinājis, ka viņu izsniegto identitātes karšu dzīves cikls, skaitot no to pasūtīšanas brīža, līdz izsniegšanai un derīguma termiņa beigām, ir aptuveni 16 gadu. Un šobrīd, ņemot vērā digitālās vides attīstības ātrumu, sāktas diskusijas par to, ka eID kartes turpmāk varētu izsniegt tikai uz pieciem gadiem, ne desmit.

LVRTC dati par eparaksta rīku lietošanu liecina, ka 2025. gadā 39% dokumentu e-paraksti uzlikti, izmantojot viedkartes. 

2025. gadā dokumentu parakstīšanai e-paraksts kopumā izmantots 18,3 miljonus reižu (+10%, salīdzinot ar 2024. gadu). No tiem 61% izmantots eParaksts mobile, bet 39% – viedkartes. 

Savukārt eParaksts mobile Latvijā lieto 555 000 personu, bet eID karte ar aktīvu eParakstu ir 1.3 miljoniem iedzīvotāju. Pērn 7% cilvēku mobilo eparakstu aktivizējuši, izmantojot eID karti.

Neatkarīgi no tā, kā šī situācija atrisināsies, iestādes aicina iedzīvotājus nodrošināties ar vairākiem digitālajiem risinājumiem, piemēram, papildus eID, aktivizēt arī mobilo e-parakstu vai smart ID. To lietošanu potenciālā problēma neskar.