Spilves lidosta nīkuļo un pārvērtusies par bēdu ieleju

Tas, ka Spilves lidlauks nav sertificēts nozīmē, ka piloti tajā nosēžas uz savu risku. Ja lidlauks nav sertificēts, apdrošināšanas kompānijas nelaimes vai avārijas gadījumā var neizmaksāt apdrošināšanas prēmijas. Tāpat tādos lidlaukos ir apgrūtināta pilotu apmācība.

Tā vietā, lai lidostas teritorija tiktu izmantota aviācijas vajadzībām, tajā tiek sakrautas vecas riepas, kuru aizdegšanās pērnā gada augustā izraisīja milzīgu ugunsgrēku. Savukārt Spilves pļavas tiek izmantotas lauksaimniecībai. Tur tiek audzētas kaņepes, kuras pagājušā gadā plūdu dēļ nevarēja novākt un tās palika uz lauka pūstot.

Aizpērnā gada nogalē lidostas ēkas nomnieks – Krievijas pilsoņiem piederošais SIA „Aerobig Plus” - solīja atjaunot arhitektūras pieminekļa fasādi un iekšējo apdari, kas būtu pirmais solis ceļā uz sengaidīto Aviācijas muzeju. Tomēr no tā ļoti maz kas īstenojies un par to satraucas Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcija.

Rīgas domei pret lidostas nomnieku pretenzijas nav

Spilves lidosta ir Rīgas domes īpašums, kurš nodots apsaimniekošanā pašvaldības uzņēmumam „Rīgas nami”, kas to savukārt 2016. gadā uz 12 gadiem iznomāja „Aerobig Plus” ar nosacījumu, ka tur jāsaglabā lidlauka funkcija. „Rīgas namu” pārstāve Zane Arāj portālam Kasjauns.lv teica, ka „Rīgas namiem” „nav pamata sūdzēties”, ka līguma nosacījumi netiktu pildīti.

Rīgas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Bulāne Kasjauns.lv optimistiski atbildēja: „Līgums paredz, ka šajā laikā nomniekam ir jāsaglabā īpašumā aviācijas funkcija, kā arī jāizstrādā lidlauka „Spilve” un tā infrastruktūras attīstības priekšlikumi. Tāpat nomnieks nodrošina teritorijas uzturēšanu un ekspluatāciju, tai skaitā, nepieciešamos darbus aviācijas funkcijas nodrošināšanai. Pēc līguma termiņa beigām Rīgas dome lems par teritorijas tālāku attīstību”.

Tomēr vietvaras lielajam optimismam ir pamats neticēt. Vismaz tajā sadaļā, ka „nomnieks nodrošina (..) nepieciešamos darbus aviācijas funkcijas nodrošināšanai”.

Apdrošināšanas kompānijas var aizliegt lidot uz Spilvi

Spilves lidlauks nav starptautiski sertificēts un tas nozīmē, ka tā izmantošana aviācijas vajadzībām ir apgrūtināta. Nodibinājuma „Lidlauks Spilve” izpilddirektors Jānis Maslovskis portālam Kasjauns.lv teica: „Mēs nodarbojamies ar lidlauka kā aviācijas objekta īstenošanu, sertifikāta uzturēšanu un drošu lidojumu nodrošināšanu. Kopš pērn beidzās iepriekšējā sertifikāta termiņš, aktīvi cenšamies savākt visus „galus” un papīrus, lai to pagarinātu uz nākamajiem pieciem gadiem, tomēr tas joprojām nav izdevies. Tāda sajūta, ka pietrūkst „politiskās gribas” visos varas gaiteņos.

Šobrīd lidlauks darbojas kā nesertificēts, tas rada dažus ierobežojumus, piemēram, pilotu skolām, speciāli aviācijas darbu veicējiem un citiem, kā arī tā kopumā nav laba un drošību veicinoša prakse ilgtermiņā, bet tāds nu ir „status quo”. Neviens jau neatļausies savā vārdā lidlauku likvidēt, bet palīdzēt visu sakārtot arī gaiteņos nevienam „nav laika””.

