Latvijas iekšzemes pasažieru avioreisi: Daugavpils-Valmiera, Rīga- Rēzekne un citi. Aizmirstās Latvijas sabiedriskā transporta lappuses VI. FOTO

Pirms kāda pusgadsimta no Rīgas lidostas katru dienu izlidoja desmitiem avioreisu uz galamērķiem, kuri pašlaik nav sasniedzami. Tagad jau aizmirsies, ka savulaik civilā jeb pasažieru aviosatiksme bija arī Latvijas iekšzemē, ne tikai no Rīgas uz Liepāju, ko pirms dažiem gadiem nesekmīgi centās atjaunot “airBaltic”. Pastāvēja arī visai “eksotiski” iekšzemes maršruti.

Tagad no Rīgas starptautiskās lidostas uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt lidojumu galamērķus, uz kuriem var aizlidot tāpat kā pirms 40 gadiem – Viļņa, Tallina, Kišiņeva, Taškenta un Tbilisi. Tāpat no lidojumu saraksta pazuduši arī tādi lidojumu galamērķi kā Valmiera, Ventspils, Rēzekne, Daugavpils un Liepāja.

1937. gadā atklāj lidojumus no Rīgas uz Liepāju

Pirmais iekšzemes avioreiss no Spilves lidostas Rīgā uz Liepāju izlidoja 1937. gadā un lidojumi turpinājās līdz Liepājas gaisa satiksmes infrastruktūra Molotova pakta rezultātā nonāca PSRS pārraudzībā un krievi vairs neatļāva veikt lidojumus uz Liepāju. Līdz ar to arī tika pārvilkts trekns krusts starpkaru Latvijas neatkarīgajai aviosatiksmei.

No 1937. gada jūnija vidus līdz 1939. gada vasaras sezonai no Latvijas galvaspilsētas uz Liepāju tika veikti četri avioreisi (ziemas sezonā – divi) dienā ar britu lidmašīnu “DH-89 Dragon Rapide”, ko nodrošināja valsts uzņēmums “Valsts gaisa satiksme”. Biļete vienā virzienā maksāja 14 latus un lidojums ilga mazāk par stundu.

1939. gadā bija plānots arī atklāt pasažieru avioreisus maršrutos Rīga–Ventspils–Liepāja un Rīga–Krustpils–Daugavpils, bet tas tā arī palika tikai uz papīra, jo 1939. gada otrajā pusē Latvijas gaisa telpu un lidlaukus sāka kontrolēt padomju okupanti. Te vietā pieminēt, ka padomju laika presē tika publicēti vairāki raksti, kuros tika uzsvērts, ka “buržuāziskās Latvijas” vara nerūpējās par lidmašīnām un nespēja nodrošināt Latvijas iekšzemes avioreisus. Tie bija klaji meli, jo tieši PSRS okupācija Baltijas valstīs to likvidēja. 

Dīvainā padomju lidojumu kultūra

1969. gada aprīļa beigās toreiz vienīgā Latvijas ziņu aģentūra LTA izplatīja interviju ar Latvijas civilās aviācijas pārvaldes priekšnieku Vladislavu Pētersonu, kurš pastāstīja, ka no Rīgas ir ne tikai regulārie pasažieru avioreisi uz 70 PSRS pilsētām ārpus Latvijas robežām (padomju okupācijas laikā pasažieru reisi pāri PSRS robežām no Rīgas nenotika), bet arī uz Liepāju un Daugavpili. Un drīzumā aviosatiksme arī tikšot atklāta gan uz Valmieru un Rēzekni, gan arī citām pilsētām. Viņš pauda, ka gandrīz katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs jau ir izmantojis Latvijas iekšzemes avioreisus.

Šodien Latvijas iekšzemes avioreisi diez vai būtu ekonomiski izdevīgi un ietaupītu laiku, ņemot vērā, ka tagad lidostā jāierodas jau krietnu laiku pirms lidojuma, jāiziet drošības pārbaudes un bagāžas kontrole. Tad jau ātrāk ar vilcienu vai auto, nevis izmantot eksotisku aviomaršrutu. Padomjlaikos uzrādīji pasi un biļeti, un uzreiz uz bortu - it sevišķi starp nelielām pilsētām. Nekādas bagāžas kontroles.

Atceros vienu pēc šodienas mērauklas kuriozu un pašlaik neiedomājamu lidojumu, kura “tehnoloģija” šausmās liktu saķert galvu visiem iespējamajiem drošības dienestiem. Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū kādā februāra vēlā vakarā man ar pamatīgu bagāžu – vairākām kastēm ar elektroniku no vietējās elektroaparātu fabrikas priekš rūpnīcas “Radiotehnika”, kurā tolaik strādāju, nācās lidot no Siverskodoneckas (tolaik – Severodeņecakas) Austrumukrainā uz Rīgu (no turienes divreiz nedēļā uz Rīgu lidoja pasažieru lidmašīna). Man pūzdamam elsdamam sniegputenī tās kastes vajadzēja stiept pāri puslidlaukam, lai pats tāds varētu iecelt lidmašīnas bagāžas nodalījumā. Vārdu sakot, sirreālas skats – tumsā, sniegputenī puisis pāri lidlaukam dodas uz lidmašīnu, kurā ieceļ kaut kādas kastes ar elektroniku. Spriedzes spiegu trillera sižets! Bet tāda jau bija tā padomju kārtība – aviosatiksme starp “lielās dzimtenes” pilsētām. Tāda paša sistēma bija arī Latvijas PSR iekšzemes reisos. Tos pārsvarā atklāja pagājušā gadsimta sešdesmitajos/septiņdesmitajos gados, kad PSRS jau mazliet bija atguvusies no Otrā pasaules kara radītām sekām.

