Baida ar elli, runā par karu, piesauc Saeimas vēlēšanas, analizē Eltonu Džonu: Latvijas lielāko Baznīcu Ziemassvētku vēstījumi
Latvijas Baznīcu vadītāju Ziemassvētku uzrunas, apsveikumi un vēstījumi bijuši gan politizēti, piemēram, piesaucot Latvijas Satversmi un Saeimas vēlēšanas un analizējot karu Ukrainā, gan visnotaļ “zinātniski”, gan moralizējoši, gan arī vienkārši sirsnīgi, neizplūstot daudzvārdībā. Jauns.lv iepazīstina ar Latvijas lielāko kristīgo Baznīcu vēstījumiem šajos svētkos.
Šajos Ziemassvētkos pirmos vēstījumus Kristus dzimšanas svētkos jaunajā statusā teica abi jaunievēlētie luterāņu Baznīcu arhibīskapi – gan Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Pasaulē virsgans Kārlis Žols, gan Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas vadītājs Rinalds Grants. Abi savās uzrunās pieminēja gan Ukrainas karu, gan nestabilo situāciju, kāda valda Latvijā. Arī katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs un baptistu bīskaps Kaspars Šterns runā par apjukumu, kas valda mūsdienu pasaulē. Uz šī fona izceļas metodistu superintendantes Zintas Dzintaras optimistiskais sveiciens. Savukārt latviešu pareizticīgajiem 24. decembrī nācās iztikt bez Latvijas pareizticīgās Baznīcas metropolīta apciemojuma. Adventisti sociālajos tīklos publicējuši shēmu, kā pareizi saprast Jēzus Kristus nākšanu pasaulē un skaidro mūsu apziņā iesakņojušos maldus par elli. Bet “Jaunās paaudzes” līderis Aleksejs Ļedjajevs aicina aizdomāties par maldiem, kas saistīti ar Jēzus dzimšanas datuma noteikšanu.
“Nākamais gads var būt liktenīgs”
Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Pasaulē arhibīskapa Kārļa Žola Ziemassvētku uzruna bija viena no vispolitizētākajām, uzsverot gan situāciju Ukrainas frontē, gan gaidāmās Saeimas vēlēšanas: “Šobrīd pasaulē valda neziņa par nākotni. Mēs nezinām, ko nesīs attīstība, kas saistīta ar karu Ukrainā, kā tā ietekmēs arī mūs. Nākošais gads var būt ļoti liktenīgs dažādās nozīmēs. Pie mums - Latvijā - nākošajā gadā notiks Saeimas vēlēšanas. Vai un kā tās mainīs mūsu valsts un zemes attīstību? Bet varbūt tieši tas, ka mēs nezinām, kas var notikt pēc brīža, palīdz mums iekšēji pamosties tādā nozīmē, ka arī katra nodzīvotā diena var kļūt piepildīta ar apzinātu dvēseles aktivitāti un - garīgā nozīmē - arī svēta.”
Viņš aicina būt nomodā – “spēt atšķirt Dieva darbību šodienā, reaģēt uz notiekošo pasaulē ar aktīvu mīlestību un spēju aktīvi un taisnīgi darboties” un nepakļauties dažādām propagandām un virtuālajām “realitātēm”, kuras arvien vairāk novērš no patiesas klātesamības, kā apzināties sava laika izaicinājumus, veidot sevī patiesu saskari ar realitāti, aktīvi veidot mūsu tagadni tā, lai mēs būtu gatavi rītdienai: “Ja atnāk “nakts” vai krīze, vai es esmu gatavs reaģēt nevis ar paniku, bet ar skaidrību, drosmi un mīlestību”.
Savu Ziemassvētku vēstījumu Kārlis Žols noslēdz vārdiem: “Lai mūsu modrība kļūst par dāvanu apkārtējai videi un pasaulei, lai sastaptu Kristu nevis kā plastmasas lelli ikgadējā adventa silītes izstādīšanā veikalu skatlogos un pilsētu laukumos, bet kā dzīvu klātbūtni visā radībā, visā pasaulē!”
Kur palicis Miera princis?
Arī Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) arhibīskaps Rinalds Grants runā par mūsdienu pasaules izaicinājumiem, kuri disonē ar pravieša Jesajas 300 gadus pirms Kristus dzimšanas izteikto pravietojumu par Miera prinča nākšanu, “kura vara pletīsies un miers nebeigsies”: “Karš Ukrainā, asās viedokļu sadursmes mūsu pašu zemē, pieaugošā steiga un virspusējība. Šādā pasaulē vēsts par Miera princi var skanēt kā romantisks sapnis,” bet:
“Tomēr arī šodien šī vēsts aizvien ir spēkā. Kristus dzimšanas un arī augšāmcelšanās svētki nav realitātes izņēmums vai paralēla pasaule. Šie svētki ir ceļa karte, spēks un gudrība pa to iet pretim citādai, atjaunotai dzīves un realitātes pieredzei.”
