Uzzini, kāpēc Valdemārpils ir unikāla Latvijas pilsēta. Pilsētas simtgade
Sasmakas pilsētu tieši pirms 100 gadiem par godu izcilajam jaunlatvietim un tautsaimniekam Krišjānim Valdemāram pārdēvēja par Valdemārpili. Šī ir vienīgā Latvijas pilsēta, kura nes kāda ievērojama latvieša vārdu. Ceļš līdz pilsētas pārdēvēšanai bija vairāku gadu garumā. Jauns.lv atskatās uz šo vēsturisko notikumu.
Latvijā šobrīd ir tikai divas pilsētas, kuras nosauktas par godu kādai ievērojamai personai. Jēkabpils jau no sākta gala dēvēta Kurzemes hercoga Jēkaba vārdā, kopš 1670. gada, bet otra pilsēta – Valdemārpils sava dižā novadnieka – Krišjāņa Valdemāra vārdu ieguva tikai simts gadus, un februāra sākumā to atzīmēs ar vairākiem pasākumiem.
Pagaisušās idejas
Teorētiski Latvijā varēja būt vēl kāda pilsēta nosaukta ievērojamas personības vārdā. Pēc dzejnieka Jāņa Raiņa (Pliekšāna; 1865-1929) nāves sociāldemokrāti pagājušā gadsimtā ierosināja Daugavpili, kurā viņš pavadīja savus ģimnāzista gadus, pārdēvēt par Raiņpili. Tomēr šī ideja neguva atsaucību.
PSRS okupācijas laikā vietējie komunisti, vēloties izkalpoties Maskavai, Rīgu gribēja pārdēvēt par Gagarinu – par godu pirmajam kosmonautam Jurijam Gagarinam (1934-1968), bet Kremlis šo priekšlikumu noraidīja un Gagarinas vārdu piešķīra Gžatskas pilsētai Smoļenskas apgabalā, kas ir Jurija Gagarina dzimtā pilsēta.
Savukārt Pļaviņu HES celtniecības laikā uzcelto spēkstacijas pilsētu pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados nodēvēja par Pētera Stučkas celtnieku ciematu, kas no 1967. līdz 1990. gadam pārtapa par Stučkas pilsētu par godu komunistam un pirmās Latvijas padomju republikas valdības vadītājam Pēterim Stučkam (1865-1932). Pēc valsts neatkarības atgūšanas šo pilsētu nosauca par Aizkraukli.
Tā kā Valdemārpils Latvijā ir unikāla pilsēta, kas savu nosaukumu ieguvusi bez politiskām ambīcijām. Te jāatgādina, ka Jēkabpils savu nosaukumu ieguva tieši šādu ambīciju rezultātā – miestu pie Krustpils pils savā vārdā nosauca pats Kurzemes hercogs Jēkabs (1619-1682) vēl savas dzīves laikā 1670. gadā.
Piecu gadu cīņa par jauno nosaukumu
Jau pāris gadus pēc Latvijas valsts nodibināšanas Sasmaku par Valdemārpili par godu latviešu ekonomistam, publicistam un politiķim, vienam no jaunlatviešu kustības aizsācējiem un Ainažu jūrskolas dibinātājam Krišjānim Valdemāram (1825-1891) gribēja nosaukt pateicīgie novadnieki, jo vietējie lepojās, ka Krišjānis Valdemārs ir dzimis Sasmakai pieguļošajā Ārlavas pagastā.
Viena no leģendām vēsta, ka iepriekšējais apdzīvotās vietas nosaukums “Sasmaka” cēlies no zemes īpašnieka barona Zasa vārda, kas pārveidots vācu valodu nezinošo vietējo ļaužu mēlē. Līdz pilsētas pārdēvēšanai vajadzēja paiet vairākiem gadiem, kaut gan “sausie arhīva dokumenti” varētu likt domāt, ka tas bija tikai dažu dienu jautājums. 1926. gada 29. janvārī Latvijas Iekšlietu ministrija apstiprināja Sasmakas pilsētas domes lēmumu turpmāk pilsētu saukt par Valdemārpili un kopš tā paša gada 3. februāra pilsētai jau oficiāli bija cits vārds.
Sasmaka paliek Sasmaka!
