Preiļu novada pašvaldība sveic visus novadniekus un viņu viesus

"Pilsētas dzimšanas dienā pateicamies iekvienam, kurš ar sirdi un darbiem ik dienu veido Preiļus. Lai Preiļi arī turpmāk ir vieta, kur aug idejas, sapņi un labklājība," teikts vietvaras apsveikumā.

Preiļi atrodas Latvijas dienvidaustrumu daļā, Latgales augstienes rietumu malā pie mazas upītes - Preiļupes. Preiļu zeme ir viena no senākajām Latvijas apdzīvotajām vietām. Pirmie iedzīvotāji Preiļu apkārtnē ienākuši 1. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Vēsturnieki Preiļu zemes sākotnējo centru saista ar Anspaku un Plivdu pilskalnu, no kurienes laika gaitā vienas vai abu pilskalnu apmetņu iedzīvotāji pārcēlušies uz tagadējo Preiļu pilsētas vietu. Par senāko šīs teritorijas iemītnieku dzīvi vēsta tikai arheoloģiskas liecības.

Preiļu vārds rakstītajos avotos pirmo reizi minēts 1348. gadā sastādītā dokumentā. Preiļi no 1376. gada ietilpa Livonijas ordeņa daļā. 14. gs. beigās Preiļu zeme nonāca grāfu Borhu īpašumā. Borhi piederēja pie vecākajām dižciltīgo dzimtām Eiropā, kuras saknes meklējamas Neapoles karalistē Dienviditālijā. No turienes dzimta pārcēlās uz Vāciju, Vestfāles zemi. 13. gs. viens Borhu dzimtas atzars pārcēlās uz Pomerāniju Vācijā, otrs uz Krakovas vojevodisti Polijā, trešais uz Livoniju. Livonijas Borhu dzimtas pārstāvji bija arī Preiļu un Varakļānu muižu īpašnieki. Pēc Preiļu zemes izlēņošanas, domājams, Preiļu zemes centrs no minētajiem pilskalniem pārvietojas uz tagadējo Preiļu pilsētas parka teritoriju. Te izveidojās un līdz pat 19.gs. otrajai pusei pastāvēja Borhu muižas centrs.

1382. gadā Preiļi nonākuši grāfu Borhu īpašumā, kurus arī uzskata par pilsētas dibinātājiem, jo tā piecsimt gadu garumā piederējusi šai dzimtai, kurai ir nozīmīga loma Preiļu pilsētas un novada vēsturē.

Preiļu brīvciems, ko veidoja tirgotāji un amatnieki, pakāpeniski paplašinājās. Miesta tiesības Preiļiem piešķirtas 1852. gadā, kad tajā jau bijušas 85 sētas, katoļu dievnams un krogs. Gadu desmitu pēc tā Preiļos jau tika rīkoti vērienīgi gadatirgi, kas ilguši pat vairākas dienas. Par to liecina arī plašais Tirgus laukums baznīcas priekšā.

1865. gadā Preiļos nodibināta pirmā mācību iestāde — tautskola, bet 20. gadsimta sākumā jau darbojās trīs skolas (tautskola un draudzes skolas), slimnīca, pasts, telegrāfs, spirta dedzinātava, alus darītava, ūdens dzirnavas, vēja dzirnavas, divas valsts degvīna tirgotavas.

1928. gada 11. februārī Preiļiem piešķirtas pilsētas tiesības. Rūpniecības uzņēmumu skaits palika nemainīgs, bet tirgotavu skaits palielinājās līdz 206, no tām 46 atradās Tirgus laukumā. Lielākā daļa piederēja ebreju tirgotājiem, taču daudzi Preiļu iedzīvotāji joprojām nodarbojās ar lauksaimniecību. Apbūve Preiļos noritēja pamazām, daudzi gruntsgabali tika izmantoti kā dārzi un ganības, vēsta Preiļu novada pašvaldības apkopotā informācija.

1938. gada 30. septembrī Valsts prezidents Kārlis Ulmanis apstiprināja Preiļu pilsētas ģerboni, kurā attēlots zelta laukā uz labo pusi pagriezies melns krauklis — gudrības, drosmes un spēka simbols. Šī putna attēls ģerbonim izraudzīts tāpēc, ka arī Preiļu ilggadīgo īpašnieku Borhu ģerbonī bija attēloti kraukļi — gudrie, uzmanīgie, drošsirdīgie, spēcīgie un arī kauslīgie putni.