Spilves lidlaukā lidojumi pašlaik notiek teju nelegāli, un mazo lidmašīnu piloti ir pakļauti lieliem finanšu riskiem. Piemēram, Spilvē vasaras laikā nolaižas daudzas privātās mazās lidmašīnas no Vācijas, Dānijas, Francijas un citām Rietumeiropas valstīm. Viņiem sanāk nolaisties nesertificētā lidlaukā un apdrošināšanas kompānijas var aizliegt uz tādu lidlauku lidot.

Vēsturiskā lidostas ēka nav atjaunota

Aizpērnā gada nogalē „Aerobig Plus” ar lielu pompu paziņoja, ka 2017. gadā tiks rekonstruēta lidostas ēkas durvju grupa, fasādes ansamblī nomainīti logi, atjaunota ēkas santehnikas sistēma, veikta elektrotīkla izbūve, kā arī tiks atjaunotas visas centrālas zāles lustras un iekšējā apdare. Visu darbu izmaksas lēsa uz pusmiljonu eiro.

„Aerobig Plus” tehniskais direktors Sergejs Lavrovs solīja pamestajam kompleksam dāvāt jaunu dzīvi: „Vēlamies realizēt sapni par mūsdienīgu kultūras centru, saglabājot Spilves dvēseli un estētiku, kas nākotnē kļūtu par populāru atpūtas vietu Rīgas iedzīvotājiem un viesiem”.

Tomēr Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris nesaskata, ka grandiozie plāni būtu īstenoti. Viņš portālam Kasjauns.lv pauda:

„Spilves lidostas ēka Rīgā, Daugavgrīvas ielā 140, kas celta 1954. gadā pēc arhitekta Sergeja Vorobjova projekta, ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēkā atrodas valsts nozīmes mākslas pieminekļi – interjera dekoratīvā apdare un lustru komplekts. Bez centrālās halles mākslinieciski vērtīga apdare rotā arī kādreizējo restorāna telpu un bijušā direktora kabinetu ēkas otrajā stāvā. Šo objektu aizsardzības stāvokļa pārbaude veikta 8. janvārī. Secināts, ka mākslas pieminekļi atrodas apmierinošā aizsardzības stāvoklī – lai interjeros uzturētu konstantu temperatūru vienā no palīgtelpām pie centrālās halles ierīkota lokāla apkure. Pašā lidostas ēkā kopš tās iekļaušanas valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā gan nav veikti ēkas atjaunošanas organizēšanai nepieciešamie priekšdarbi; ēkas pret lidlauku vērstajā fasādē vairākās logailās nekvalitatīvi ievietoti pagaidu logi.

Apsekošanas laikā ēkas nomnieku – „Aerobig Plus” valdes priekšsēdētājs Sergejs Lavrovs informēja, ka tiekot veikti priekšdarbi, lai uzsāktu ēkas atjaunošanas projektēšanu. Šim darbam noslēgts līgums ar restaurācijā pieredzējušu arhitektu Ēriku Cērpiņu, kurš uzsācis ēkas arhitektoniski – mākslinieciskās inventarizācijas izstrādi; esot veikta arī ēkas tehniskā apsekošana. Ņemot vērā, ka ēkas īpašnieks juridiski ir Rīgas pilsētas pašvaldība, 12. janvārī esam nosūtījuši priekšrakstu Rīgas domes Īpašuma departamentam ar prasību līdz 30. janvārim iesniegt rakstisku informāciju par esošo situāciju objektā, līdz šim veikto un plānoto, kā arī informāciju par nekavējošu turpmāko rīcību objekta atjaunošanas un saglabāšanas pasākumiem, norādot arī konkrētus termiņus”.