Mieru var nest tikai ticība, teic Rinalds Grants: “Dieva neparastais risinājums dāvā tikpat neierastu mieru. Tas nenozīmē, ka apkārt esošie nemieri un strīdi ir rimuši, ka cilvēkus vairs nenomāc bezdarbs un slimības vai ka ziņu raidījumos skan tikai labas vēstis. Dieva miers cilvēkā atjauno iekšēju veselumu, saskaņu attiecībās, taisnību, drošību un svētību. Tas neizgaist ciešanu un pārbaudījumu brīžos, jo tas nesakņojas apstākļos vai diplomātijā, bet gan personā – Kristū.”
“Ja savu dzīvi negribam redzēt kā kaujas lauku, uzticēsimies Kristum, mūsu Mieram, kurš mūs pašus aicina kļūt par miera nesējiem. (..) Iemesli nemieram šajā pasaulē būs vienmēr. Kristus dzimšanas svētki vēsta: Miera princis ir dzimis. Viņš ir ar mums.
Un, lūk, sirdsmiers kļūst iespējams,” rezumē arhibīskaps.
Nesekot ilūzijai, bet gan Satversmei
To pašu uzsver arī Latvijas Romas katoļu Baznīcas galva Zbigņevs Stankevičs, kurš savā Ziemassvētku vakara sprediķī Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē teica: “Ļaunums pasaulē tiek pārvarēts līdz ar Dieva gaismas ienākšanu tajā.”
Rīgas katoļu arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča apsveikums Ziemassvētkos:
“Savos sirds dziļumos varam atklāt ilgas pēc pasaules, kur zobeni tiek pārkalti par lemešiem, vilks ganās kopā ar kazlēnu, bērns rotaļājas kopā ar odzi. Citiem vārdiem sakot, kur cilvēki savās savstarpējās attiecībās atsakās no vardarbības un manipulācijām, tiek pārvarēta nabadzība, odi un ērces nekož, nav postošu plūdu, sals un karstums netraucē dzīvot. Tomēr mums var rasties pamatots jautājums: kā tā, katru gadu skan šis teksts, bet pasaulē arvien vēl ir tik daudz ļaunuma un neredzam, ka tas ietu mazumā, šķiet, gluži pretēji, ka tas tikai vairojas. Lai saprastu Dieva doto atbildi uz šo jautājumu, sākumā ir jāveic dažas piebildes,” teica arhibīskaps un turpināja:
“Tauta, kas staigā tumsībā – tā ir cilvēku sabiedrība, kurā ir nojukusi Dieva norādītā vērtību skala. Tā rezultāts ir iekšēji konflikti, netaisnība un egoisma uzplaukums. Šādu sabiedrības stāvokli pravietis nosauc par dzīvi nāves ēnas valstībā. Gaisma uzaust tad, kad tiek atjaunota vērtību hierarhija. Tas notiks līdz ar apsolītā bērna piedzimšanu. Viņš atjaunos taisnīgumu zemes virsū.
Tā ir ilūzija – likt cerību vienīgi tehnoloģijās, inovācijās un ekonomikā. Tās ir svarīgas un attīstāmas. Tomēr izšķirošais faktors ir tas, vai mums ir kopīgo vērtību vektors Latvijas sabiedrībā.”
Zbigņevs Stankevičs aicināja neatkāpties no mūsu Satversmes preambulas teksta, kurā teikts, ka mūsu nācijas pamatvērtības ir latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības: “Kamēr šis likums nav ierakstīts cilvēka sirdsapziņā, tikmēr tas paliek tikai burts uz papīra.”
“Mūsu draudzes nav ideālas, bet…”
Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns savā Ziemassvētku rakstā, kas publicēts žurnālā “Baptistu Vēstnesis” atgādina, ka ne tikai pasaule, bet arī paši baptisti nav ideāli: “Mūsu draudzes nav ideālas, taču tām ir jābūt vietai, kur Dievs reāli darbojas caur nepilnīgiem cilvēkiem, pat caur kļūdām un vilšanos. Tāpēc novēlu, lai jaunajā gadā katra draudze ir vieta, kur cilvēki var godīgi atzīties savā vājumā, nebaidīties kļūdīties, saņemt ģimenisku atbalstu un dzirdēt skaidru Evaņģēliju.
