Aiz propagandas priekškara: pērkamie Rietumu žurnālisti un harizmātiskais diktators
Krievija vēlas panākt mieru Ukrainā, taču jālikvidē konflikta pirmcēloņi; "speciālās militārās operācijas" mērķi tiks sasniegti; miera panākšanā bumba ir Rietumu pusē; karu Ukrainā izraisīja Rietumi un NATO ekspansija - šādas bija galvenās Kremļa diktatora Vladimira Putina ārpolitikai veltītās tēzes viņa ikgadējā lielajā preses konferencē, kas notika 19. decembrī un ilga 4,5 stundas.
Putina preses konference, protams, kļuva par pagājušās nedēļas galveno propagandistu tēmu, sajūsminātos toņos uzteicot līdera harizmātiskās runas prasmes un izsmējīgi noniecinot "pērkamo" Rietumu žurnālistu jautājumus.
Tikmēr CNN visnotaļ precīzi Putina preses konferenci raksturo kā "pašvaldību sanāksmes un ģeopolitiskās diskusijas apvienojumu". "Kremļa līderis sniedza visaptverošus paziņojumus par pašreizējo globālo kārtību, kas mijās ar vietējo žurnālistu īsiem jautājumiem par ceļu kvalitāti Komi Republikā," vēstīja CNN.
Rietumu mediju galvenais secinājums pēc Putina preses konferences: Kremlis nav gatavs ne par centimetru atteikties no savām prasībām pret Ukrainu. Vispirms jau attiecībā uz Donbasu, par kuru krievi paziņoja, ka "viss Donbass ir mūsu" un tas nav apspriežams.
Tāpat viss liecināja, ka krievi ir gatavi turpināt karot, ja vien Ukraina neatteiksies kapitulēt. Proti, nekādiem kompromisiem Maskava nav gatava.
Zīmīgi, ka Putina runa un atbildes vairākkārtīgi tika pārtrauktas, lai dotu vārdu ordeņotam krievu karavīram "no zāles", kurš klāstīja savus iespaidus par Ukrainu. Cita starpā šis karavīrs paziņoja, neminot nekādus pierādījumus, ka Ukrainas civiliedzīvotāji masveidā atbalstot krievu armiju, tādēļ Ukrainas armija atkāpjoties nošaujot civiliedzīvotājus, kā to savulaik darījuši nacisti.
Laikraksta "Financial Times" Maskavas biroja vadītājs Makss Sedons uzskata, ka šāda iestudēta Putina uzstāšanās pārtraukšana, lai dotu vārdu "vienkāršam kara veterānam", nozīmē iedzīvotāju gatavošanu ilgam karam.
Melo par "krievu uzvaras gājienu"
Putins savā preses konferencē nebeidza lepoties ar panākumiem frontē, tos falsificējot un klaji melojot. Viņš centās noslēpt Krievijas nesenās sakāves Kupjanskā, nepatiesi apgalvojot, ka Krievijas panākumi Kupjanskā liecinot par Krievijas uzvaru kaujas laukā, kas esot neizbēgama. Viņš nepatiesi uzsvēra, ka Kupjansku krievi jau ir pilnībā ieņēmuši.
Tāpat Kremļa saimnieks mēģināja diskreditēt Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska 12. decembra vizīti Kupjanskas dienvidrietumu nomalē un paziņoja, ka Zelenska publiskotie videoieraksti esot viltoti.
ASV domnīca "Kara pētījumu institūts" (ISW) tikmēr vēsta, ka ir aizvien vairāk pierādījumu, kas liecina, ka Ukrainas spēki ir atbrīvojuši ievērojamu daļu Kupjanskas.
Tāpat Putins uzteica savas valsts ekonomisko stāvokli, pretēji starptautisko ekonomikas analītiķu vērtējumam, ka jau nākamajā gadā Krievijas tautsaimniecība saskarsies ar nopietnu recesiju.