Audzē kaņepes un dedzina riepas

Tā vietā, lai Spilves lidlaukā riņķotu gaisa kuģi, tur tiek īstenota visnotaļ dīvaina saimnieciskā darbība. Visa Spilves lidostas teritorija iedalāma trijās daļās: * zeme ap skrejceļu un lielā pļava - pilsētas īpašums, kas nodots Rīgas brīvostai; * vecā ēka un zeme, kur ir perons un angāri, ko pilsēta iznomā „Aerobig Plus” un * neliels privāts zemes gabals zem skrejceļa dienvidu gala.

Apmēram piektdaļa Spilves pļavu tiek izmantota lauksaimniecībai, kas nemaz nesaistās ar aviācijas industriju. Kāda Kasjauns.lv lasītāja raksta: „Tur izaugušās kaņepes atrodas joprojām, un netiek novāktas. Nekādi lidlauka labiekārtošanas darbi netiek veikti”.

Par Spilves pļavu izmantošanu zemkopībai tiek saņemti Eiropas platību maksājumi. Lauku atbalsta dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža Kasjauns.lv pastāstīja:

„To, kā tiek apsaimniekota lidostas teritorijai piederošā zeme, nosaka konkrētā lidlauka ekspluatācijas noteikumi, ko apsaimniekotājs saskaņo ar attiecīgajiem dienestiem. Ja šie ekspluatācijas noteikumi to neaizliedz, tad var tikt veikta lauksaimnieciskā darbība lidlaukā. Dažāda lauksaimnieciskā darbība Spilves lidlaukā notiek jau daudzus gadus. Ja saimniekošana tiek veikta atbilstoši, var pieteikties un saņemt Eiropas Savienības fondu atbalsta maksājumus.

Spilves lidlaukam pieguļošajā lauksaimniecības zemē tiek veikta dažāda lauksaimnieciskā darbība, tajā skaitā vienā laukā tiek audzētas kaņepes. Par šīm platībām tiek saņemti platību maksājumi. Ņemot vērā sarežģītos laikapstākļus šajā gadā,  ne visiem lauksaimniekiem izdevās novākt izaudzēto ražu”.

Savukārt pērnā gada augustā Spilvē izcēlās pamatīgs ugunsgrēks, kura melnos dūmu mākoņus varēja redzēt pat galvaspilsētas centrā. Tur uz „Aerobig Plus” iznomātās zemes 250 kvadrātmetru platībā bija aizdegušās aptuveni 200 sakrautās vecās riepas.

Ēka nav pieejama

Vērojot ap Spilves lidlauku notiekošo, aviācijas jomas profesionāļiem radušās šaubas par vēlmi vispār saglabāt lidlauku. Par to liecinot arī nomnieka pēkšņais vienpusējais lēmums lauzt tikai pirms pusotra gada slēgtos ilgtermiņa līgumus ar visiem apakšnomniekiem. Vietā piedāvāti jauni līgumi ar trīskārt lielāku nomas maksu un vairākkārt saīsinātu līguma darbības termiņu, proti, tikai uz gadu.

Tikmēr „uz papīra” viena pēc otra gulst optimistiskas vīzijas. Piemēram, Nacionālie bruņotie spēki paziņojuši, ka „plāno izmantot vairākus civilās aviācijas lidlaukus”, tostarp arī Spilves lidlauku. Tomēr Spilves lidostas ēkas un lidlauka nākotne pagaidām ir miglā tīta, jo jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir nākuši un gājuši dažādi investori, kuri solījuši Spilves lidostu pārvērst par plaukstošiem „gaisa dārziem”, bet līdz šim no tiem nav ne miņas.

Rīgas domes uzņēmuma „Rīgas nami” mājaslapā visus uzrunā „iedvesmojošs" teksts: „Atvainojamies! Lidostas „Spilve” ēka uz laiku apmeklētājiem nebūs pieejama. Šobrīd ēkā veicam ikgadējos tehniskās pārbaudes darbus”.