Lai pieaug mūsu savstarpējā sadraudzība! Šodien sabiedrībā valda spriedze un sašķeltība, un reizēm tā iezogas arī draudzē - ar atšķirīgiem viedokļiem un uzskatiem. Varbūt pasaule ilgojas redzēt nevis vientuļus varoņus, bet gan kopienu, kas, pastāvot par patiesību, vienlaikus ar mīlestību un cieņu pieņem un kalpo cits citam. Lai mūsu draudžu sadarbība, lūgšanas citam par citu un gatavība dalīties ar resursiem ir skaidra zīme, ka esam viena miesa Kristū. Šajā svētku laikā gribu jums novēlēt nevis piesātinātas programmas un skaistas bildes sociālajos tīklos, bet gan dziļu un īstu Kristus klātbūtni ikdienā.”
Baptistu bīskaps no sirds novēl skaidru skatu uz Jēzu, modru garu lūgšanās un patiesu prieku, kas neizdziest arī grūtākos brīžos.
Vissmaidīgākais apsveikums
Vismīļākais un smaidīgākais Ziemassvētku apsveikums šajos Ziemassvētkos noteikti bija no Latvijas Apvienotās metodistu Baznīcas superintendentes Zintas Dzintaras, kuras sociālajos tīklos publicētais sveiciens nebija daudzvārdīgs, piebārstīts ar teoloģiskām un politiskām gudrībām – vienkāršs, smaidīgs, nemoralizējošs un mīļš: “Mīli dedzīgi! Kalpo ar prieku! Vadi drosmīgi!”
Metodistu Baznīcas superintendentes Zintas Dzintaras sveiciens Kristus piedzimšanas svētkos:
“Svētītus, mierpilnus, mīlestības pilnus un prieka pilnus Kristus piedzimšanas svētkus. Man patiesi ir liels prieks un patiess gods jūs visus uzrunāt un sveikt pašos lielākajos svētkos – Kristus piedzimšanas svētkos. Tie ir sirds siltuma pilni svētki un Dieva mīlestības pārpilni svētki, kad mēs katrs varam piedzīvot to milzīgo svētību, kad Dievs ir izlējis savu mīlestību, dāvādams mums savu Dēlu kā lielāko dāvanu. Tie ir svētki, kad mēs varam katrs varam piedzīvot, ka Dieva mīlestība ir kļuvusi redzama mūsu starpā.”
Latviešu pareizticīgo dievkalpojums bez metropolīta
Pareizticīgie Ziemassvētkus svin pēc “vecā stila” un tie būs tikai 7. janvārī, bet dažas latviešu draudzes tos atzīmē arī pēc “jaunā stila” un, kā jau ierasts, arī šogad 24. decembrī, svētku dievkalpojums notiks latviešu pareizticīgo Rīgas Debesbraukšanas baznīcā pēc Gregora kalendāra. Latvijas pareizticīgās Baznīcas Preses dienests vēsta:
Ziemassvētki Rīgas pareizticīgo latviešu Debesbraukšanas baznīcā:
“24. decembrī Rīgas Debesbraukšanas baznīcā tika kalpots Visnakts dievkalpojums Virsganu vadībā. Ar Viņa Eminences Visaugstisvētītā Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra svētību svētku dievkalpojumu kalpoja viņa vikāri – Augstisvētītais Jelgavas Bīskaps Jānis un Augstisvētītais Valmieras Bīskaps Jānis.
Pēc pirmās stundas nolasīšanas notika svētku godināšana: draudzes koris nodziedāja svētku tropāru un augstiteikšanu, bet garīdznieki nodziedāja svētku kondaku. Pēc tam draudzes Svētdienas skolas bērnu koris nodziedāja Ziemassvētku dziedājumu „Klusa nakts”.
Pēc dziesmas izskanēšanas tika nolasīts Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Vadītāja Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra Kristus Piedzimšanas svētku vēstījums. Pēc vēstījuma nolasīšanas Augstisvētītais Jelgavas Bīskaps Jānis Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Vadītāja Visaugstisvētītā Metropolīta Aleksandra vārdā nodeva klātesošajiem Virsgana svētību un apsveica garīdzniekus, baznīcas padomi un draudzes locekļus svētkos, pateicās visiem par piedalīšanos dievkalpojumā, dziedātājiem par skaisto dziedājumu un draudzes aktīvam par baznīcas sagatavošanu Visgana dievkalpojumam.”