Latvijas padomju iekšzemes avioreisi

Toreiz starp Latvijas pilsētām lidoja gan par “kukuruzņikiem” dēvētās divpadsmitvietīgās AN-2, gan arī lepnāki lidaparāti - LI-2, JAK-40, AN-24 un IL-l4. Par to varam lasīt tā laika presē:

* 1963. gada 4. jūlijā Ventspils avīze “Padomju Venta” publicē plašu rakstu “Izmantojiet gaisa flotes pakalpojumus”, kurā teikts: “Ievērojot Ventspils darbaļaužu lūgumu Latvijas aviācijas grupa kopš šā gada 11. jūnija iedalījusi divus papildreisus ar 12 vietīgām lidmašīnām AN-2 un vienu reisu ar 24 vietīgu lidmašīnu LI-2. Šinī vasarā atvērta jauna pasažieru aviācijas līnija Ventspils-Liepāja. Ik dienas no Ventspils uz Rīgu un atpakaļ lido piecas pasažieru lidmašīnas. (..) Lidmašīnas biļete no Rīgas līdz Ventspilij maksā 4 rubļus, bet no Liepājas līdz Ventspilij 3 rubļi. Tas ir tikai nedaudz dārgāk, kā braucot ar autobusu vai vilcienu. Taču jāņem vērā arī tas, ka tiek sasniegta vairāku stundu laika ekonomija.”

* Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados ar “kukuruzņiku” tika atklāts avioreiss Daugavpils-Valmiera. Lidlauks Valmierā atradās iepretim pašreizējai Viestura vidusskolai.

* 1974. gada 18. aprīlī Rēzeknes avīze “Znamja Truda” informē: “No 15. aprīļa tiek atjaunota regulāra gaisa satiksme ar lidmašīnu “IL-l4” Rēzekne-Rīga.” No 1974. gada jūlija no Rēzeknes uz Rīgu un atpakaļ varēja lidot četras reizes dienā. Pirmā pasažieru lidmašīna no Rēzeknes pirms “lielā pārtraukuma” izlidoja 1962. gada februārī.

* Tā paša gada vasarā visās Latvijas rajona avīzēs tiek publicēts raksts “Republikas gaisa satiksme”, kurā teikts, ka tiek rekonstruēts Ventspils lidlauks, lai tajā jau no 1975. gada varētu izmantot daudz modernākās lidmašīnas “JAK-40” un “AN-24”:

“Daudzi varbūt nezina, ka vietējo gaisa satiksmes līniju pasažieriem noteikti tarifi ar atvieglojumu – par trešdaļu zemāki nekā parastiem. Piemēram, lidmašīnas biļete (no Rīgas) līdz Daugavpilij, Rēzeknei vai Liepājai maksā gandrīz tikpat daudz, cik autobusa vai vilciena biļete.” 

Lidojumi no Rīgas uz Liepāju

Viszināmākais Latvijas iekšzemes pasažieru avioreiss, protams, ir Rīga-Liepāja, ko padomju okupācijas laikā atjaunoja 1960. gadā. Togad Liepājas lidlauku, kas atrodas pilsētas pievārtē – Grobiņā, okupantu armija nodeva civilajai aviācijai un no tā tika veikti seši lidojumi dienā uz Rīgu, kā arī citām lielākajām PSRS pilsētām. Ar to saistās arī Latvijas traģiskākā aviokatastrofa. 1967. gada 30. decembrī netālu no Liepājas lidlauka nogāzās lidmašīna “AN-24”, kas veica reisu no Rīgas uz Liepāju. Tuvojoties lidostai, lidmašīnas spārns aizķēra telefonstabu un nolūza, 43 cilvēki gāja bojā, seši izdzīvoja.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Rīgas-Liepājas maršruts turpinājās līdz 1993. gadam, līdz “Latavio” (Latvijas aviolīnijas) to pārtrauca. No 2017. līdz 2020. gadam “airBaltic” reisus atjaunoja un tos pārtrauca līdz ar kovidpandēmijas iestāšanos. Pērnā gada vasarā “airBaltic” sakarā ar festivālu “Summersound” un ralliju “Tet Rally Liepāja” atkal veica dažus avioreisus no Rīgas un Liepāju, bet tā tie arī nekļuva regulāri. 

Jāpiebilst, ka arī 2008. gada vasarā “airBaltic” īslaicīgi veica regulāros reisus no Rīgas uz Ventspili, bet pēc izmēģinājuma sezonas tie tika slēgti zemā pieprasījuma dēļ. 

* * *

Jauns.lv lasītājus turpinās iepazīstināt ar Latvijas sabiedriskā transporta aizmirstajām lappusēm un pēc nedēļas – sestdien, 11. oktobrī, stāstīs par pirmo Latvijā uzbūvēto dzelzceļa staciju, kura atradās Latgalē.