Vienlaikus Putins demagoģiski klāstīja, ka Krievija noteikti vēloties panākt mieru Ukrainā, taču tikai "uz mūsu noteikumiem". Kremlis absolūti atbalstot Ankoridžas uzstādījumus (Putina un ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanās Aļaskas galvaspilsētā), kurus gan eiropieši nemitīgi cenšoties izkropļot.
Tādēļ pašlaik miera sarunās bumba esot Rietumu pusē jeb, pārfrāzējot, Krievija savus noteikumus ir nodiktējusi, tie nav apspriežami, tos atliek tikai pieņemt. Putina izpratnē miera sarunas ir vienpusējs Krievijas diktāts, un, ja kāds tam nepiekrīt, tad tā ir miera sarunu "sabotēšana". Krievijas autokrāts arī paziņoja, ka Ukraina neesot gatava apspriest teritoriālos jautājumus, kas Kremļa izpratnē ir ukraiņu atteikšanās no Donbasa.
"Krievija absolūti nemeklē mieru Ukrainā. Pats Putins ir skaidri norādījis, ka viņa maksimālistiskie kara mērķi paliek spēkā. Neviens eksperts neuzskata, ka Putins šobrīd ir ieinteresēts mierā un iebrukuma izbeigšanā. Viņš nav izrādījis interesi par kompromisiem. Viņa karaspēks katru dienu turpina veikt sauszemes uzbrukumus un gaisa triecienus, kuru mērķis ir civilā infrastruktūra," par Kremļa līdera it kā miermīlīgajiem centieniem raksta "Financial Times" žurnālists Kristofers Millers.
Tikmēr Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta vecākais līdzstrādnieks Janis Kluge uzskata, ka "viens no Putina galvenajiem mērķiem ir pazemot Eiropu". "Viņš nepiekritīs darījumam, kas mums nav pazemojošs. Tāpēc Eiropai šobrīd nav īpaši jēgpilni ar viņu risināt sarunas. Putina karš nav tikai par Ukrainas nākotni, un mums nevajadzētu izlikties, ka tas tā ir," uzskata Kluge.
Eiropai nevajag "uzprasīties"
"Apgalvojums, ka Krievija plāno uzbrukt Eiropai, ir absurds. Rietumu politiķi izmanto pasakas par ļauno Krieviju, lai novērstu savu iedzīvotāju uzmanību. Ienaidnieka tēls ir paredzēts, lai slēptu Eiropas varas iestāžu sistēmiskās kļūdas dažādās jomās. Jaunu īpašo militāro operāciju nebūs, ja Rietumi izturēsies pret Krieviju ar cieņu un respektēs mūsu intereses," centās iegalvot Putins, atbildot uz žurnālistu jautājumiem par iespējamiem uzbrukumiem Eiropai.
Šajā formulējumā gan ir visai neskaidrs tas, ko Putina ieskatā nozīmē "respektēt Krievijas intereses" un ko Kremlis varētu uzskatīt par šo interešu nerespektēšanu.
Savukārt uz jautājumu, vai tad, ja Krievija nepiekritīs miera plānam, Putins uzņemsies personīgu atbildību par cilvēku bojāeju nākamajā gadā, autokrāts ciniski paziņoja, ka "ne mēs šo karu uzsākām". Sekoja vecā dziesma, ka iebrukumu Ukrainā esot izprovocējis "antikonstitucionāls Rietumu sarīkots bruņots apvērsums Kijivā", kā rezultātā kopš 2014. gada notiekot sistemātiska vēršanās pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem Donbasā.
Šo līdera naratīvu tūdaļ uzķēra propagandisti, paziņojot, ka Baltijas valstīs attiecībā pret krievvalodīgajiem notiekot līdzīgi procesi, kādus ukraiņi esot izvērsuši Donbasā. Tādēļ "viņi pareizi baidās, bet mēs viņus neaiztiksim. Pagaidām, ja vien viņi nedarīs kaut ko tālāk. Un, ja viņi to darīs, mēs viņus iznīcināsim. Arī mūsu augstākais virspavēlnieks tā teica. Mēs viņus iznīcināsim bez mazākajām šaubām".
