Pareizticīgie 7. janvārī svin Ziemassvētkus. Ko vairums par tiem nezina vai ir aizmirsuši
Latvijā pareizticīgie, tāpat kā daudzviet citur pareizticīgo kopienās pasaulē, Ziemassvētki tiek svinēti 7. janvārī – pēc “vecā stila”. Bet maldīgi uzskatīt, ka tie ir “krievu Ziemassvētki”, jo 7. janvārī Kristus dzimšanu svin arī Āfrikā (Etiopijā), Āzijā (Jeruzalemē) un dažās citās neslāvu zemēs, piemēram, Gruzijā un Moldovā.
Tā ir austrumu Baznīcu tradīcija, kurai seko ne tikai pareizticīgie, bet arī vecticībnieki. Latvijā gan bija neliels četru gadu periods – no 1936. gada līdz padomju okupācijai, kad Latvijas pareizticīgā Baznīcā (LPB) pārgāja no kanoniskās pakļautības Maskavas patriarhātam pie Konstantinopoles patriarhāta, kad mūsu valsts pareizticīgie oficiāli pievienojās “jaunajam stilam” – Gregora jeb Rietumu pasaules kalendāram.
Pašreiz nelielā daļā latviešu pareizticīgo draudžu ir tradīcija Ziemassvētku vakaru svinēt 24. decembrī, piemēram, Debesbraukšanas baznīcā Rīgā, Mēness ielā, bet to drīzāk gan var uzskatīt par izņēmumu. Šādu praksi LPB pieļāvusi tādēļ, lai latviešu pareizticīgie, kuru ģimenēs ir arī daudzi “citticībnieki”, kuri svētī 24. decembri, nebūtu atrauti no savām saimēm.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas bija liela kustība, lai pareizticīgo Ziemassvētkus – 7. janvāri - noteiktu par oficiālu valsts brīvdienu, par to iestājās ne tikai tā dēvētās “krievu partijas”, piemēram, “Saskaņa”, bet arī valsts augstākās amatpersonas. 2012. gadā toreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš pat teica, ka 7. janvāris ir pelnījis būt par brīvdienu. Tomēr pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un Ukrainas pareizticīgās Baznīcas kanoniskās pārejas no Maskavas pie Konstantinopoles patriarhāta un Ziemassvētku datuma pārnešanas uz Gregora kalendāru šī ideja jau vairākus gadus Latvijā nav aktuāla. Te gan jāpiebilst, ka 7. janvāri uzskatīt par “krievu Ziemassvētkiem” lielā mērā ir neloģiska, jo daļa ukraiņu pareizticīgo, arī no Rietumukrainas, kuru nevar uzskatīt par “promaskavisku bastionu”, joprojām nevēlas mainīt Ziemassvētku datumu uz “jauno stilu”.
Daļa pareizticīgo seko Juliāna kalendāram un nav pieņēmuši 1582. gada Gregora reformu, kad Rietumu pasaule saskaņoja kalendāru ar Saules gadu un tas pārbīdījās par divām nedēļām atpakaļ. Jauno stilu nepieņēma Krievijas, Serbijas, Gruzijas, Moldovas, Jeruzalemes un Etiopijas pareizticīgo patriarhāti. Savukārt daļa – Albānija, Grieķija, Rumānija, Bulgārija, Kipra un citas – to pieņēma. Tā kā pašlaik pasaules pareizticīgie Ziemassvētku svin dažādos datumos. Pareizticīgo Ziemassvētku liturģija pēc Juliāna stila visbiežāk norisinās naktī no 6. uz 7. janvāri, apvienojot vakara dievkalpojumu ar Dievišķo liturģiju.
Pēc tam, kad 2023. gada augustā pareizticīgo dievkalpojumā, kuru Latvijas Televīzija uzņēma Valgundes klosterī Jelgavas novadā, izskanēja aizlūgums par karu atbalstošo Maskavas patriarhu Kirilu sabiedriskie mediji lieguši Rīgas un visas Latvijas metropolītam Aleksandram tautu publiski Latvijas Televīzijā un Radio apsveikt Baznīcas svētkos. Un tā tas ir arī šogad.
Latvijas pareizticīgā Baznīca formāli ir atteikusies no pakļaušanās Maskavas patriarhātam, bet kananiski tā joprojām klausa Krievijas pareizticīgo baznīcu. Tomēr bet Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs izvairās savos vēstījumos pieminēt kaut ko politisku. Ja 24. decembrī citu Latvijas lielāko kristīgo konfesiju vadītāji savās svētku uzrunās līdztekus Jēzus Kristus personībai un dzimšanas faktam pieminēja arī sabiedrībā aktuālus jautājumus, piemēram, gan karu Ukrainā, gan tuvojošās Saeimas vēlēšanas, bija atsauces uz ģeopolitisko situāciju, tad šogad metropolīta Aleksandrs vēstījums bija tīri un tikai reliģisks - vēstījumā uzsvars likts uz Kristus žēlastību, pestīšanu un dzīves pārveidi caur ticību. Viņš aicina ticīgos atcerēties Kristus aicinājumu “Seko Man!” un censties dzīvot saskaņā ar evaņģēlija mācību, liekot uzsvaru uz mieru, mīlestību, rūpēm par tuvākiem un cerību baznīcā un sabiedrībā. Metropolīts arī īpaši uzsvēris ticības nozīmi personīgajā dzīvē, dalīšanās priekā un atbalstā tiem, kam tas vajadzīgs, it īpaši svētku laikā.
Pareizticīgo Ziemassvētku dievkalpojums
Pareizticīgo Ziemassvētkiem veltīts dievkalpojums Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē.
Pareizticīgo Ziemassvētki 7. janvārī nav “citi” Ziemassvētki” - tie ir tie paši Kristus dzimšanas svētki, kas vienkārši tiek svinēti pēc Juliāna kalendāra, ko lieto daļa Austrumu baznīcu un vecticībnieku. Šajā dienā uz svētku mielasta galda varam likt mūspuses pareizticīgo tradicionālos ēdienus: * kutju (kviešu vai rīsu putru ar medu, rozīnēm, magonēm), zivju ēdienus, sēnes, pīrāgus, gaļas ēdieni, kuri ir īpaši gardi pēc gavēņa beigām. Bet istabās ikonas (svētbildes) tiek rotātas ar egļu zariem, pie tām dedz sveces vai lampadas, notiek ģimenes kopīga lūgšana.