Šogad šajā 24. decembra vakarā Rīgas pareizticīgo latviešu draudzes dievkalpojumu nevadīja Latvijas metropolīts Aleksandrs, kā tas bija daudzus iepriekšējos gados, bet tika nolasīts tikai viņa Ziemassvētku vēstījums. Savukārt draudzes mājaslapā vien neliels apsveikums: “Lai Kristus Dieva Piedzimšana iedvesmo katru no mums atdzimšanai dievlīdzībā!”
Gaisina maldus par elli
Atšķirībā no citām Latvijas kristīgajām konfesijām Latvijas septītās dienas adventistu Baznīcas mājaslapā un sociālo tīklu kontos nav publicēti apsveikumi Ziemassvētkos. Vienīgi adventistu Baznīcas “Instagram” lapā publicēts shematisks attēls, kā mums pareizi jāsaprot Svēto Rakstu teksts un pravietojums par Jēzus Kristus dzimšanu:
Toties Baznīcas mājaslapā adventisti.lv 24. decembrī publicēts mācītāja, draudžu savienības Sabatskolas nodaļas vadītāja Andra Pešela raksts, kas atmasko desmit maldus par elli un ticīgajiem. Un tie ir:
* Elle esot vieta, kur mūžīgi valda sātans un kritušie eņģeļi; * Elle esot vieta, kur grēcinieki visu mūžību jautri pavadīs savu laiku; * Velns mūžīgi mocīs grēciniekus elles katlos; * Elle, tāpat kā Debesis, būšot mūžīga; * Ellē nonākšot cilvēki, kuri to nav pelnījuši; * Ellē nonākšot tie, kuri nebūs derīgi Debesīm, lai arī cik daudz to būtu gribējuši; * Kristus esot nokāpis ellē; * Jaunajā Zemē mūžīgi kūpēs elles dūmi; * Doktrīna par elli jau daudzus gadsimtus ir labi kalpojusi, lai mudinātu ļaudis mīlēt Dievu; * Doktrīna par elli motivē grēciniekus negrēkot.
Surogātsvētki Jaungada priekšvakarā
Toties neviennozīmīgi vērtētās harizmātiskās “Jaunās paaudzes” līderis Aleksejs Ļedjajevs savā blogā Ziemassvētkos aicina aizdomāties (tulkots no krievu valodas):
“Interesants fakts: neviens no Jaunās Derības baznīcas (pirmo kristiešu) mācītājiem nekad nepievērsās silītei Betlēmē. Ne Apustuļu darbos, ne viņu vēstulēs šie svētki netiek pieminēti ne reizi. Ne Pāvils, ne Pēteris, ne Jānis par tiem nav teikuši ne vārda.
Tas nozīmē, ka Ziemassvētki tajā laikā netika svinēti. Tas ir patiešām dīvaini, vai ne?
Kopš tā laika mūsu dzīvēs tik daudz kas ir mainījies. Pazīstamie Ziemassvētku tirdziņi, vītnes, izrotātas eglītes, dāvanas, dažādi Salaveči, Sniegbaltītes un Ziemassvētku vecīši. Bet galvenais varonis - jaundzimušais kaut kādā veidā ir atstāts otrajā plānā.
Tas ir tā it kā tas būtu smalks kārdinājums kristiešu kopienas prātos. To nesen apliecināja viens no Ziemassvētku šoviem kādā no Amerikas baznīcām. Un, kad pat Eltons Džons tik daudzus gadus dzied par šo tēmu, kļūst pilnīgi skaidrs, ka šiem svētkiem vairs nav nekādas saistības ar Kristu.
Parastu cilvēku prātos Ziemassvētki ir kļuvuši par sava veida hibrīda puspagāniskiem, puskristīgiem surogātsvētkiem Jaunā gada priekšvakarā.
Jūs varētu jautāt: kāpēc tā? Droši vien tāpēc, ka šie svētki netika iedibināti Apustuļu baznīcā, bet gan Vatikānā.
Kristus dzimšana pirmo reizi tika atdalīta no Kristībām Romas katoļu baznīcā 4. gadsimta pirmajā pusē. Pāvests Jūlijs I 337. gadā noteica 25. decembri par Kristus dzimšanas datumu. Kopš tā laika visa kristīgā pasaule Kristus dzimšanu svin 25. decembrī. Tas ir, vairāk nekā trīs gadsimtus mūsu ērā kristiešu kopienai nebija ne jausmas par šiem svētkiem. Jaunā Derība mums to skaidri un konkrēti pasaka.”