Putins arī kārtējo reizi sūrojās, kā pēc PSRS sabrukuma krievi gribējuši dzīvot sirsnībā un draudzībā ar Rietumiem, taču tie Krieviju "uzmetuši", ar to domājot NATO paplašināšanos.
Par karu ar Eiropu Putins ciniski paziņoja, ka "ne jau mēs ar jums cīnāmies". "Jūs ar mums cīnāties caur Ukrainas nacionālistiem. Mēs esam gatavi nekavējoties pārtraukt šo karadarbību, vienlaikus nodrošinot Krievijas drošību vidējā termiņā un ilgtermiņā. Un mēs esam gatavi ar jums sadarboties," apgalvoja diktators.
Savukārt par iespēju, ka Eiropas Savienība varētu iesaldētos Krievijas aktīvus nodot Ukrainai, Putins izteica klajus draudus. "Zādzība nav īstais termins. Zādzība ir slepena īpašuma piesavināšanās, bet ar mūsu valsti to cenšas darīt atklāti. Tā ir laupīšana dienas gaismā. Kāpēc šādu laupīšanu nevar veikt? Tāpēc, ka sekas laupītājiem varētu būt nopietnas," draudēja Kremļa saimnieks.
Piebalgs kā "sivēns"
Atsevišķa Kremļa ideologu tēma bija Putina izteikums par Eiropas līderiem, nosaucot tos par sivēniem (подсвинки). Lieki teikt, ka krievi par šo apzīmējumu sajūsminājās, un odiozais propagandists Dmitrijs Kiseļovs pat paziņoja, ka tā kļūs par gada mēmi. Propagandisti šo "jēdzienu" apspēlēja kā samērā nevainīgu, atsaucoties uz multiplikāciju filmu "Trīs sivēntiņi un vilks".
Savukārt bēdīgi slavenais Vladimirs Solovjovs paziņoja, ka Rietumu prese šo "nevainīgo" krievu vārdu tulko kā "cūka" (little pigs/schweine), jo apzinās, ka viņu līderi patiešām tādi ir. Proti, krievi ar Putina Eiropas līderu apzīmējumu lepojās, visādi cenšoties iztēlot, ka tas nebija nepiedienīgs, bet gan asprātīgs un tikai apliecina autokrāta lielisko humora izjūtu.
Vienlaikus Kiseļovs paziņoja, ka Eiropas sivēnus vislabāk raksturo latvietis Andris Piebalgs, kurš sākotnēji pievienojās Padomju Savienības Komunistiskajai partijai, taču vēlāk kļuva par Eiropas Savienības enerģētikas komisāru. "Tieši viņš uzstāja uz ilgtermiņa gāzes līgumu ar Krieviju atcelšanu par labu gāzes iegādei biržās. Gāzes cenas strauji pieauga. Un kas? Nekādas atbildības. Viņš pazuda bez pēdām. Kā redzam, Eiropas cūkām tomēr ir vārdi," klāstīja Kiseļovs.
Tam sekoja garāka pasāža par to, cik neizdevušies ir mūsdienu Eiropas politiķi. "Viņi neapzinās savas rīcības sekas, uzskata sevi par absolūtu pilnību, vienlaikus reizēm izrādot lielu nezināšanu. Lai gan ārēji viņi var šķist nobrieduši, iekšēji viņi joprojām ir nenobrieduši. Viņiem trūkst kritiskās domāšanas, un viņi dzīvo pēc refleksiem, no kuriem galvenais ir rusofobija. Viņi aiziet, aizstājot viens otru, un atmiņas par viņiem izgaist. Bet brīnumainā kārtā kādā brīdī viņi ieņem amatus, kas viņiem ļauj pieņemt tautām liktenīgus lēmumus. Un viņi tos pieņem. Eiropas sivēntiņi ir sava veida kolektīvi piebalgi," savu auditoriju indoktrinēja propagandists.
