Leģendārā Latvijas vizītkarte - tīrīšanas pasta “Skaidra” cauri revolūcijām un slavas odām
Par vienu no Latvijas vizītkartēm, kas izturējusi daudzu gadu desmitu pārbaudi var uzskatīt pašreiz Dobeles “Spodrībā” ražoto saimniecisko tīrīšanas pastu “Skaidra”, ko jau kopš pagājušā gadsimta sešdesmito gadu otrās puses ražoja dažādi Latvijas uzņēmumi – “Skaidras” pirmsākumi meklējami Rīgas ķīmiskajā rūpnīcā “Aerosols”, bet tagad turpinās Dobelē.
“Skaidra”, protams, nav tik populārs Latvijas suvenīrs, kā Rīgas melnais balzams, šprotes vai Siguldas spieķītis, bet ir tikpat leģendārs joprojām ražošanā esošs produkts. Tik populārs, ka tagad tās receptūru nozagušas vairākas Krievijas rūpnīcas un ražo tīrīšanas pastu, kuras nosaukums uz kārbas joprojām ir tāds pats kā Latvijā ražotajai precei, tikai kirilicā – “Скаидра”. Protams, cik šajās kārbās esošais saturs ir atbilstošs oriģinālam ir noslēpums, bet runa jau ir par mūsu pašu “Skaidru”.
No Rīgas uz Mārcienu
Presē senāko ierakstu par “Skaidras” pirmsākumiem var atrast 1967. gada 13. septembra “Rīgas Balsī” rakstā ar visai skaļu virsrakstu “Traukus tīra “Skaidra””: “Sintētiskā saimniecības pasta “Skaidra”, kas ir uzņēmuma (rūpnīcas “Aerosols”) jaunums, ir dezinfiscējošs, filcējošs līdzeklis, ar kuru ātri un viegli var notīrīt traipus no metāla, porcelāna, fajansa, māla, glazētiem un emaljētiem priekšmetiem.” Jau esot saražots 36 000 pastas kārbu un tiek solīts ar laiku vēl vairāk palielināt ražošanu.
Pēc pāris gadiem “Skaidras” ražošana sāka savu ceļojumu pa Latviju. 1969. gada 11. marta Madonas laikraksta “Stars” dienas varone ir mārcieniete Aleksandra Branta – “Cilvēks ar labām rakstura īpašībām”. Viņa strādā Rīgas ķīmiskās rūpnīcas “Aerosols” Mārcienas ceha fasēšanas sektorā, kur sagatavo pircējiem saimniecības pastu “Skaidra”:
“Šo produkcijas veidu cehs sāka izlaist tikai pērnā gada beigās. Saimniecības pastu pašreiz vēl nevar nopirkt katrā veikalā, taču tās izlaide aizvien pieaug, reizē vairojas arī šīs preces popularitāte. Pastu taču var izmantot gan metāla, gan porcelāna un fajansa priekšmetu tīrīšanai, to iecienījušas mājsaimnieces.
Un, lūk, šo pastu fasē Aleksandra Branta. Četros darba gados viņa paspējusi strādāt vairākos fasēšanas iecirkņos, apguvusi vairākas profesijas. Un visu viņa varēja veikt labi, pateicoties precizitātei, kārtīgumam, rūpībai. Bez šīm īpašībām darbs fasēšanas sektoros nav iedomājams. Aleksandra Branta ir cītīga, izpalīdzīga. Ja gadās, ka kāda no darba biedrenēm saslimst vai citu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā, viņa izpilda tās pienākumus. Šīs labās Aleksandras Brantas rakstura īpašības nav palikušas neievērotas. Viņas portrets ievietots ceha Goda plāksnē, viņas darbabiedri sirsnīgi atsaucas par šīs ierindas strādnieces izpalīdzību un amata prasmi.”
Pagāja gadi un “Skaidra” atsvaidzināja arī ne visai košo padomjlaika reklāmu. 1976. gada 10. februāra “Padomju Jaunatne” publicē cītīgas mājsaimnieces attēlu, virs kura dzejas rindas: “Trauki un spīd un laistās,/ ja talkā nāk “SKAIDRA”!”