Krišjānis Valdemārs Sasmakā pavadīja savu bērnību un jaunības gadus līdz 1845. gadam. Pieņem, ka tieši Sasmakā, vērodams vietējo ebreju tirgotāju rosīšanos, viņš nācis pie atziņas par saimniecisko aktivitāšu lietderību un tāpēc vēlāk mudināja latviešus ņemt piemēru no ebrejiem, kā tikt pie turības.
Jaunā vārda piešķiršanas brīdī Valdemārpilī bija kādas 170 ēkas un nedaudz vairāk kā 1000 iedzīvotāju, Šķiet, pilsētnieki nosaukumu uzreiz nemaz tā nepieņēma, jo apritē parādījās teiciens “Sasmaka paliek Sasmaka”. Par to liecina arī raksts lielajā dienas laikrakstā “Pēdējā Brīdī” 1932. gada 6. decembrī “Iebraucējiem – Valdemārpils, pašiem – Sasmaka”:
“Svešinieks dzirdējis jaunu pilsētu – Valdemārpils, iebraucot Valdemārpilī, šur tur vēl redz izkārtnes – “Sasmakas” tāds un tāds veikals u.t.t. Sasmaka paliek Sasmaka.”
Jāmaina pilsētas vapenis un zīmogs
Bet vismaz piecus gadus pirms Sasmakas pārdēvēšanas sprieda, kā vietējie varētu iemūžināt sava dižā novadnieka vārdu. 1921. gada oktobra pilsētas domes sēdē vienbalsīgi pieņēma lēmumprojektu “Par jaunprojektējamo pilsētas vapeni (ģerboni)”, kurā bija teikts, ka vapenī būtu vēlams ievietot zīmējumu, kurā būtu redzama neliela buru laiviņa un tās nosaukums būtu “Valdemārs“, jo “senākus gadus atpakaļ Sasmakā dzīvojis vēl kā zēns – Latvijas Jūrniecības pirmais dibinātājs – slavenais Krišjānis Valdemārs.”
Pēc tam Sasmakas pašvaldība vairākkārtīgi Rīgas priekšniecībai atgādināja par savu nodomu iemūžināt Valdemāra vārdu. Piemēram, 1922. gada novembrī tā iestājās par pilsētas zīmoga maiņu: “Sasmakas pilsētas valde lūdz atļaut viņai pārgrozīt līdzšinējo pils. valdes zīmogu pēc klātpieliktā jaunā zīmoga nospieduma parauga. Tagadējais zīmogs ir pilnīgi nolietots, nodilis. Jaunais zīmogs būs no kaučuka. Jaunā zīmoga vidū pils. valde vēlas ievietot buru kuģi ar izplestām burām, pie kam jūras viļņos būtu manāmi iniciāļi K. un V., kuri atgādinātu Krišjāņa Valdemāra vārdu un uzvārdu.”
Bija jāpaiet vairākiem gadiem, lai Sasmaka pārtaptu par Valdemārpili. Pie vainas bija gan ekonomiskā krīze, gan birokrātiskās procedūras, gan tas, ka Sasmakas pašvaldība bija nonākusi finansiālās grūtībās. Tomēr beigu galos nodoms īstenojās. Bet, kā liecina starpkaru Latvijas preses publikācijas, ne jau visi pilsētas pārkristīšanu uzņēma ar entuziasmu, uzreiz nomainot pilsētas nosaukumu. Jāteic, ka apdzīvotā vieta “Sasmaka” pilsētas tiesības ieguva tikai 1917. gada 15. aprīlī, un Valdemārpils savu iepriekšējo pilsētas vārdu pat nenesa desmit gadus.
Simtgades svinības
Nu jau daudzi ir aizmirsuši, kad un kāpēc tapa Valdemārpils nosaukums. Un februāra sākumā par to aicina aizdomāties Talsu novada pašvaldība:
“Lai atskatītos uz pagājušajiem 100 gadiem Valdemārpils vēsturē, sadzīvē un kultūrā, 3. februārī pulksten 18:00 aicinām interesentus uz pirmo lekciju ciklu „Valdemārpils simtgades stāsti” Valdemārpils Izstāžu zālē, Raiņa ielā 14a.
Vēstures lappusēs rakstīts, ka senos laikos, kad pilsēta svinējusi svētkus, Dupurkalnā un Dzirnavkalnā ir kurināti dižsārti. Arī šogad Valdemārpils Baznīcas laukumā, 7. februārī no pulksten 11:00 līdz 15:00 notiks svētku pasākums „Dižsārti Valdemārpilī””.