Trakie deviņdesmitie: “Skaidra” zelta vērtē
Nāca pārmaiņu laiks un “trakie deviņdesmitiem”, kuri zem sitiena palika arī “Skaidru”. 1992. gada 17. jūnijā “Latvijas Jaunatnē” teju vai nekrologs “Kur pazudusi “Skaidra”?”: “Tīrīšanas līdzekli “Skaidra” ražo valsts uzņēmuma “Aerosols” trešais cehs, kas atrodas Madonas rajona Mārcienā. Tas ir vienīgais valstī, kas izlaiž šo iecienīto pastu, Cehs nav liels. Bet šogad darba apjomi sarukuši vēl uz pusi: divu maiņu darbs tagad pārtapis par strādāšanu vienā maiņā.
Ceha priekšnieka vietniece Valentīna Večerinska stāstīja, ka pastu “Skaidra” filiāle joprojām ražo. Produkcija, protams, tiek izlaista mazākā apjomā. Pavasarī dārgs kļuvis polietilēns, plastmasa, tāpēc pastas cena uzkāpusi līdz 22 rubļiem. Bāzes par šādu summu “Skaidru” pirkt atteikušās, tāpēc Mārcienas cehs pats meklējot klientus, braukājot preci tirgot pa rajoniem. Pēdējā laikā interese par pastu atjaunojusies – to iepirka Saldus, Madona, Liepāja, nedaudz arī Rīga. “Skaidra” ar tirdzniecības uzcenojuma procentu veikalos maksā apmēram 28 rubļus.”
1992. gada sākumā “Skaidra” vārda tiešā nozīmē bija zelta vērtē. Toreiz par minimālo algu (670 rubļiem) varēja nopirkt ap 25 “Skaidras” bundžiņas, bet tagad par minimālo algu (780 eiro) var nopirkt teju 400 bundžiņas.
No Mārcienas uz Dobeli
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas “Skaidras” ražošanu pārņēma Dobeles “Spodrība” un tagad savu produkciju (arī “Skaidru”) tirgo ar zīmolu “Seal”. Tā kā Latvijā ir brīvais tirgus, tad tīrīšanas pastu 380 gr iepakojumā dažādos tirdzniecības tīklos var nopirkt samērā plašā cenu amplitūdā – no 1,70 līdz 2,50 eiro par vienību. Bet nu to atļauties praktiski var ikviens.
Tas, ka “Skaidra” ir produkts “ar vārdu” liecina arī daži publiskie iepirkumu konkursi jeb tenderi, kuros dažādi uzņēmumi, piemēram, gan “Rīgas ūdens”, gan Valmieras drāmas teātris vēl pavisam nesen – pirms dažiem gadiem, izsludinājuši par sadzīves ķīmijas jeb tīrīšanas līdzekļu iepirkumu. Tur kā iepirkuma objekts tiek norādīta “tīrīšanas pasta “Skaidra””, vien iekavās norādot: “vai analogs, vai labāka”.
“Skaidras” receptūra
“Skaidra” ir abrazīva (abrazīvie materiāli - ļoti cieti materiāli, ko izmanto koka, metāla, stikla un citu virsmu apstrādei), sārmaina (alkāna) tīrīšanas pasta, kas paredzēta dažādu virsmu mazgāšanai - no traukiem un katliem līdz santehnikai, flīzēm, grīdām un citām cietām virsmām. Tā palīdz noņemt taukainus, piedegušus un cietus netīrumus, un regulāri tiek izmantota sadzīvē un saimniecībā.
Pasta satur: * smalkas abrazīvās daļiņas, kas palīdz mehāniski noņemt netīrumus; * virsmaktīvās vielas - lai šķīdinātu taukus; * sārmaina vide - papildu taukvielu izšķīdināšanai; * aromātiskas piedevas - patīkamākai lietošanas sajūtai.
